Kāpēc neļauj noziedēt pļavām?

Kundzi no Kandavas bija satraukusi vietējās pašvaldības rīcības, nopļaujot reiz augu daudzveidībā tik bagātās pļavas pie Pūzurgravas un tai iepretī, pāri ceļam: ”Tagad jau daudz runā par to, cik liela vērtība ir dabiskas un ziediem bagātas pļavas un cik grūti tās ir atjaunot. Un skaidrs, ka galvenais iemesls, kāpēc tas tā, ir saimniekošanas veids. Viens ir tas, ka zāle tiek nopļauta absolūti nelaikā – pirms ziedēšanas, dažreiz pat tikko knapi no zemes izlīdusi; nopļaut tā, ka vietām tā arī pusi vasaras paliek vien melna zeme – ne zāles, ne puķu. Otrs, ka netiek jau savākts tas pļāvums. Un, ja tas turpat pļavā paliek un sapūst, tas noslīcina pļavu slāpekļa pārpilnībā un izdzīvo vien daža stiebrzāle, usnes, zirgskābenes un dzeloņainie dadži!”

Ar līdzīgām pārdomām dalījās tukumniece, kuru bija sarūgtinājusi pļāvēju darbošanās Mālkalnā: ”Skatos, ka vairākas dienas pļāvēji līdz zemei nopļauj visas Mālkalna pļavas, jau trešo gadu neļaujot tām normāli noziedēt, vēl vairāk pērn, kad bija lielais sausums, pļāva tikai pļaušanas pēc, jo nebija jau ko… Un rezultāts jau bija labi redzams. Pļavas ir degradējušās, tās pārņem agresīvu sugu augi, arī aslapu dadži, kas, tiem pieskaroties, rada nopietnus ādas bojājums. bet tur taču rotaļājas bērni! Vai tad tiešām to pļāvēju izrīkotājiem prāta un saprašanas par pļavu un zālāju kopšanu nemaz nav!? Nu, sakiet, kāpēc Tukumā tik ļoti cenšas nopļaut katru ziedošo mārpuķīti centra zālienos un katru ziedošo augu pilsētas pļavās?”

Pļava nav zāliens, ko trimmerē katru nedēļu

Lasītāji arī pamatoti aizrāda, ka pļava nav zāliens, kuru var trimmerēt katru nedēļu, turklāt pļavas ap Durbes parku daudziem ir vienīgā vieta, kur lielo ziedēšanas prieku baudīt, tikai ne reizi vien gadījies, ka pašā krāšņākajā ziedēšanas laikā traktors visam pārvelk svītru. Turklāt nereti zāle tiek pļauta tieši tad, kad ir sausākais laiks, kā tas ir tagad, kad pēc pļāviena vietām paliek “melna zeme”, jo viss pārējais ir nokaltis. Turklāt kārtīgs saimnieks nopļauto zāli savāc, bet šī, nesen kā nopļautā, un arī tā, kas pāris nedēļas iepriekš nopļauta Mālkalnā, turpat arī palikusi. Kam par labumu!?

Tāpēc, ieklausoties lasītājos un lai pasargātu Durbes parka pļavas no pļāvējiem, maija pēdējā nedēļā – konkrēti, 29. maijā – lūdzām pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāju Ģirtu Ruģeli saudzēt pļavas un nedot uzdevumu tās nopļaut. Jo, kā to paredz konkursa «Tukuma pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbi» tehniskie nosacījumi, pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo zaļumzonu pļaušana katru reizi veicama pēc pieprasījuma. Tātad – ja dome pieprasa – pļauj, ja nē – nepļauj. Ģ. Ruģelis solīja, ka informēs darbu izpildītāju – SIA «Clean-R» par to, lai šīs pļavas ap parku saglabā, bet lai nopļauj tikai ceļa malas divu metru platumā.

Solīts makā nekrīt

Diemžēl šonedēļ pļava L. Parka ielā malā tika nopļauta, lai gan tehniskie nosacījumi paredz, ka pļaujama tikai tās mala un ka mežaparkos lauces vispār pļauj reizi gadā, turklāt nav minēts datums, līdz kuram tas būtu jāizdara. Kad vēlreiz sazinājāmies ar Ģ. Ruģeli, viņš palika pie sava – ka uzdevis pļaut tikai divu metru platu joslu. Sazinājāmies arī ar uzņēmuma pārstāvi Gitu Lāci un noskaidrojām, ka viņai komunālās nodaļas vadītājs teicis tikai par divām pļavām Durbes parkā vai pie tā – pie rotondas un Durbes pils, kuras tagad nevajag pļaut, un tas arī neesot darīts. Protams, ja vien īpaši netikšot pieprasīts pļavu pie Durbes pils līdz Jāņiem nopļaut, kā jau tas reiz ir bijis. Kas attiecas uz pļavām L. Parka ielā, ko saudzēt lūgusi lasītāja, tās ietilpstot pļaujamo vietu sarakstā, tāpēc arī nopļautas. G. Lāce skaidroja, ka vietām, kur tagad zāle nopļauta, tas darīts tālab, ka strauji vairojušās pienenes, kas nomākušās citus augus (L. Parka ielā pieneņu nebija. – Red.) Uz iebildumu, ka nopļautajās vietās tagad nevares ienākties un izsēties puķu sēklas, G. Lāce skaidroja, ka labi zina, cik svarīgi puķu sēklām ienākties, tāpēc arī daudzviet ar pļaušanu nesteidzoties, piemēram, retāka pļaušana Pilsētas parkā ļāvusi atkal uzziedēt neaizmirstulītēm, bet ar laiku tur atgriezīsies arī daudzas citas puķes, kas šajā parkā bijušas kādreiz. Tas pats attiecoties uz pļavu starp Kalna kapiem un Brīvkapiem Veļķos, kur arī tiek ļauts puķēm noziedēt un nobriedināt sēklas.