Pirms pirmās filmas seansa 23. februārī pulksten 18:30 Splendid Palace un tiešsaistē EP biroja Latvijā Facebook lapā notiks LUX filmu dienu atklāšanas saruna “Pastkartes no Eiropas. Saruna par Eiropas=Latvijas kino attīstību”. To vadīs kino režisore un producente Una Rozenbauma.
LUX filmu dienu kino seansi:
23.02. 18:30 The Teachers’ Lounge
24.02. 15:00 Uz Adamanta
24.02. 18:00 Pirts māsas
25.02. 15:00 Kritušās lapas
25.02. 18:00 20,000 Species of Bees
Pieteikties filmu seansiem iespējams šeit.
Filmu dienu laikā vairākas balvai izvirzītās filmas piedzīvos pirmizrādi uz Latvijas kinoteātru ekrāniem. Lai izvēlētos LUX skatītāju balvas ieguvēju, pēc filmu noskatīšanās skatītāji aicināti tās novērtēt LUX skatītāju balvas vietnē. Balsojuma dalībnieki piedalīsies izlozē, kurā būs iespēja laimēt braucienu uz LUX skatītāju balvas pasniegšanas ceremoniju Briselē 16. aprīlī.
Par LUX skatītāju balvas finālistēm
20 000 Species of Bees (Spānija)
Astoņus gadus veca meitene mēģina sadzīvot ar to, ka cilvēki īsti nesaprot, kā viņu pareizi uzrunāt. Vasarā, ko viņa pavada pie tantes, kura aizrāvusies ar biškopību, viņas un viņas mātes dzīve pilnībā izmainās.
Kritušās lapas (Somija)
Filma stāsta par diviem vientuļiem cilvēkiem, kuri nejauši iepazīstas naksnīgajos Helsinkos. Viņi abi ilgojas atrast savu pirmo un vienīgo mūža mīlestību. Taču šim mērķim ceļā stājas dažādi šķēršļi — viņa alkoholisma problēmas, nozaudētais tālruņa numurs, viņas nezināmais vārds un adrese Šī elēģiskā traģikomēdija, kas iepriekš uzskatīta par nozaudētu, ir Aki Kaurismeki strādnieku šķiras filmu ceturtā daļa (pirmās trīs: “Ēnas paradīzē”, “Ariela” un “Meitene no sērkociņu fabrikas”).
Uz Adamanta (Francija, Japāna)
Adamants ir visai neparasts dienas aprūpes centrs, kas atrodas uz kuģa, kurš pietauvots Sēnas krastā pašā Parīzes sirdī. Tajā ārstējas cilvēki ar garīgiem traucējumiem. Centrs piedāvā viņiem aprūpi, kuras telpā un laikā labi izstrādātā rutīna sniedz viņiem stabilu dzīves pamatu un palīdz atveseļoties vai uzturēt mundru garu. Tajā strādā cilvēki, kas visiem spēkiem pretojas kvalitātes un cilvēcības zudumam psihiatrijā. Filma aicina mūs uzkāpt uz neparastā kuģa klāja un iepazīties ar centra pacientiem un aprūpētājiem, kuriem dienu no dienas nākas no jauna izgudrot savu aprūpējamo dzīvi.
Pirts māsas (Igaunija, Francija, Islande)
Vairākas sievietes dziļa meža vidū Igaunijas dienvidos patveras dūmu pirts tumsas sniegtajā drošībā un dalās savās iekšējās pārdomās un dziļākajos noslēpumos. Blīvo dūmu siltuma apņemtas, viņas atkailinās, tā cenšoties atbrīvoties no ķermenī iesprostotajām bailēm un kauna un atgūt spēku.
The Teachers’ Lounge (Vācija)
Karla Novaka, gados jauna sporta un matemātikas skolotāja, ierodas uz savu pirmo nodarbību jaunajā vidusskolā. No kolēģiem Karlu lielākoties atšķir viņas ideālisms. Pēc vairākām neatrisinātām zādzībām skolā, gaisotne mācībspēku vidū kļūst saspringta. Kad zādzībās tiek apsūdzēts un pie skolas direktora pazemojošā veidā izsaukts turku skolēns, Karla nolemj veikt izmeklēšanu ar slēptas kameras palīdzību. Visiem par pārsteigumu viņa atklāj vainīgo — neuzkrītošo sekretāri Frīderiki Kūnu. Taču viņas atklājums nostāda Karlu dilemmas priekšā — Frīderika Kūna ir viņas talantīgākā skolēna Oskara Kūna māte. Karla ir aizsākusi procesu, ko vairs nespēj apturēt. Kolēģi no viņas arvien vairāk norobežojas. Turklāt Karla pārdzīvo to, kādu psiholoģisko spriedzi viņas atklājums radījis Oskaram, jo pārējie bērni sāk viņu saukt par zagles dēlu. Skolas vadībai šādiem gadījumiem ir vienkāršs risinājums — Oskaram jāpārceļas uz citu skolu. Taču, tāpat kā viņa māte, Oskars nejūtas iebiedēts un vēršas pie skolas avīzes redakcijas, lai publicētu skatījumu no viņa mātes puses, izraisot karstas diskusijas par patiesību un taisnīgumu
Par LUX skatītāju balvu
Lielākā daļa filmu, kuru uzņemšanā piedalījušās Eiropas valstis, tiek rādītas tikai uzņemšanas valstī un reti izplatītas citur. Eiropas Parlaments 2007. gadā izveidoja LUX balvu, lai atbalstītu un izplatītu Eiropas valstu filmas arī aiz valstu robežām, kā arī vairotu izpratni par Eiropas sabiedrībai aktuāliem sociāliem un politiskiem jautājumiem. Kopš 2020. gada balvu sauc par LUX skatītāju balvu, un to pasniedz EP kopā ar Eiropas Kinoakadēmiju.
