Kāpēc cietuma vietā piespriež uzturēšanos noteiktā vietā?

Redakcija: Kriminālprocesa likuma 243. pants nosaka, kādus drošības līdzekļus var piemērot aizdomās turētajam un apsūdzētajam. Tie ir: dzīvesvietas maiņas paziņošana, pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē, aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums izbraukt no valsts, uzturēšanās noteiktā vietā, personiskais galvojums, drošības nauda, nodošana policijas uzraudzībā, mājas arests un apcietinājums. Savukārt šī likuma 256. pants nosaka, ka uzturēšanās noteiktā vietā ir aizdomās turētā vai apsūdzētā rakstveida saistība uzturēties procesa virzītāja norādītajā laikā un noteiktajā vietā vai neatstāt ilgāk par 24 stundām konkrēti norādīto dzīves vai pagaidu uzturēšanās vietu bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī bez kavēšanās ierasties pēc procesa virzītāja uzaicinājuma vai izpildīt citus kriminālprocesuālos pienākumus.

Kā skaidroja Zemgales rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece Adrija Kasakovska, tiesa, lemjot par drošības līdzekli, izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs: “Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus. Tātad – tiesa vērtē, vai aizdomās apsūdzētais ir pildījis visus viņam izvirzītos nosacījumus, vai ir pamats drošības līdzekli mainīt vai arī tas atstājams iepriekš noteiktais – līdz brīdim, kad stājās spēkā tiesas spriedums. Konkrētajā situācijā lieta ir apelācijas instancē  Zemgales apgabaltiesā, un 2021. gada 11. janvārī noteikta tās izskatīšana.”