Plāno veidot pasaules latviešu mūzikas krātuvi

Veidos “digitālo bibliotēku”

“Kontaktējoties ar latviešu diasporas pārstāvjiem dažādās pasaules valstīs, mēs esam sapratuši, ka viņiem tā ir milzīga problēma, jo nav nevienas vietas, kur uzglabāt nošu krājumus, vinila plates, magnetafona lentes un kasetes, kā arī citus vērtīgus materiālus, ko pēc sevis ir atstājuši vai vēl atstās ārpus dzimtenes mītošie un strādājošie mūziķi. Mums šķiet, ka vispareizāk būtu to visu glabāt mūsu tautiešu etniskajā dzimtenē – Latvijā, kur mūzikas pētniekiem būtu iespēja šiem materiāliem piekļūt, tos apzināt, sistematizēt, arhivēt un digitalizēt, lai padarītu šos materiālus kaut vai daļēji un attālināti pieejamus visiem interesentiem. Tajā skaitā arī tai jaunajai latviešu mūziķu paaudzei, kura šobrīd mitinās un turpina strādāt ārpus Latvijas,” stāsta folkloras pētnieks, filologs, pedagogs un sabiedrisks darbinieks Austris Grasis, kurš vienlaikus ir arī jaundibinātās biedrības valdes loceklis.

Cer uz vietējo iedzīvotāju un pašvaldības atbalstu

Savukārt biedrības vadītājs Aigars Parms atklāj, ka sākotnēji iecere krātuvi veidot Madonas novada Vestienas muižā radusies, jo tam ir kultūrvēsturiskais pamats: “Vēsturiski šajā apkārtnē meklējami pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku aizmetņi un vēl ir dažādi interesanti, bet plašākai sabiedrībai mazāk zināmi fakti. Jau modernākā vēsturē te aktīvi darbojies ilggadējas Madonas mūzikas skolas direktors, folklorists, sabiedriskais darbinieks, kora un simfoniskā orķestra diriģents Artis Kumsārs, kuram ir milzīga autoritāte Madonas novadā. Turklāt, ja dažādas muzikālās aktivitātes ir pamanītas un īpaši izceltas Kurzemē un Latgalē, tad Vidzemē – Piebalgā un Sēlijā – šajā ziņā vēl būtu ko papētīt gan mūzikas kritiķiem, gan arīdzan vēsturniekiem.”

Biedrības valdes loceklis Andris Ābelīte gan atzīst, ka jautājums par to, vai krātuve tiks izvietota tieši Vestienā, pagaidām vēl ir atklāts, jo vispirms Madonas pašvaldībai būtu jāsper vairāki soļi no savas puses, lai šo projektu tur patiešām varētu realizēt. Turklāt daudz kas esot atkarīgs arī no vietējiem iedzīvotājiem un viņu atbalsta šai iecerei. “Mēs, protams, gribētu turpināt savu sadarbību ar Vestienu, jo esam šī projekta uzsākšanā tieši tur ieguldījuši zināmas pūles un patērējuši tam arī laiku. Tomēr, ja kādam ir iebildumi, mēs nevaram iet pret iedzīvotāju vai pašvaldības gribu,” situāciju skaidro Parms.

Grib apvienot pasaules latviešu jaunatni

Šobrīd arī esot izteikti vairāki piedāvājumi no citām pašvaldībām, kas ieinteresējušās par mūzikas krātuves veidošanu un uzturēšanu, taču pagaidām priekšroka esot Vestienai, jo “muižā, kur iepriekš atradās skola, ir piemērota infrastruktūra ne tikai šādas glabātuves izveidei un uzturēšanai, bet arī tam, kas varētu palīdzēt realizēt otru biedrības mērķi. Proti, apvienot ne vien Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām dzīvojošos latviešu mūziķus, lai viņiem un viņu atvasēm būtu iespēja kopīgi muzicēt, saglabājot ne vien esošo mantojumu, bet kopā radīt arī jaunus skaņdarbus un mūziku, lai tam visam būtu turpinājums arī nākotnē,” atklāj Andris Ābelīte, kurš pats ir arī mūziķis, producents, aranžētājs un komponists.

Lai sasniegtu šo mērķi, biedrības veidotāji plāno organizēt apvienotās pasaules latviešu un Latvijas jauniešu apvienotās mūzikas nometnes, no kurām pirmā varētu notikt jau 2023. gada pavasarī, bet noslēdzošā sākties uzreiz pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku noslēguma. Lai diasporas latviešiem un viņu atvasēm būtu iespēja apvienot šos pasākumus, piedaloties abos.

Starp dibinātājiem virkne pazīstamu personu

Biedrība Pasaules latviešu mūzikas centrs “Vienoti mūzikā” dibināta 2022. gada 9. novembrī, Vestienā, un tās starp tās dibinātājiem ir virkne latviešu mūzikas un radošajā sabiedrībā pazīstamu personu: folkloras pētnieks, filologs, pedagogs un sabiedrisks darbinieks Austris Grasis; koru diriģents, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents, Madonas novada koru virsdiriģents Ārijs Šķepasts; Latvijas mūzikas izglītības iestāžu asociācijas (LMIIA) vadītājs Mārtiņš Bergs, kurš vienlaikus ir arī Madonas mūzikas skolas direktors, aranžētājs un orķestru diriģents (kā arī kora un simfoniskā orķestra diriģenta Ata Kumsāra uzsākto projektu un iniciatīvu turpinātājs Madonā); producents, mūziķis un mediju profesionālis Kristaps Grasis, kurš iepriekš bijis arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs un portāla “latviesi.com” galvenais redaktors; mūziķis, producents, aranžētājs un komponists Andris Ābelīte; mūziķis, mūzikas pedagogs, bērnu un jauniešu mūzikas festivāla “Draugi” organizators Edvīns Logins; ilggadēja Jēkabpils novada un Zemgales reģiona attīstības plānošanas speciāliste un projektu vadītāja Inese Vītola; sabiedrisko attiecību speciālists, fotogrāfs un mākslinieks Jānis Riņķis; populārā mūzikas festivāla “Sinepes un Medus” organizētājs Imants Pulkstenis, kurš ir arī unikālā deviņdesmito gadu Latgales televīzijas video arhīva digitalizētājs un uzturētājs; bērnu vokāli-instrumentālās grupas “Mini pops” dibinātājs un dziesmu autors Aigars Parms; skaņu ierakstu studijas “Melodija” skaņu režisors un ilggadējs Latvijas Radio skaņu inženieris Māris Lācis; māksliniece – urbāniste Baiba Ābelīte; biedrības “ERAB” attīstības projektu vadītāja Inese Lejmalniece; trompetists, mūzikas pedagogs un producents Uldis Mūrnieks;