LUX skatītāju balvas finālistēm katru gadu tiek nodrošināti titri 24 ES oficiālajās valodās, un tās tiek bez maksas izrādītas visā ES. Par LUX skatītāju balvas laureāti kļūst filma, kura saņēmusi skatītāju un EP deputātu augstāko vērtējumu.
Latvijā LUX Filmu dienas notiek kopš 2011. gada.
Kas manuprat ir laba filma..ta ir filma kas atstaj dzilu iespaidu ipardzivojumu emocijas sajutas prieku vai skumjas pardomas.kuru nevar aizmirst un gribas skatities pec laika vel un vel .ta ir filma kura iet laikmetiem pari un nenoveco..ja filma neizrasa nekadas emocijas tad manuprat ta ir neizdevusies..un kas tad nenoveco un iet laikmetiem paari..ta ir cilveka iekseja pasaules atklasme pardzivojumi.sevis meklesana..atiecibas ar sevi un pasauli.. moralas vertibas .kuras augstakais punkts ir cilveciba..kuras del reizem japarjapj pat likumu…savu ego lai palidzetu. Cilveka nemainigaa daba.alkas pec laimes milestibas humanisma sapratnes..ja filma rada vielu pardomam..un liek saredzet lietas pavisam citaa gaismaa.kas liek mums aizdomaties daudz ko saprast macities un klut labakiem.tad tadai filmai ir vertiba..ja laiks ir ridziniekiem vajadzetu noskatities sis filmas un pie tam par velti un izvertet .kadas bus jusu domas. Man vairs uz rigu auzbraukt nesanaks.tapec so filmu vertesanaa nevaresu padalities.bet anotacijas intwresantas un uzrunaa.varetu but labas.lai jauka skatisanas.
Sodien sapratu ka gadiem ejot manii mainijusas attieksmes gan pret dzives paberniem bezpajumtniekiem gan alkoholikiem..jauniba izjutu vien nosodijumu..bet sodien skatos uz visu savadak kas mani uz to mudina..varbut tas skitis no malas divaini..bet reizem es pati vairs nesaprotu savas ricibas motivus jo kads man nezinans speks dotajaa bridi rikojas manaa vietaa
..sodien braucot no pilsetas..pa cela vidu galiigi pillaa streipuloja mans kaiminu dzeerajs..katru dienu no pagasta vins mero 5km piedzeries un stoppe masinas..biezi vinu aizvedu majas no pilsetas citreiz no pagasta veikala jo vins man to ludz.japalidz nabagam. Sodien atkal mans kaimins streipulo pa cela vidu uz majam….uznaca dusmas domaju brauksu garam.apnicis man tu esi.dzerajs tads..peksni iekseha balss man saka.apstajies un aizved..apstajos.saku vinam.vai tad tu vairs cela malu neredzi ka pa.cela vidu pastaigajies kad masinas lai virsu brauc..kap ieksaa.vins bija tik priecigs un nesakarigi murmuleja..izlaidu vinu pue majam pieturaa un nodomaju..labi ka panemu..un ja kads vinu nobrauktu vai vins celmalaa nosaltu justos vainiga ka nepanemu.kaut gan neesmu vainiga pue vina dzivesveixa..un vainas apzina mani mocitu visu muzu.
varu sonakt gulet mierigi ..un paldies tam kas man deva paveli apstaties..varbut sirdsapzinai varbut dievam…bet varbut gadiem ejot mainoties atieksmem un vertibam.
Nez,kas ir labāk-dzērājam iedot priekš kārtējās devas vai atstāt bešā-tad takš nebūs par ko savu alkohola devu dabūt un būs kas cits jāizdomā, a tā šamējie zin,ka gan jau kāds labsirdis gadīsies un kādu kapeiciņu vai šmigu iedos i var bezgalīgi tā parazitēt
Smaga tam dzeronim biografija.. pat pensiju nesanem..dzivo viens meza budaa garlaicigi vienam aizbrauc uz pagastu pie draugiem nodzert pensijas.. vasaraa lasa seenes ogas andelee tantukiem..pagastaa un noperk gradigo..man vins nekad naudu nav prasijis gradigajam..vienreiz autobusam pietruka 20 centi iedevu..vispar pieturaa ar vinu parunajos par dzivi.kad ir skaidraa normals cilveks..dzerajs ako darit.daudz tadu ir..bet ..cilveks vien ir…bet gadas ka tas dzerajs dazreiz ir ladzigaks cilveks par to nedzeraju..