Sācies mitrāju atjaunošanas mēnesis. Būs pasākums arī Kaņiera ezerā

Ik gadu Mitrāju dienai tiek izvēlēts savs vadmotīvs. Šogad tiek uzsvērta tūlītēja nepieciešamība rīkoties un atjaunot mitrājus visā pasaulē, jo pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, kuru skaits samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži.

Klimata pārmaiņu rezultātā Pasaules mitrāju dienu atzīmē aizvien plašāk. Lai vairotu sabiedrības izpratni par mitrājiem Latvijā un mudinātu iesaistīties to saglabāšanā, pārvalde februārī piedāvā daudzveidīgas aktivitātes, kas veltītas šai vērtīgajai ekosistēmai.

2. februārī plkst. 14.00 Nacionālajā Dabas muzejā (LNDM), paplašinot LNDM Mitrāju dienas tēmu “Purvi un jūra”, notiks pārvaldes īstenotā projekta LIFE REEF veidoto īsfilmu pirmizrādes. Īsfilmas vienkāršā veidā sniedz atbildes uz dažādiem ar jūras vidi saistītiem jautājumiem un ļauj ielūkoties noslēpumainajās dziļjūras ūdeņu dzīvotnēs un sugu daudzveidībā. Apmeklētājiem būs iespēja noskatīties sešas īsfilmas, kuras iepazīstinās ar Baltijas jūras pirmsākumiem, ekosistēmu, piekrastes putnu dzīvi un citām būtiskām tēmām, kā arī dzirdēt pieredzes stāstus par jūras izpētes projektu un gūt ieskatu par mitrāju nenovērtējamo lomu dabas procesos.

2. februārī plkst. 16.00 Ļaudonas pagasta bibliotēkā Avotu ielā 3, Ļaudonā ikviens ir gaidīts uz izzinošu sarunu pēcpusdienu “Mitrāji un to nozīme”. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja papildināt savas zināšanas un klausīties saistošā stāstījumā par starptautiski nozīmīgiem mitrājiem, mitrāju lomu dabā, to apsaimniekošanu, iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem un iepazīties ar pārvaldes plānotajām aktivitātēm.

3. februārī plkst. 13.00 Talsu novada muzejā Kārļa Mīlenbaha ielā 19, Talsos gaidāms ceļojošās fotoizstādes un video stāstu “Baltijas dziļjūra” atklāšanas pasākums. Izstādes atklāšanas dienā būs skatāmi īsi video par dziļjūras dzīvotnēm un sugām. Tos bagātinās Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieku stāsti par zemūdens dzīvnieku gaitām, sniedzot apmeklētājiem krāšņu un padziļinātu ieskatu pārsteidzošajā dziļūdens pasaulē. Fotoizstādē apskatāmi retu un interesantu zemūdens sugu, piemēram, jūraszīles, taukzivs un četrragu buļzivs portreti un zemūdens ainavas, kuras dzīvē redzēt gadījies redzēt tikai retajam. Izstāde Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz februāra beigām.

4. februārī plkst. 11.00 Kuivižos aktīvāku aktivitāšu cienītāji gaidīti uz divu stundu pārgājienu “Kas mīt dumbrājā”. Pārgājienā varēs iepazīt ne tikai Kuivižu dumbrāju un dumbrājus kā vienu no mitrāju veidiem, bet arī uzzināt jaunus un pārsteidzošus faktus par tajā mītošajām sugām, to uzturēšanas nozīmi, kā arī baudīt Kuivižu dumbrāja skaistās ainavas. Dalība pasākumā jāpiesaka līdz 2. februārim, rakstot ziņu uz inta.soma@daba.gov.lv.

11. februārī plkst. 11.00 Ķemeru Nacionālajā parkā gaidāms tradicionālais Niedru skulptūru festivāls, kas šogad notiks Kaņiera ezera apkārtnē. Niedru skulptūru festivāla mērķis ir apvienot dalībnieku radošo izpausmi ar iespēju paveikt labu darbu dabai, atbrīvojot no apauguma zāļu purvu teritorijas, kuru Latvijā palicis pavisam maz. Niedru skulptūras ik gadu pārsteidz ar savu veidotāju neparedzamo ideju lidojumu un izpildījumu. Arī šogad ikviens var kļūt par mākslinieku un sniegt savu ieguldījumu Niedru festivāla norisē un kļūt par šī gada misijas – mitrāju atjaunošanas procesa – dalībnieku un īstenotāju. Dalība pasākumā jāpiesaka aizpildot anketu līdz 9. februārim – https://forms.gle/cGCN4m9vnCckKTgo

18. februārī plkst. 11.00 Slīteres Nacionālajā parkā, noslēdzot Mitrāju mēnesi interesenti aicināti uz septiņus kilometrus garu, izzinošo pārgājienu “Dzīvesvieta – mitrāji un virsāji”, kura laikā eksperta, zoologa Viļņa Skujas un dabas eksperta Jāņa Saulīša vadībā varēs atklāt SNP mitrāju un virsāju pasauli un izzināt to nozīmi bioloģiskās daudzveidības vairošanā un uzturēšanā. Tā būs iespēja dzirdēt gan aizraujošus stāstus par mitrāju un virsāju iemītniekiem, gan uzzināt vairāk par to uzturēšanas un atjaunošanas sekmēm. Dalība pasākumā jāpiesaka aizpildot pieteikuma anketu: https://forms.gle/RjzpMgPFmZWq5NF58. Dalībnieku skaits ir ierobežots.

Mitrāji kā ekosistēmas ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie dabā darbojas kā dabiskie ūdens filtri, ūdens uzkrājēji plūdu laikā, klimata pārmaiņu novērsēji, kā arī mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem, kas īpaši pielāgojušies dzīvei pārmitros apstākļos.

Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7 % no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9 %, bet kūdras purvi aizņem 10,4 % no Latvijas teritorijas.

Pasaules mitrāju diena tiek atzīmēta kopš Ramsāres jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.