Kā ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, aizvadītajā diennaktī ugunsdzēsēji glābēji devās dzēst piecus kūlas ugunsgrēkus. Lielākais kūlas ugunsgrēks aizvadītajā diennaktī reģistrēts Piltenē, kur pērnā gada zāle dega divu hektāru platībā. Kopumā ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši jau 34 kūlas ugunsgrēkus. Saglabājoties saulainam un sausam laikam, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vairs nav sniega, VUGD prognozē, ka, neskatoties uz brīdinājumiem par kūlas dedzināšanas aizliegumu un kaitīgumu, turpmākajās nedēļās pieaugs diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits. Pavasara sākumā kūlas ugunsgrēku skaits parasti ir daudz mazāks un izdeg nelielas platības, tomēr turoties siltākam laikam degšanas platības un ugunsgrēku skaits strauji pieaug. Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
VUGD apkopotā informācija liecina, ka 2013.gadā, dedzinot pērnā gada zāli, kopumā ir izdeguši 1884 hektāri teritorijas. Vislielākās izdegušo teritoriju platības ir Zemgales un Latgales reģionā, savukārt vismazāk – Vidzemes reģionā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas reģionā – 627, bet vismazāk Vidzemes reģionā – 267.
Tukuma novadā pērn 66 kūlas ugunsgrēkos izdegusi zeme 939 470 kvadrātmetru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 179.panta ceturto daļu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt euro, kā arī atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt euro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt euro. Saskaņā ar LAPK 210.pantu pašvaldību administratīvās komisijas ir tiesīgas izskatīt šā kodeksa 51.panta otrajā daļā un 179.panta ceturtajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit euro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt euro.
Ko jūs uztraucatiespar tiemkūlas ugunsgrekiem bet labak palidzej usizemniekiem lai reiz beidz celt tos zemes nodoklus. Tasir arprats?