Par suņa nogalināšanu – piespiedu darbs

Pagājušā gada 8. aprīlī rakstījām par gadījumu Lestenes pagastā, kur iedzīvotāji bija atraduši nosistu suni un aizdomās par to turēja pagasta iedzīvotāju Jāni Soroku. Jau toreiz, gatavojot publikāciju, ar J. Soroku runājām, taču viņš noliedza, ka suni nogalinājis, vien atzina, ka citu suņu sakodīto dzīvnieku aiznesis maisā uz mežu. Par šo lietu tika ierosināta krimināllieta, bet šī gada 19. janvārī lietu izskatīja Tukuma rajona tiesa tiesneses Ritas Bruces vadībā.

Pagājušā gada 8. aprīlī rakstījām par gadījumu Lestenes pagastā, kur iedzīvotāji bija atraduši nosistu suni un aizdomās par to turēja pagasta iedzīvotāju Jāni Soroku. Jau toreiz, gatavojot publikāciju, ar J. Soroku runājām, taču viņš noliedza, ka suni nogalinājis, vien atzina, ka citu suņu sakodīto dzīvnieku aiznesis maisā uz mežu. Par šo lietu tika ierosināta krimināllieta, bet šī gada 19. janvārī lietu izskatīja Tukuma rajona tiesa tiesneses Ritas Bruces vadībā.

Tiesas izmeklēšanā konstatēts, ka Jānis Soroka pārkāpis «Dzīvnieku tiesību aizsardzības likuma» 4. pantu, kurā aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir – dzīvnieka nogalināšana. Tiesa konstatējusi, ka Jānis Soroka 2010. gada 5. aprīlī cietsirdīgi izturējies pret kādai pagasta iedzīvotājai piederošo suni, kam bija arī citu dzīvnieku nodarīti miesas bojājumi. J. Soroka ielicis suni maisā, aiznesis uz mežmalu un tur ar koku vairākkārt sitis pa maisā ielikto dzīvnieku. Pēc tam viņš maisu ielicis tuvumā esošajā salmu kaudzē un apbēris ar salmiem. J. Sorokas darbības redzējuši bērni, kas par to pastāstījuši vecākiem un vēl kādam pagasta iedzīvotājam, kā arī parādījuši dzīvnieka atrašanās vietu.
Lietā uzklausīti septiņi liecinieki, no kuriem vairāki apstiprināja, ka redzējuši J. Soroku un maisu ar suni; viņi pieļāva, ka suņa rejas vīrietim traucējušas, turklāt šis suns bieži kāvies ar citiem. Liecinieki arī atzinuši, ka J. Soroka bijis saticīgs un izpalīdzīgs. Savukārt eksperte Dace Bērziņa norādījusi, ka suņa nāve iestājusies dažu minūšu laikā pēc sitieniem ar/pret cietu, trulu priekšmetu aptuveni 4. vai 5. aprīlī. Eksperta atzinumā arī uzskaitīti neskaitāmi miesas bojājumi – gan kodieni, gan sitieniem.
Apsūdzētais J. Soroka sevi par vainīgu noziedzīgajā nodarījumā atzinis daļēji, tomēr, kāpēc to darījis, nav varējis paskaidrot, vien teicis, ka suns rējis un traucējis. Pirmstiesas izmeklēšanā gan stāstījis, ka šādi rīkojies reibuma dēļ.
Tiesa atzinusi, ka J. Sorokas vaina – cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem kā rezultātā dzīvnieks gājis bojā – ir pierādīta. Tiesa viņu atzina par vainīgu un sodīja pēc Krimināllikuma 230. panta pirmās daļas ar piespiedu darbu uz 250 stundām, nepiemērojot papildsodus.
***
Krimināllikuma 230. pants. Cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem: 1. daļa: "Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, kuras rezultātā tas gājis bojā vai sakropļots, vai par dzīvnieka spīdzināšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības turēt dzīvniekus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā un konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas."

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *