Vēja parks «Pienava»: iedzīvotāji ir daļa no nozīmīgām pārmaiņām

– Kuri ir ilgi gaidītie lēmumi, kas ir pozitīvi ietekmējuši projekta attīstību?

2022. gadā saņēmām pozitīvu lēmumu no Tukuma novada domes, kā arī Ekonomikas ministrijas atļauju jaunu jaudu ģenerēšanas ieviešanai. Tāpat ir saņemtas tehniskās prasības no pārvades sistēmas operatora tīkla pieslēguma izbūvei. Tie ir svarīgi priekšnosacījumi, lai attīstītu Pienavas vēja parku ar 160 MW vēja jaudu. Svarīgi, ka projekta attīstībai esam saņēmuši arī Latvijas investīciju un attīstības aģentūras piešķirto Zaļā koridora statusu, kas ļauj mums prioritārā kārtā valsts institūcijās saņemt un saskaņot dokumentāciju, kas saistīta ar būvniecību un teritorijas plānošanu. Tas pozitīvi ietekmēs visa projekta attīstības gaitu un projekta īstenošanas kalendāru.

– Kad projektu iecerēts izbūvēt?

Projektu paredzēts pabeigt 2027. gada sākumā, un tiek plānots, ka tajā ik gadu tiks saražotas līdz 600 GWh.

– Kādas ir plānotā vēja parka Pienava ģeogrāfiskās priekšrocības?

Latvijā vējš ir salīdzinoši viendabīgs, kas ir galvenā mūsu valsts priekšrocība. Mums ne pārāk bieži ir stipri un brāzmaini vēji. Patiesībā, tas ir vienmērīgs un tādā ātrumā, lai to var efektīvi noķert. Labvēlīgais vējš rada labu augsni vēja elektroenerģijas ražošanai – varam sasniegt jaudīgus rezultātus, vēja izstrādes proporciju. Pienavas priekšrocības slēpjas Zemgales līdzenumā –  vide ir salīdzinoši plakana, tāpēc vējam ir kur ieskrieties. Līdz ar to Pienavā ir tiešām ļoti labi vēja apstākļi.

– Kā vēja parks Pienava ietekmēs apkārtējo novadu iedzīvotājus un ko tas dos pašvaldībai?

Paskatoties plašākā mērogā, mums ir jāsaprot, ka šodien atrodamies pavisam citā pasaulē, kā tas bija pirms 2022. gada 24. februāra. Krievijas uzsāktā agresija pret Ukrainu Latvijas nepieciešamību stiprināt savu enerģētisko neatkarību ir pacēlusi prioritāšu augšgalā. Otra aktualitāte ir vajadzība kāpināt zaļās enerģijas ražošanas veidus. Tukuma novada iedzīvotājiem ir iespēja būt daļai no šī tik vajadzīgā pārmaiņu procesa. Pienava būs daļa no lielās bildes, kas Latviju nodrošina ar atjaunīgo enerģiju un enerģētikas neatkarību.

– Kam Jūs pievēršat uzmanību, attīstot parku konkrētā teritorijā? 

Pirmkārt, mēs ievērojam absolūti visas normatīvo aktu prasības vēja parku izbūvē un pat vēl vairāk. Pievēršam lielu uzmanību, lai parks veiksmīgi iekļaujas vidē. Lai iedzīvotājiem un novada viesiem nebūtu sajūta, ka vēja ģenerators atrodas pārāk tuvu mājai;  lai tas atrastos pietiekami tālu no dzīvojamās vides.

Ja vēja ģeneratorus plānots izvietot uz  lauksaimniecības zemes, izvietošanas vietu,  piemeklējam tā, lai netiek traucēts darbam ar lauksaimniecības tehniku un kopējai saimnieciskajai darbībai.

Izbūvējot vēja parku, mums ir nepieciešams pašiem izbūvēt infrastruktūru, lai būvniecība tiktu veikta atbilstoši būvnormatīvo aktu prasībām. Līdz ar to, domāju, ka ieguvēji būs vietējie iedzīvotāji, jo šī infrastruktūra paliks Pienavas novadam. Plānojam izbūvēt daudz plašākus un labāk nostiprinātus ceļus, kas arī ikdienā tiks atbilstoši uzturēti.  Līdz ar to esmu pārliecināta, ka novada vizuālajam tēlam vajadzētu uzlaboties.

– Kā vērtējiet šī brīža sadarbību ar vietējiem zemju īpašniekiem?

Mēs regulāri tiekamies gan ar iedzīvotājiem, gan zemju īpašniekiem, jo mūsu pieeja ir veidot atvērtu, godīgu un caurspīdīgu sadarbību.

– Kādas ir tuvākā laika aktualitātes vēja parka Pienava attīstībā?

Pienavas projektā šobrīd ir noslēgts līgums ar pārvades sistēmas operatoru par pievienojumu tīklam un šobrīd jau strādājam pie detālplāna sagatavošanas. Drīzumā plānota projekta sabiedriskā apspriešana, par ko informēsim atsevišķi.

– Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi enerģētikas nozarē?

Gandrīz visās valstīs saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – pārvades sistēmas operatora spēju uzņemt jaudu sistēmā. Tomēr lielākā problēma pie mums ir tīkla kapacitāte – operatori nevēlas uzņemties risku, pieslēdzot tīklam pārāk lielas jaudas, kas teorētiskā situācijā pie vienlaicīgas ģenerācijas radītu tīkla drošuma apdraudējumu.

– Kādi varētu būt risinājumi?

Risinājums ir citās Eiropas dalībvalstīs aprobētā un faktiski ar ES Regulu uzdotā regulējumā, kas ļautu elektroenerģijas sistēmas operatoram ierobežot elektroenerģijas ģenerāciju, kas gan, domāju, būtu jāizmanto ļoti reti. Faktiski jau elektroenerģijas ģenerācijas apjomu diktēs tirgus pieprasījums pēc elektrības. Tāpat viens no risinājumiem ir arī jauni pārvades sistēmas starpsavienojumi un elektroenerģijas uzkrāšana. Mēs, strādājot pie vēja parku attīstības Latvijā, rūpīgi domājam, kā efektīvi noslogot izbūvēto infrastruktūru, tai skaitā pieslēgumu pārvades tīklam. Nākotnē skatāmies virzienā, ka izbūvēsim hibrīda parkus – vēja turbīnas kopā ar saules paneļiem, kas ļaus saražot enerģiju, ja spīdēs saule, bet nepūtīs vējš.