Kāpēc Koļegova nederēja?

– Klausījos un skatījos, kā tur notiek ar to Valsts ieņēmu dienesta vadības maiņu, un neko lāgā nesapratu. Nesapratu, ne kāpēc īsti iepriekšējai priekšniecei, kas, kā nu izrādās, bija pati, pati labākā, taču bija jāaiziet, ne to, kāpēc šitā jaunā nebija laba. Kas tad viņai tur īsti bija par vainu ar to naudu, ko brālim aizdevusi vai iedevusi, vai atdevusi? Varētu taču skaidri un gaiši cilvēkiem paskaidrot!

Redakcija: Valsts ieņēmu dienests ir viena no ietekmīgākajām valsts iestādēm – faktiski, tieši tās veiksmīga darbība nodrošina valsts pastāvēšanu. Jo – nav nodokļu, nav naudas, nav arī valsts. Nav valsts pārvaldes, nav izglītības, nav nekādas veselības aprūpes, nav policijas, glābšanas dienesta un armijas… Bet VID nav tikai lēnprātīgs nodokļu iekasētājs un administrētājs, tā ir arī represīva iestāde, kam būtu jāapkaro ēnu ekonomika, jāatrod un jāizskauž visdažādākās nodokļu apiešanas, nemaksāšanas un patieso ienākumu slēpšanas shēmas. Taču dažādu iemeslu dēļ šo funkciju VID ne vienmēr spēj veikt pietiekami veiksmīgi. Pirmkārt tāpēc, ka likums un iestādes nolikums neparedz 100% visu iedzīvotāju deklarāciju pārbaudi, arī spēku dienestam šīm pārbaudēm nepietiek, tāpēc tās notiek izlases veidā. Gluži tāpat arī uzņēmumu pārbaudes notiek izlases kārtā. Un – kur izlase, tur iespēja manipulēt. Kur iespēja manipulēt, tur iespēja tirgoties ar ietekmi – ”izgaismot” vienu personu vai uzņēmumu skabargas un absolūti neredzēt citu baļķus… Un tā līdz pat noziedzīgu grupējumu atbalstam. (Lai atceramies par Sportistu dēvēto Vaškeviču.) Tāpēc ir ļoti no svara, cik zinošs, spējīgs un, kas jo svarīgi, godprātīgs ir šīs iestādes vadītājs. Ja vaicājat manu viedokli, tad pievienojos tiem, kas saka, ka Ināra Pētersone bija līdz šim labākā VID vadītāja. Manās acīs daudz no svara, ka viņas kandidatūru šim amatam izvirzīja bijušais finanšu ministrs Andris Vilks…
Iespējams, kadru rotācija ir laba metode cīņā ar dažādām ierēdniecības kaitēm, bet, šķiet, ka VID reālā darbība faktiski uz laiku tika un, iespējams, joprojām ir ja ne bloķēta, tad kavēta gan, jo amatu maiņa notika arī ļoti specifiskos dienestos…
Par Koļegovu. Savu viedokli jau izteicu otrdienas, 23. augusta, «Redakcijas slejā», un varu vien atkārtot: darījumi, ko atklāja Koļegovas kundzes deklarācija, jau it kā nav nelikumīgi – kā var noprast, viņa tikai skaitījusies dalībniece brāļa uzņēmumā, tāpēc saņemtās dividendes arī tādā vai citādā veidā atdevusi patiesajam īpašniekam… Iespējams. Bet tikpat labi viņa varēja būt līdzdalībniece nodokļu optimizācijas shēmā, ļaujot brāļa biznesam iegūt samērā lētus līdzekļus darbībai pelēkā biznesa zonā, piemēram, kaut vai aplokšņu algām, jo 10% dividenžu nodoklis nav vis 57% nodoklis, kas būtu jāizmaksā par pilnapjomā algotu darbinieku… (Proti, saņemot 100 eiro dividendēs, cilvēks valstij samaksā vien 10 eiro, bet, strādājot kā algots darbinieks, par algas daļu, kas ir lielāka par valstī noteikto ar nodokļiem neapliekamo summu, viņš samaksā 10,5% sociālo nodokli, 23% iedzīvotāju nodokli, plus papildus darba devējs par viņu samaksā sociālo nodokli 23,59% apjomā. Tātad no katra ”optimizētā” dividenžu tūkstoša valsts kasei aiziet garām, rupji rēķinot, 470 eiro…) Un tieši šīs aizdomas bija par pamatu, lai šaubītos, vai visnotaļ spējīgā valsts pārvaldes darbiniece Inga Koļegova maz ir īstais cilvēks vietā, kur cīņa ar visvisādiem nodokļu optimizētājiem ir viens no svarīgākajiem ikdienas darbiem.