Zvanu jums no Sēmes, no zemniekus saimniecības. Par vētru Minna. Vītolu jau pazīstu, un viņš savā stilā raksta, bet tur bija tikai par to, ka teļļuks neiet, kā vējā forši stāvēt…Taču ne vārda par ražotajiem! Esmu pensionārs, saimniecībā – piecas govis, un jau otro dienu nav elektrības. Zvanīju uz «Latvenergo» bojājumu pieteikšanas kantori, bet man tur tikai atbildēja: "Darām visu iespējamo. Visi strādā – gaidiet!" Taču es gribēju zināt, tieši kad man atkal tiks pieslēgta elektrība.
Es jau piekabē saliku vannu, domāju braukt uz aku, lai varētu govis padzirdīt, bet, ja zinātu, ka, piemēram, pēc stundas elektrību atkal jau pieslēgs, nekur, visticamāk, nebrauktu. Kas tas par uzņēmumu, kas 20 gadu laikā nav spējis šo jautājumu atrisināt, vien māk tukši muldēt!? Nav nekādas atšķirības, vai Miķelsona kungs saņem 100 vai 10 000 latu lietu algu – elektrības kā nav, tā nav, lai gan man šķiet, ka vismaz iedzīvotāju informēšana ir vienkārša lieta. Cik vēl gadiem jāpaiet un cik lielai jābūt algai, lai tas tomēr mainītos?
Kā liecina pieredze un informācija, ko saņēmām iepriekšējo avāriju laikā, labāka šī situācija vismaz tuvāko gadu, iespējams – gadu desmitu laikā, nepaliks. Iespējams, gluži otrādi, kļūs vēl sliktāk, jo ar enerģijas resursiem varētu būt arvien lielākas problēmas. Turklāt gan augstspriegumu, gan zemsprieguma pārvades līnijas daudzviet Latvijā ir nolietojušās, un diezin, vai uzņēmumam šobrīd ir resursi, lai kaut ko mainītu… Un vēl – ikvienā nopietnā līgumā tiek minēta nepārvarama vara, kas liedz līgumsaistības pildīt, bet vētra jau arī ir šāda – nepārvarama – vara, kas ikviena dienesta, arī «Latvenergo» darbu padara visai neprognozējamu.