Vairāk par savu nodarbi un īpaši par magnoliju audzēšanā gūto pieredzi A. Batraka pastāstīja «Neatkarīgo Tukuma Ziņu» dārzkopjiem rīkotajā pasākumā.
A. Batraka:
– Skujeņi bija pirmie, ko sākām audzēt; patika ar tiem darboties, veidot bonsai kociņus. Tad sākam audzēt magnolijas, hortenzijas, sakuras, kas kopšanas ziņā audzējamas līdzīgi magnolijām. Audzējām arī tulpju kokus, zelta lietu, grimoņus, ēdamās rozes un citus vairāk vai mazāk eksotiskus dekoratīvos kokus un krūmus.
Pirms 17 gadiem braucām uz Poliju skatīties, kā Varšavā zied magnolijas, jo pie mums tas bija retums. Bet nu jau vairākus gadus magnolijas zied gan Varšavā, gan Latvijā. Nereti cilvēki domā, ka Polijā klimats ir siltāks nekā pie mums. Bet jāņem vērā, ka Polijā, Varšavā, ir kontinentāls aukstums. Es ilgāku laiku salīdzināju temperatūras, cik tad ir Varšavā un cik pie mums. Un secināju, ka tur pat ir daudz sliktāki apstākļi – viņiem ir tā nelaime, ka nav sniega un temperatūra aizsniedz -25-27°C. Mums tajā laikā ir sniegs. Patiesībā klimatisko apstākļu ziņā mēs esam lielāki lutekļi nekā dekoratīvie dārzkopji Varšavā… Latvijā nopietnu magnoliju audzētāju nav. Ir tikai kāds, kurš izaudzē dažus stādiņus. Facebook sociālajos tīklos ir grupa «Magnolijas Latvijā». Tur ir tāds entuziasts Aivars Zonbergs. Viņš ir ļoti zinošs un ir labi izpētījis šo augu. Vēl mūsu dārzam kaimiņos ir tāds Mihails Golevs, kuram ir 60 magnoliju šķirnes. Arī mūžzaļās. Mēs sadarbojamies ar šiem cilvēkiem, dalāmies pieredzē. NU arī mana pieredze ir jau kādus septiņus gadus gara, un katru gadu rodas aizvien jaunas atziņas. Mūsu «Dārzs zem saules» interneta mājas lapā var iepazīties ar apmēram 80 magnoliju šķirņu aprakstiem.
Var izvēlēties klimatam atbilstošāko
– Ir magnoliju šķirnes, kuras zied, kad lapas vēl nav saplaukušas, bet ir arī tādas, kurām ziedi izveidojas tad, kad koks jau lapās. Un tas ir liels pluss, jo mums nav problēmu ziemā, bet mūsu problēma ir… sals pavasarī. Kad pumpurs ir uzbriedis un raisās vaļā ir maija sākums, maija vidus. Bet ir ļoti agri ziedošās, kā, piemēram, Bruklinas magnolijas, par kurām tad ir jāuztraucas. Savukārt Suenas magnolijas zied tad, kad salnas jau beigušās. Tirgotāju reklāmās tiek ziņots, ka ir magnolijas, kuras tajā pašā gadā uzzied otro reizi. Un daudzi uz šīs reklāmas uzķeras. Man arī patīk, ka zied otro reizi, bet jāsaprot, ka otrajā reizē tā nav pilnos iedos, bet gan tajā ir tikai pa kādam ziedam. Jā, ir vien šķirne, kura zied otro reizi vai faktiski – vairākas reizes gadā, un tā ir `Marts Till Frost`…
Bet pats svarīgākais, kad grasāmies stādīt magnoliju vai kādu citu eksotisku augu, ir noskaidrot, kādai klimatiskajai zonai konkrētais augs un konkrētā tā šķirne ir piemērota – vai magnolija, ko esat iekārojuši der 5. vai tomēr tikai 6. zonai? Jāuzsver, ka arī mūsu salīdzinoši mazā Latvija ir iedalīta vairākās zonās. Un Kurzemē, kur sals aizsniedz -20-23°C, atbilstoša ir 5. zona. Bet ir tāda magnoliju šķirne, kā, piemēram, `Black Tulip`, kas ir ļoti jutīga pat Rīgā. Jā, nav teikts, ka jūtīgākās magnolijas pie mums noteikti aizies bojā, bet problēma būs ar pumpuriem. Jūtīgākas būs arī tās šķirnes, kam ir pildīti ziedi.
Jo lielāka, jo – labāk
– Magnolija ir viens no tiem augiem, kuru, ja nopērkam lielāku, tā arī stabilāk ieaugsies. Ja nopērkat lielāku krūmu ar labu sakņu sistēmu, tas 99,9% gadījumu ieaugsies. Mēs iepērkam jaunstādus, pārpodojam, audzējam tos lielākus. Pirmo gadu jaunstādus mēs pat laukā pa ziemu neturam, jo nezinām, kāda tā ziema būs. Ja nopērkat metru garus krūmus, kas maksā 20 vai 30 eiro, jārēķinās, ka ziemā tie būs jāpieskata. Ja pērkat lielāku, zināt, ka tas jau dārzā dzīvos. Kad pērkat augu, noteikti paskatieties saknes, galiņos tām jābūt baltām; ja sakne ir oranža, tad šādu labāk nepērciet, jo mēneša laikā tā var aiziet bojā. Magnolijām nedrīkst būt nekādu plaisājumu uz stumbra, nedrīkst būt nekādu slimību pazīmju. Ja izvēlaties veselīgu augu, no magnoliju audzēšanas nevajag baidīties. Pērkot mazu augu, būs jārēķinās, ka ziemā jāpiesedz.