Vēlos noskaidrot, kas tas tāds ir – servitūta ceļš? Pēc loģikas vajadzētu būt tā, ka servitūta ceļš ir tāds ceļš, pa kuru daži cilvēki aizbrauc uz savām mājām. Bet Slampes pagastā servitūta ceļu ir ļoti daudz, turklāt tie ir lieli ceļi ar lielu satiksmes intensitāti. Domāju, ka pēc patiesības tiem bija jābūt pašvaldības ceļiem. Varbūt jūs varat noskaidrot, vai tas tā ir tāpēc, lai pašvaldībai par ceļiem nebūtu jārūpējas un visu izdarītu īpašnieki?
Kā vēsta Civillikums, (1130.) servitūts ir "tāda tiesība uz kādu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu." (1156.) Ar ceļa servitūtu var piešķirt tiesības: "1) uz kājceļu, 2) uz lopu ceļu un 3) uz braucamo ceļu".
Tukuma novada domes komunālās nodaļas vadītājs Guntis Leksis stāstīja, ka normatīvie akti atļauj pagastu pārvaldēm slēgt līgumu ar īpašniekiem par servitūta ceļu iekļaušanu pašvaldības ceļu sarakstā. Ir gan nosacījums, ka vismaz divām trim mājām ceļš jāizmanto. Turklāt tas vienalga paliks kā servitūta ceļš, taču a/s «Latvijas valsts ceļi» tad iekļaus pagasta ceļu sarakstā un piešķirs zināmu naudas summu tā uzturēšanai. Tiesa, šīs summas ir nelielas.
To, ka līgumi ar īpašniekiem, kuru mājas atrodas viena ceļa malās, pagastā noslēgti, apstiprināja Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājs Visvaldis Girgensons. Viņš skaidroja, ka vispirms īpašniekiem pašiem par to jāvienojas, turklāt šādi priekšlikumi tiek izvērtēti, jo ne visos gadījumos šādu līgumu slēgt ir iespējams vai nepieciešams.
Ir vai nav jāpļauj ceļmalas?
– Mūsu – Slampes – pagastā ir ceļi, kuru malas pie īpašumiem nav nopļautas. Vībotnes izaugušas tik garas, ka, izbraucot uz lielāka ceļa, neko nevar redzēt; bijušas pat avārijas. Gribētu zināt – ir vai nav īpašniekam pienākums nopļaut ceļmalas? Otrs jautājums – ja zemnieks grib saņemt platību maksājumus, laukiem jābūt kārtīgi nopļautiem, bet vai to, ka tādas nav ceļmalas, arī kāds vērtē? Lieli zemnieki, skaļi vārdi, saņem lielas naudas, bet par lauka malu aizmirst!
Redakcija: Slampes un Džūkstes pagasta pārvaldes vadītājs Visvaldis Girgensons stāstīja, – ja tas ir servitūta ceļš, tad tas ir īpašuma daļa, kas ierakstīta Zemesgrāmatā, un īpašniekam ceļa malas jāuztur kārtībā, viņam par to jārūpējas tāpat, kā par visu savu īpašumu. Izkontrolēt gan, vai visi īpašnieki ir godprātīgi un to izdara, ir pagrūti, taču, ja iedzīvotāji var informēt par šādām nesakoptām ceļmalām, viņiem jāvēršas pagasta pārvaldē. "Esam jau kratījuši ar pirktu un aicinājuši ļaudis nopļaut teritorijas un ceļmalas, bet – kā nu katrs to saprot…" nobeigumā secina V. Girgensons.
Ieraudzīja zemniekus,kas saņem lielas naudas,ta nu gan brīnums.
Laukos gandrīz katram ir zeme.līdz ar to katram ir iespējas saņemt subsīdijas.Jautājums,kāpēc katrs to neizmanto?To,ka zemnieks strādā melnu muti no agra rīta līdz vēlam vakaram bez brīvdienām un atelpas,to neviens negrib redzēt.Slampes pagasta darbinieki gan strikti ievēro darba laiku,kad var padzert kafiju,aizbraukt ekskursijās… tai skaitā arī ārstus apmeklēt.Ko paspēj zemnieks kad darbs dzen darbu + vēl jācīnās ar birokrātiju un jāpaspēj termiņos iesniegt visu dokumentāciju,ak aizmirsu vēl appļaut ceļmalas.
Vai ceļa daļai nav jārūpējas par aizaugušajām ceļa malām.Tas pats attiecas arī uz meliorāciju.Zemniekam jākopj meliorācijas grāvji,kas kopj valsts meliorācijas grāvi,ja mana kupica atrodas pirms grāvja?Te ir ļoti daudz neskaidrību,valsts iestādes saņem algas un no turienes dzīšus ārā nevienu neizdzīsi,te ieraudz;ija zemniekus,kas strādā caurām naktīm un saņem subsīdijas,ja izpilda visas birokrātu regulas.