22. martā pie Jaunpils vidusskolas tika atzīmēta Jaunpils atbrīvošanas 100. gadadiena no Sarkanarmijas. Jaunpils muzeja organizētajā pasākumā par praktisko un izzinošo daļu parūpējās apvienība «Latviešu Strēlnieki Ķemeru purvos». Iesākumā apvienības vadītājs Māris Ribickis pastāstīja par 1919. gada notikumiem Latvijā, Jaunpils un Bikstu apkārtnē. Ieskatam tika parādīti arī tā laika armijas formastērpi, gan arī pastāstīts par to, kas bija latviešu strēlnieks, kāds bija latviešu strēlnieks (jaunākais bijis vien 12 gadus vecs puisis, kurš dienējis 4. Vidzemes Latviešu strēlnieku pulkā), kāds bija viņu ekipējums (bieži vien nebija nekā… Ziemas laikā kājas aptina ar auduma autiem, apsēja ar virvēm un tā arī staigāja, noplēsuši zābakus līdz pēdējam), arī bruņu tehnikas nebija, bet munīcija bija ierobežotā daudzumā… Tādos apstākļos bija jācīnās 1. Latviešu tautas karaspēkam. Parasti, kad sarkanā armija atkāpās, tā atstāja daudz ieroču un munīcijas, dažnedažādus kara materiālus, ko pēc tam izmantoja Latvijas armija tālākajā kara darbībā, tā M. Ribickis.
Paldies Mārim Ribickim,olainietim,ka ir iepazinis arī Jaunpils kara vēsturi!Māris ir īsts sava aroda entuazists.