Latvijā līdz 7. maijam ir reģistrēti 2006 kūlas ugunsgrēki. Vēl aizvien jaunā zāle nav pāraugusi pērno kūlu un līdz ar to kūlas dedzinātāji turpina postīt zemi, ugunsdzēsēji turpina saņemt izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem, steidzas apdzēst liesmas, kamēr tās nav pārmetušās uz ēkām vai mežiem, nodarot vēl lielākus postījumus. Tātad kūlas ugunsgrēku skaits no dienas uz dienu vēl turpina pieaugt. Salīdzinoši 2012. gadā bija reģistrēti 1824 kūlas ugunsgrēki, 2011. gadā – 1760 ugunsgrēki, 2010. gadā – 1695 ugunsgrēki, 2009. gadā – 2054 ugunsgrēki, bet 2008. gadā – 1092 ugunsgrēki.
Aizvadītajā diennaktī no 6. līdz 7.maijam Latvijā reģistrēti 105 kūlas ugunsgrēki, tāpat visās aizvadītajās brīvdienās ik dienu ugunsdzēsējiem nācās dzēst vairāk nekā 100 ugunsgrēkus diennaktī. Diemžēl ir arī gadījumi, kad kūla tiek apdzēsta, bet drīz jau atkal turpat nedaudz tālāk tā tiek aizdedzināta no jauna. Tā, piemēram, 6. maijā 16.28 dega kūla Jelgavā, blakus lidlaukam 15 ha platībā, kur ugunsdzēsēji darbu pabeidza 20.40. Savukārt cita Jelgavas ugunsdzēsēju autocisterna dzēsa kūlas ugunsgrēku 12 ha platībā turpat blakus no 18.49 līdz 20.27. Šajā dienā Jelgavas novadā reģistrēti četri kūlas ugunsgrēki. Ugunsdzēsēji steidzās no viena izsaukuma uz otru, bet, ja pilsētas iedzīvotājiem būtu nepieciešama steidzama palīdzība, nāktos gaidīt, kamēr palīgā atbrauc ugunsdzēsēji no citiem depo, kas prasītu daudz ilgāku laiku.
Aizvadītajā diennaktī plaši kūlas ugunsgrēki bija arī Rugāju novada Lazdukalna pagastā, kur kūla dega 20 ha platībā, Gulbenes novada Rankas pagastā dzēsta kūla 10 ha platībā, Līgatnes novada Līgatnes pagastā – 11 ha platībā.
Ilgstoši saglabājoties siltam un saulainam laikam pērnā kūla kļūst aizvien sausāka, tādēļ ātrāk uzliesmo un izdeg lielākas platības. Kūlas dedzinātāji ne vien nodara postījumus dabai, bet arī apdraud savu un līdzcilvēku dzīvību un īpašumu. Ik gadu ugunsgrēkos tiek nopostītas ēkas, tajā skaitā ne vien dārza mājiņas vai šķūnīši, bet arī dzīvojamās mājas. Šajā laika periodā no kūlas aizdegas arī pameži, jaunaudzes un meži.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta:
– Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību.
– Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt.
– Pirmie kūlas ugunsgrēki norit nelielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās un degšanas platības strauji pieaug.
– Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki.
– Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana – tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
– Ik gadus daudz kūlas ugunsgrēku reģistrēts arī pilsētās. Kaut gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
– Kūlas ugunsgrēku skaits katru gadu ir atkarīgs no dabas apstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona” nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
– Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
– Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka.
– Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
– Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. Latvijas krāšņie un sugām bagātie zālāji nav veidojušies dedzināšanas rezultātā, un augu un dzīvnieku sugas nav pielāgojušās degšanai.
– Kūlas dedzināšana nav veids, kā cīnīties pret ērcēm! Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
– Kūlas dedzināšana nav senlatviešu tradīcija. Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji. Krievijā un Ukrainā, kur bija plašas un neapkoptas zemes platības, tika dedzināta kūla.
VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina : ja konstatēts Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 «Ugunsdrošības noteikumu» pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Savukārt 20. punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metrus platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām.
Noteikumu 21. punkts nosaka, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu – fiziskajām personām uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – no 200 līdz 1000 latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm.