Mēs, žurnālisti, braucām pārliecināties, kas deg, un, sekojot dūmu grīstei, braucot Spirgus muižas virzienā, nonācām pie ceļa malā esošas skābbarības bedres, kas jau vairākus gadus netiek izmantota. Kā izrādījās, tīši vai netīši, bet kāds bija aizdedzinājis bedres dziļumā gadu gaita sagūlušās riepas, kas reiz izmantotas skābbarību nosedzošā tenta nostiprināšanai. Riepas dega ar atklātu liesmu. Notikuma vietā piestāja arī kāds lauksaimniecības tehnikas vadītājs, kas apstiprināja, ka ugunsdzēsēji-glābēji jau izsaukti un, kā pārliecinājāmies, dzēsējiem ierodoties, pēc 15 minūtēm ugunsgrēks jau bija nodzēsts.
Jāpiebilst, ka dūmu stabs piesaistīja ne vienu vien garāmbraucēju, kas nogriezās no šosejas, lai savām acīm pārliecinātos, kas un kur deg. Tomēr, manot, ka šoreiz tās ir vien riepas skābbarības bedrē, grieza automašīnas riņķī…
Malacīši ātri apguvuši atkritumu apsaimniekošanu, lielie onkuļi bijuši labi skolotāji, kā atkritumu kaudze liela, tā uguni klāt.