Par drošību domājot III

Par gāzes ieročiem stāsta ieroču veikala «Čiekurs» vadītājs Maigonis Gudovskis:

– Revolveris lietošanā ir drošāks par pistoli; viņam nav aizslēga – kā spied mēlīti, tā patrona sprāgst; pat, ja bojāta patrona un nesprāgst, spied tik mēlīti, un sprāgs nākošā. Patrona vienmēr būs rullītī, un revolveriem tā atļauts turēt, jo citādi nevar. Bet, kas var notikt ar pistoli? Pistolei ir aizslēgs – vispirms tas jāatvirza, tad var kaut kas ieķīlēties vai iesprūst, un cilvēkam jāzina, ko viņš tālāk darīs – vai nu jāizņem aptvere vai jāpārvelk – tas aizņem laiku, bet varbūt šīs sekundes ir izšķirošās un pēc tam var būt par vēlu?.. Tāpēc es ņemu tādu firmu modeļus, par kuriem esmu drošs – tie strādās. Protams, nevaru galvot simtprocentīgi, jo rūpnīca ir rūpnīca, pistoles ir pistoles, un arī patronas mēdz būt dažādas. Es piedāvāju divu turku firmu modeļus – «Blow» un «Zoraki» un vācu firmas «Umarex» valtera tipa ieročus. Tie ir kvalitatīvi, taču arī cena augstāka; šajā ziņā vācu ražojumi ir visdārgākie (cena revolverim – Ls 89; pistolei – Ls 130; lietotus gāzes ieročus privātos sludinājumos piedāvā cenu diapozonā no Ls 12 līdz 140, taču – bez garantijas).

Vienu «Zoraki» modeli var iestatīt automātiskajā režīmā – ar vienu mēlītes spiedienu var izlaist visu aptveri; ies kā automāts.

– Un kāds būs rezultāts – visapkārt gāzes mākonis?

– Jā, lielāks gāzes mākonis aizies uz uzbrucēju.

– Kas vēl būtu jāzina par pistolēm?

– Pistole ir pasmaga (no 500 līdz 1000 gr), aizņem vietu, un jārēķinās, ka tā būs kaut kur jāslēpj. Tāpēc cilvēki izvēlas vidējus vai pavisam mazus un kompaktus ieročus. Kā zināms, no gāzes ieroča lieluma nav atkarīgs šāviena attālums vai efektivitāte; patronas visiem vienādas – 8 un 9 mm.

Plusi – šaujot ar pistoli, rodas šāviena skaņa un, pulverim sadegot, no stobra iznāk arī liesma. Tas cilvēkam, kuram šauj virsū, rada zināmu šoku, jo sākumā viņš jau nezina, vai tā ir kaujas vai gāzes pistole. Taču arī pistolei šāviena efektivitātes attālums nav liels (1 līdz 2 m), un nav ieteicams šaut tuvāk par pusmetru no sejas – pretējā gadījumā var izraisīt ķīmisku apdegumu. Faktiski šie 2 m ir gāzes baloniņa lietošanas attālums, taču baloniņā gāzes ir daudz vairāk… Tāpat arī pistoli telpā nav ieteicams lietot – pastāv risks pašam gāzi saelpoties.

– Ir dzirdēts, ka, pavēršot pret uzbrucēju gāzes pistoli, var izprovocēt to, ka pret tevi tiek pielietots īsts kaujas ierocis…

– Ja bandīts izvilks gāzes pistoli, tad viņam var patrāpīties pretī cilvēks ar īstu ieroci un ieroču Aprites likumā rakstīts, ka pašaizsardzības nolūkos var šaut pretī bez brīdinājuma.

– Tad jau ar gāzes pistoli nav ko krāmēties?

– Gāzes pistole domāta pašaizsardzībai, taču ir ļaudis, kas to izmanto laupīšanai. Domāju, ka pašaizsardzībai domātu ieroci neviens neizvilks bez iemesla, tāpēc runāt par uzbrucēja izprovocēšanu nav pamata.

– No praktiskā viedokļa – cik ātri var izraut gāzes pistoli no maksts?

– Tādā ziņā baloniņš ir ērtāks. Piemēram, ziemā, lai paņemtu pistoli, vispirms jāatpogā mētelis, jāizņem pistole un vēl jāielaiž lode stobrā; darbību ir krietni vairāk. Sievietēm, kas ar pistoli nekad nav rīkojušās, tās arī neiesaku – nevajag cilvēkam pašam sev radīt problēmas. Pistole vairāk domāta uzbrucēja psiholoģiskai iebiedēšanai – šāviena troksnis var pievērst apkārtējo uzmanību. Ja pēc šāviena sauksiet: "Es nošāvu cilvēku!" – visticamāk kāds piezvanīs policijai, taču, ja tikai: "Palīgā, palīgā!" – nez vai palīdzību sagaidīsiet.

– Kas sakāms par krievu pistoles paveidu «Udar»? Cik tas efektīvs?

– Lielākais mīnuss – dārgas patronas. Viens šāviens izmaksās Ls 2,5 līdz 3 – atkarībā no gāzes. Šāviens nāk ārā kā slapja strūkla, tāpēc svarīgi trāpīt sejā; iešaujot drēbēs vai pa roku – nekas nebūs. Var šaut pat līdz 3 m attālumam, taču skaidrs, ka gāzes «spļāviens» nebūs tik zibenīgs kā lode, un vēl arī jātrāpa… Nav stobra, un mēlīte jāspiež ar īkšķi, un instinktīvi roka paraujas uz leju; ja vēl būsi uztraucies, ne tik vienkārši būs trāpīt. Tomēr šo ieroci iecienījuši taksisti, jo atšķirībā no baloniņa un pistoles, «Udar» var lietot telpā.

Elektrošoki

Elektrošoki tāpat ir vācu firmas «Umarex» ražojums – darbībā dod strāvas triecienu, kas muskuļus savelk krampjos; roka vai kāja pēc šāda strāvas trieciena kādu brīdi neklausa. Bet kas notiek? Lai apdullinātu pretinieku, viņam cieši jāpieskaras (strāva ies arī caur drēbēm), taču – kurš stāvēs un to gaidīs? Rīkojoties ar elektrošoku, jābūt ļoti labai reakcijai. Konkrēts gadījums no dzīves: kādam vīrietim uz ielas paprasīja uzsmēķēt. Viņš sakot, ka nav cigaretes, un jūtot, ka nebūs labi, izvelk elektrošoku un nozibina strāvu – sak, varu aizsargāties. Tad nu cigarešu prasītājs izvilcis gāzes pistoli un teicis, lai dod šurp to savu elektrošoku; paprasījis arī rokas pulksteni un vispār notīrījis cilvēku pliku; vēl zilu aci pataisījis. Arī lietus laikā ir ļoti liela iespēja, ka lādiņš trāpīs pašam pa roku. Taču ir arī tāds šoka aparāts, kurā ierīkots gāzes baloniņš – vispirms izpūš gāzi un, kamēr pretinieks mirkšķina acis, var grūst elektrošoku konkrētā vietā.

Tādi elektrošoki, kas izšauj elektrodus, Latvijas ieroču veikalos nav pieejami; jāmeklē kaut kur Krievijā vai Amerikā. Uzreiz teikšu – elektrošoki nav tik iecienīti kā gāzes baloniņi vai pistoles.

Turpmāk vēl.