– Man tāds interesants jautājums. Ko valdība vispār domā un dara? Pirms gadiem paaugstināja piemaksas par bērniem un tiešām bērni dzima, skolās parādījās vairāk skolēnu. Bet tagad atkal plāno to visu ņemt nost! Arī man ir mazbērniņš, un dēls spiests doties prom strādāt uz Norvēģiju, jo savādāk nav iespējams ģimeni uzturēt! Bija pat plānots otrs bērnus, bet nu vairs – nekā, jo visu ņem nost.
Tāpat arī pat skolēnu autobusiem. Braucot caur Kandavu, ziemā esmu redzējis, kā viņi nabadziņi tur septiņos no rīta stāv pie pieturas, lai nokļūtu turpat līdz skoliņai. Bet autobuss vēl brauc milzu līkumu. Vai tas ir izdevīgi – degviela, algots šoferis utt.? Bērnībā taču mēs arī paši gājām kājām divus, palu laikā – pat četrus kilometru, bet tagad bērni stāv un gaida. Beigās vēl izrādās, ka autobuss ieputināts… Bet ko tiem bērniem darīt, ja viņi uz skolu jau palaisti?
Par Praviņu skolu arī daudz rakstāt – gandrīz katrā avīzē – par un pret. Bet laukos jau tāpat viss ir izputināts – kolhozi, saimniecības utt. Vai tie valdības vīri, kuriem ir tā ap 45, domā, ka kāds viņiem pensiju vispār nopelnīs!? Mums jau kā pensionāriem vēl neko, bet ko darīt jaunajiem?
Kā liecina statistika, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties jau 20 gadus – gan negatīvās demogrāfiskās bilances (mirstība pārsniedz dzimstību), gan plašo migrācijas iespēju dēļ. Proti, cilvēkiem ir brīva izvēle, kurā valstī dzīvot, strādāt, galu galā – bērnus audzināt. Un līdz ar to tikai pašsaprotami, ka arī skolēnu skaits ar katru gadu samazinās (apliecinājumu pretējam – atrasts neizdevās). Piemēram, šajā mācību gadā audzēkņu skaits bija sarucis par aptuveni 10 000. Tas nozīmē, ka skolēnu skaits nav tiešā veidā saistīts ar pabalstu apmēru, jo tos būtiski palielināja 2007. un 2008. gadā. Jāpiebilst, ka lielākie ieguvēji gan no bērna piedzimšanas pabalstu un tā saukto "māmiņalgu" palielināšanas, šķiet, tāpat bijuši valsts ierēdņi! Kaut vai minot pēdējo publiskoto gadījumu, kad kāds Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs "māmiņalgā" bija pavisam oficiāli saņēmis vairāk nekā 45 000 latu…Līdz ar to sociālajā budžetā, tā sauktajos, treknajos gados, nekādas rezerves neizveidojās un sekas jūtam vēl arvien.
Tādēļ, vismaz es tā uzskatu, ar vienkāršu bērnu pabalstu palielināšanu Latvijas demogrāfisko situāciju nav iespējams būtiski uzlabot. Bērni taču dzima arī padomju gados, kad ne pabalstu, ne bērna kopšanas atvaļinājumu tādos apmēros, kā šobrīd, – nebija! To, vai pāris vēlas bērniņus, domāju, daudz vairāk ietekmē tas, vai viņi jūtas stabili – ģimenē, darbā, Latvijā.