– Gribēju pasūdzēties par to pašu apkuri. Proti, mums kaimiņos dzīvo ģimene ar maziem bērniem, kam jau ir piešķirts maznodrošināto statuss, bet viņiem tāpat tiek aprēķināti tie paši divi procenti soda naudas par nenomaksātiem rēķiniem. Viņiem pat brīžiem nav ko ēst! Vai tas ir normāli?! Un interesanti, kas īsti maksā parādu piedziņas firmām un vai no tās pašas mūsu samaksātās naudas? Turklāt šīs firmas darbinieki zvana arī kaimiņiem, t.i. mums un lūdz pasaukt pie telefona kādu no blakus dzīvojošās ģimenes. Vai viņi tā drīkst darīt – traucēt mani? Tā taču ir terorizēšana! Gribēju pati sazināties un pateikt, lai man vairs nezvana, bet īsti nezinu, kas ar parādpiedziņu nodarbojas.
Atbild Uldis Eglītis (SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs): "Ja dzīvokļa īpašniekam ir parāds, vadoties pēc noteiktiem kritērijiem, tiek aprēķināti soda procenti, neatkarīgi no viņa statusa. Bet ir iespēja samazināt soda procentu apmērus, nākot pie mums uz SIA «Tukuma nami» un ar juristi vienojoties, kā turpmāk tiks maksāti tekošie rēķini un daļa parādsummas.
Bet, ja klienti nemkasā un nereaģē uz mūsu brīdinājumiem, tālāk parādu piedziņu nododam tā sauktajai inkasso firmai jeb «Creditreform», ar kuras darbu esam apmierināti, jo kartu mēnesi izdodas atgūt ievērojas summas. Tomēr par firmas darba specifiku nevarēšu komentēt."
Savukārt atbildi no SIA «Creditreform Latvija» nācās gaidīt samērā ilgi un, jāteic, tā ir bezgala formāla un…pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem neatbild. Lūk, spriediet paši: Māris Baidekalns (SIA «Creditreform Latvia» valdes loceklis): "«Creditreform» parādu piedziņas process balstās uz precīzi izstrādātām procedūrām – rakstisku un telefonisku komunikāciju, kuras mērķis ir panākt, lai parādnieks brīvprātīgi pēc iespējas īsākā termiņā nokārto savas saistības. Parādnieki ir dažādi, jo katram cilvēkam nonākšanu finansiālās grūtībās ir radījis savs iemesls. Komunikācijā ar debitoriem parādu piedziņas kompānijas lielākā problēma ir atšķirt, kurš nemaksā apzināti un kuram tiešām šobrīd nav iespējas savas saistības nokārtot. Šādā situācijā būtiskākais ir, saņemot vēstuli vai telefona zvanu no «Creditreform», komunicēt vai sazināties ar mums, izklāstot situāciju un mēģinot atrisināt lietu. Tādejādi ir iespējams rast risinājumus arī gadījumos, kad radušies pārpratumi." Tātad: M. Baidekalna vēstulē nekur nav minēts, ka «Creditreform» būtu kādas tiesības tramdīt "piedziņas procesā" neiesaistītus ļaudis…
Nevēlos jau nolikt visus parāda piedziņu firmu darbiniekus, tā pat arī parādniekus. Bet kā vieniem , tā otriem būtu jāiemācās sarunāties.
Vieniem neizmantot neesošus likuma pantus un citus nereālus ietekmēšanas veidus.
Jo pareiza ir parādnieka rīcība vairs nerunāt ar tās firmas darbiniekiem kuri kaut reizi ir izteikuši nievājošas vai agresīvas piezīmes. Domājams ka laiks noteikt ar likumu ka šāda veida sarunām ir jābūt ierakstītām.
Un atceraties piemēram- ja jums zvana kāds kurš uzdodas par kreditoru jūsu laulātajam, paprasiet kas tur īsti ir, – atbilde viennozīmīga"trešajām personām informāciju nesniedzam", tāda pati atbilde ir no jums par savu laulāto ( tāpat par visiem citiem ) trešajām personām nesniedzu!
Lai nu ka ja parādnieks vēlēsies sazināties ar kreditoru, tad to arī izdarīs "Jūsu" palīdzība tur nav nepieciešama