Kā būt ar bebriem pilsētā?

Redakcija:  vispirms vērsāmies Tukuma novada pašvaldības policijā. Šī dienesta priekšnieka vietnieks Edgars Redko skaidroja, ka šis jautājums gluži nav pašvaldības policijas kompetencē, un policisti bebrus neķer. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka tā mēdz būt problēma, ko daļēji varētu risināt izmaiņas «Medību likumā», kas paredz, ka atsevišķos gadījumos, ja vien pašvaldība ir izstrādājusi savu kārtību, var ar bebriem vai citiem savvaļas dzīvniekiem cīnīties arī pilsētas teritorijā. Proti, likums paredz: “Ja medījamie dzīvnieki apdraud sabiedrisko kārtību un drošību vai rada postījumus, medīt pilsētu teritorijā atļauts saskaņā ar pašvaldības noteikto kārtību.”

Interesējāmies, vai tāda kārtība Tukumā ir. Egīls Dude (domes izpilddirektora vietnieks, kurš vada arī Medību koordinācijas komisiju) tobrīd skaidroja, ka noris darbs pie saistošo noteikumu izstrādes, kas ļautu šādas un līdzīgas situācijas risināt. Problēmas esot ne tikai pieminētājā Veļķu dīķī, bet arī citur, piemēram, Kandavas pilsētā, kur bebri iekārtojušies uz dzīvi Abavas upes krastos. Risinājums gan nebūšot medības tādā klasiskā izpratnē, jo šaut pilsētā nebūtu saprātīgi, bet, ļoti iespējams, tās būs medības ar rīkiem, piemēram, lamatām vietās, kur tiek postīti īpašumi. Kā skaidroja E. Dude, šobrīd noteikumu izstrāde ir sākuma stadijā, un, visticamāk, būs nepieciešami vairāki mēneši, līdz tos pieņems. Turklāt noteikumi būs vēl arī jāsaskaņo, tostarp ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Līdz tam – risinājumu nav, jo pilsētā medības notikt nedrīkst, un vienīgais, ko var ietiek, turpināt notīt kokus, kurus tiešām gribas aizsargāt.

Jāpiebilst, ka situāciju, pirms vēl bija sākusies ziema un uzsnidzis sniegs, novērtējām arī klātienē. Bebra “grēka darbi“ bija acīmredzami, jo kokus viņš bija šķinis vai apgrauzis pa visu dīķa perimetru. Ūdenstilpnes pretējā malā – tajā, kas iepretim ceļam, redzams arī bebra mītnes “jumts“. Dažviet iedzīvotāji jau ķērušies pie lietas un apskādētos kokus arī notinuši. Kā atzīst Latvijas Nacionālā dabas muzeja zooloģijas nodaļas vadītājs Dmitrija Boiko, tas arī ir tas, ko iedzīvotājiem darīt, lai dzīvnieka darbību kā ierobežotu. Vēl  dabas pētnieks skaidroja: “Vislabākais risinājums ir ierīkot metāla žogu, lai bebri netiktu dārzā. Dārzu saimnieki var izmantot arī individuālo jeb atsevišķo koku aizsardzību. Plastmasas sieti, ko parasti sien ap ābelītēm, lai tās pasargātu no zaķiem, bebriem nav nekādi šķēršļi. Ap kokiem jāliek metāla pinumi (vismaz 1 metru augsti). Tikai jāatceras, ka starp koku un sietu jābūt brīvai telpai. Teorētiski, bebru var arī noķert un aizvest kaut kur citur izlaist, bet tad jārunā ar medniekiem. Un tas negarantē, ka pavasarī atkal neatnāks cits vai citi bebri…”