Pēc 16 gadu pārtraukuma Irlavā notika savulaik paša dižā Jāņa Bētiņa iedibinātā Dziesmu diena. Tā pulcēja vairāk nekā 200 dziedātāju, tikpat dejotāju un 60 orķestrantu no Ventspils, Talsiem, Dobeles, Kandavas, Jaunpils un, protams, arī Tukuma novada. Jāteic, ilgi lolotie svētki (J. Bētiņa 185. jubileju atzīmējām 24. aprīlī) izdevās godam. Par to jāpateicas gan to dalībniekiem, gan kolektīvu vadītājiem (pašdarbības sezona vēl nav sākusies), gan pašvaldībām, kas pasākumu atbalstījušas, gan jo īpaši svētku iniciatorei un Irlavas gaišajam gariņam – Antrai Erzamai. Kā reiz, nu jau tālajā 1999. gadā svētki sākās ar gājienu cauri Irlavai un piemiņas brīdi pie Jāņa Bētiņa pieminekļa, blakus kādreizējai Irlavas semināra ēkai. Tur savās atmiņās par reiz Irlavā vadīto kori un stāstījumu par dižo novadnieku dalījās diriģente un skolotāja Rasma Valdmane, tur tik skandēta dzeja (Sandis Kovaļovs) un kopīgi nodziedāta tautas dziesma «Mazs bij` tēva novadiņ`is» (diriģente Gita Vanaga). Bet svētku turpinājums, protams, norisinājās Studentkalna estrādē.
Jāņa Bētiņa Dziesmu diena Irlavā
Pēc 16 gadu pārtraukuma Irlavā notika savulaik paša dižā Jāņa Bētiņa iedibinātā Dziesmu diena. Tā pulcēja vairāk nekā 200 dziedātāju, tikpat dejotāju un 60 orķestrantu no Ventspils, Talsiem, Dobeles, Kandavas, Jaunpils un, protams, arī Tukuma novada. Jāteic, ilgi lolotie svētki (J. Bētiņa 185. jubileju atzīmējām 24. aprīlī) izdevās godam. Par to jāpateicas gan to dalībniekiem, gan kolektīvu vadītājiem (pašdarbības sezona vēl nav sākusies), gan pašvaldībām, kas pasākumu atbalstījušas, gan jo īpaši svētku iniciatorei un Irlavas gaišajam gariņam – Antrai Erzamai. Kā reiz, nu jau tālajā 1999. gadā svētki sākās ar gājienu cauri Irlavai un piemiņas brīdi pie Jāņa Bētiņa pieminekļa, blakus kādreizējai Irlavas semināra ēkai. Tur savās atmiņās par reiz Irlavā vadīto kori un stāstījumu par dižo novadnieku dalījās diriģente un skolotāja Rasma Valdmane, tur tik skandēta dzeja (Sandis Kovaļovs) un kopīgi nodziedāta tautas dziesma «Mazs bij` tēva novadiņ`is» (diriģente Gita Vanaga). Bet svētku turpinājums, protams, norisinājās Studentkalna estrādē.
Žēl,ka neprecizitātes rakstā,jo no Talsiem nebija neviena dalībnieka,bet 15.sept.avīzē Irlavas himnas autores nav Lipskas,bet Lipska un Janševska,kauns avīzes vietā šo cilvēku priekšā.
Vai die`, vai die`, kas par misēkļiem, kas par kļūdām! Viss, avīzei, nu tai Plaudei, aizliegt rakstīt, bildēt, dziedāt, lai tup mājās un nokaunas! Fui! Un trīs reizes!
Ļoooti jauki, skanīgi svētki!!!
Kolosāli svētki, lieliski cilvēki, lieliskas izjūtas, pasakaina vieta – Studentkalna estrāde. Ceru, ka šādi svētki notiks arī turpmāk. Lai enerģija un vēlme darīt labus darbus ikvienam, kurš piedalījās šo svētku organizēšanā!
Bija brīnišķīgs Dziesmu dienas pasākums, tik skaistas dziesmas, dejas un mūzika! Liels prieks par skaisto, zaļo un sakopto Irlavu. Jā, dalībnieku bija daudz vairāk-pāri 500, nekā minēts rakstā.
Tiešām no sirds atvainojos par drukas kļūdu, rakstot Irlavas himnas autores Lipskas uzvārdu! Taču par pārējiem pārmetumiem gan šoreiz nepiekrītu. Proti, saskaitot 200 un ”tikpat dejotāju”, tātad arī 200 un vēl 60 pūtēju – jau arī būs tie teju 500 dalībnieki. Savukārt, runājot par talsiniekiem, man blakus korī stāvēja dziedātājas, kas teicās esam no Talsiem…Deklarācijas vietas pasēs visiem pieminētajiem, protams, nepārbaudīju. (Joks, protams.) Bet pasākums tiešām bija jauks, arī tā atbalstītāji, kā, piemēram, bulciņu un kūciņu cepēji no «Amsas» bija ļoti centušies. Paldies arī viņiem, jo rakstā to nepateicu!
..es arī biju svētkos..man ļoti patika..bērniem arī…Pūres kora meitenes vēl autobusā ( kopā ar PŪRES danču bērniem) nodziedāja Irlavas himnu