Kas par milzu kāpuru?
Mūsu lasītāja no Tukuma lūdza noskaidrot, kas tie par zaļkāpuriem, ko strādājot uzgājusi dārzā? ”Iepriekš te tādus nemaz neesmu manījusi, tādēļ ļoti interesē, kas tie īsti ir?”
Mūsu lasītāja no Tukuma lūdza noskaidrot, kas tie par zaļkāpuriem, ko strādājot uzgājusi dārzā? ”Iepriekš te tādus nemaz neesmu manījusi, tādēļ ļoti interesē, kas tie īsti ir?”
Lai atzīmētu šā gada janvārī nosvinēto apaļo jubileju, lieliskā dziedātāja Olga Rajecka šovasar devusies plašā
Pasākumu cikla ietvaros, 14. augustā Jaunmoku pils parkā daudzbērnu ģimenes ir aicinātas uz Ģimeņu dienu “Lielģimeņu saiets”. Tās ietvaros varēs baudīt koncertu, spēlēt lielformāta spēles, piedalīties interaktīvā orientēšanās spēlē un citās āra aktivitātēs.
Ir jārunā līdz savām saknēm un tad no savām saknēm uz otra saknēm − līdz viņa galotnei. (I. Ziedonis)
Pie Pētera Pikšes viesojāmies ļoti sen, vēl tad, kad viņu Latvijā pazina kā vienu no lielākajiem tulpju audzētājiem. Kā mums pastāstīja Pēteris, tad tulpju viņam palicis pavisam nedaudz, bet šajā laikā viņš sācis audzēt gladiolas, lilijas, peonijas un arī dārza kallas jeb zantedešijas. Pēdējās arī aizvien vairāk ienāk mūsu dārzos un, kaut arī par tām jau daudzviet rakstīts, no P. Pikšes padomiem aizvien iespējams iegūt jaunas zināšanas, lai mācītos un tās izmantotu savā dārzā.
Depozīta sistēmas zīmola “Depozīta punkts” un populārā pašmāju Instagram konta “Mans remonts” kopīgi organizētajā Instagram konkursā tika noskaidroti labākie tukšo depozīta iepakojumu uzglabāšanas veidi mājas apstākļos. Konkursā ar savām iepakojumu uzglabāšanas tendencēm dalījās vairāk nekā 60 lietotāji, un, kā tika noskaidrots, mūsu tautiešu iztēlei nav robežu – depozīta tara tiek glabāta ne vien parastos papīra maisiņos un kastēs, bet arī īpaši iegādātos iepakojumu konteineros un pat seifā!
Lai dažādotu un īstenotu izglītojošas aktivitātes par meža, dabas un vides ilgtspējības tēmām, Jaunmoku pils parkā projekta ietvaros ir ierīkota brīvi pieejama Mežaparka pastaigu taka. Aptuveni 200 m garajā takā apkopoti 11 pieturpunkti ar dažādām izglītojošām un izzinošām aktivitātēm, kā, piemēram, dižkoku atpazīšana, čiekuru mešana mērķī, iešana pa balansa baļķi, u.c.
No augusta līdz pat gada beigām interesentiem tiek piedāvātas divas tematiskas ceļojošas izstādes par kuršiem, kā arī zemgaļu un sēļu zemēm. Gandrīz pieci desmiti krāšņu dažādu autoru lielformāta fotogrāfiju dosies pie iedzīvotājiem Kurzemē, Zemgalē un Rīgā, lai vēstītu par baltu pilskalniem, svētvietām, amatiem, apģērbu un ēdienu tradīcijām. Izstādes būs aplūkojamas bez ieejas maksas.
Lai bagātinātu Latvijas dabas daudzveidības iepazīšanas pieredzi ar izglītojoši izklaidējošu spēles elementu, LIFE programmas 30 gadu jubilejas gadā Dabas aizsardzības pārvaldes projekts LIFE-IP LatViaNature izveidojis jaunu geocaching jeb slēpņošanas sēriju Geocaching for LIFE. Slēpņi ir izvietoti LIFE programmas projektu norises vietās – Natura 2000 teritorijās Latvijas centrālajā daļā un Kurzemes piekrastē. 16 jaunizveidotie slēpņi atklās Latvijas dabas daudzveidību un ļaus ikvienam slēpņotājam iepazīt apkārtnes dabas vērtības – retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas, dzīvotnes un nozīmīgas kultūrvēsturiskās ainavas.
22. jūlijā 19.00 Tukuma muzejs Brīvības laukumā atklās Tukuma Pils torņa jaunāko izstādi “Hercogistes laikazīmes Tukumā”, kas veltīta trim kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem objektiem Tukuma pilsētas centrā ar valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu. Izstādē izcelta Sv. Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca, Livonijas ordeņa pils pārbūves rezultātā 18. gadsimtā tapušais Tukuma Pils tornis un arī turīgā Tukumnieka māja – “Tukuma Vecā aptieka”, kur šobrīd atrodas Mākslas galerija “Durvis”. Hercogistes laika Tukumu interesantā veidā būs iespēja iepazīt 23. jūlijā no 10.00 līdz 14.00, kad Tukuma muzeja darbinieki Brīvības laukumā aicinās piedalīties dažādās aktivitātēs īpašā ceļojums laikā notikumā ar nosaukumu “Uz Tobago!”.
22. jūlijā plkst.19.00 savas 30 gadu jubilejas koncerttūres ietvaros ar koncertu Kandavas brīvdabas estrādē «Ozolāji» viesosies populārā grupa «bet bet».
“Izlasīju žurnālistes Rūtas Fjodorovas redakcijas sleju jūsu laikraksta 17. jūnija numurā – par pļavu puķēm un glītajiem zālieniem, kas tagad skatāmi vairāk nekā dabīgās pļavas, un vēlējos pastāstīt, ka glīti pļauts mauriņš var ļoti labi sadzīvot arī ziedu pļavu kaimiņos,” ar šādiem vārdiem telefonsarunu sāka Skaidrīte Berkmane. Viņas ģimene par šo pļavu – dabas dotu brīnumu – priecājas katru dienu tik ļoti, ka gribējies to vēl kādam parādīt.