Pieteikšanās zīmolam pirmajā posmā aicinām pļavu saimniekus aizpildīt pieteikuma anketu un iesūtīt līdz 2023. gada 31.martam – plavasprodukts@ldf.lv.
“Dabiskās pļavas ir viens no Latvijas dabas dārgumiem, kas strauji izzūd – tās saglabājušās vien 0,7% Latvijas teritorijas. Taču labā ziņa ir tā, ka dabisko pļavu saglabāšanu var veicināt, saimniekojot un ražojot produktus, kas nāk no pļavām. Un te arī ir vieta topošajam zīmolam – ar to vēlamies gan motivēt zemes īpašniekus, gan dot patērētājiem iespēju iegūt kvalitatīvus produktus, kuru patēriņš palīdz dabai,” saka Andrejs Briedis, LDF padomes priekšsēdētājs.
Dabiskās pļavas ir dzīvotne, kuras saglabāšanās ir atkarīga no cilvēka saimniekošanas. Tāpēc motivēt īpašniekus pļavu apsaimniekošanai šobrīd ir neatliekami svarīgi.
Dabiskās pļavas produktu zīmola izveides mērķis ir atbalstīt dabisko pļavu saimniekus un ar zīmola marķējumu sniegt patērētājiem precīzu informāciju par produkta izcelsmi un devumu dabisko pļavu saglabāšanā. Zīmols kalpos kā apliecinājums ražotājiem par dabisko zālāju ilgtspējīgu un bioloģiskās daudzveidības veicinošu apsaimniekošanas veidu, kā arī būs atpazīšanas zīme pircējiem – vienota kvalitātes zīme dabiskajās pļavās ražotajiem produktiem. Ar augstu dabas vērtību un kvalitāti saistīta produkta marķējuma lietojums Latvijā būs jauna pieeja, kāda līdz šim bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā nav praktizēta. Zīmolu paredzēts izstrādāt līdz 2024. gada sākumam un patērētāji ar to varēs iepazīties ”Pļava ienāk tirgū” aktivitātēs.
“Dabiskās pļavas produktu zīmols iedzīvina LIFE-IP LatViaNature pamatideju – balstīt dabas aizsardzību sadarbībā, proti, veidojot sinerģiju starp dabai draudzīgu saimniekošanu un ekonomiskajiem ieguvumiem. Pļavas produkti veicinās gan dabas vērtību saglabāšanu, kādas, nenoliedzami ir arvien izzūdošās bioloģiski daudzveidīgās dabiskās pļavas, gan tautsaimniecības attīstību,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes LatViaNature projekta vadītāja Ieva Saleniece.
Latvijas Dabas fonds aicina pieteikties jaunajam zīmolam visus saimniekus, kuri vēlas uzlabot bioloģisko daudzveidību savos zālājos un ražot dabiskās pļavas produktus:
- zālāju īpašniekus un apsaimniekotājus, fiziskas un juridiskas personas
- apsaimniekojamo zemes platību visu aizņem dabiskie zālāji vai vien neliela daļa vai arī zālājiem ir potenciāls kļūt par dabiskajiem zālājiem
- zālāji atrodas Natura 2000 teritorijās vai ārpus tām
- pļavu saimniekus, kuri jau ražo produktus vai, kuri vēlētos sākt ražot pļavas produktus
Kādi būs dabisko pļavu saimnieku ieguvumi?
Latvijas Dabas fonds nodrošinās:
- apmācības un seminārus par zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un to potenciāla izmantošanu uzņēmējdarbībā, ieteikumus zālāju bioloģiskās daudzveidības uzlabošanas scenārijiem
- ekspertu pakalpojumus pļavu botāniskā sastāva izvērtēšanai (arī tiem zālājiem, kuri šobrīd neatbilst bioloģiski vērtīgā zālāja statusam)
- iesaisti ražotāju atbilstības kritēriju izstrādē un atbilstoši tiem piešķirs zīmola vizuālās identitātes izmantošanas tiesības produktu marķēšanai un tirdzniecības veicināšanai
- mārketinga komunikācijas aktivitātes zīmola produkta atpazīstamībai un virzīšanai tirgū
LDF projekta vadītāja Inga Muižniece uzsver: “Latvijas Dabas fonds ar zīmola palīdzību vēlas izcelt un sniegt pozitīvu atbalstu pirmkārt zemniekiem un pļavu saimniekiem, kuri jau entuziastiski un apņēmības pilni strādā dabisko zālāju saglabāšanā. Dabiskās pļavas produktu zīmols ir nepieciešams, lai mudinātu un motivētu pļavu apsaimniekotājus, zemes īpašniekus, zemniekus turpināt saimniekot dabai draudzīgi, lai kuplinātu dabisko pļavu apsaimniekotāju kopienu un stiprinātu savstarpējo sadarbību bioloģiskai daudzveidībai draudzīgu produktu ražošanu un veicinātu to patēriņu sabiedrībā. Līdz ar to kā viena no galvenajām projekta aktivitātēm ir sadarbība ar dabisko pļavu apsaimniekotājiem, lai kopdarbībā izstrādātu jaunu, ar augstu pievienotās dabas vērtību, dzīvotspējīgu un jaudīgu dabiskās pļavas produktu zīmolu Latvijā dabisko pļavu saglabāšanai.”
Dabiskās pļavas ir Eiropas Savienības un Latvijas apdraudētākās dzīvotnes. Šobrīd dabiskās pļavas Latvijā klāj vien 0,7% valsts teritorijas, tāpēc, lai tās saglabātu un tās pastāvētu, ir nepieciešama apsaimniekošana – pļaujot vai noganot. Dabiskajās pļavās mājo izcila dabas daudzveidība – vienā kvadrātmetrā var būt pat līdz 50 dažādām augu sugām. Pļavas arī sniedz plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu un ir Latvijai raksturīgās kultūrainavas daļa.
Ideja skan labi. Bet, par nelaimi, mūsu vietējās pašvaldības vienmēr piesējas, ja kaut kur kaut kas nav nopļauts. Tā dabai draudzīgs cilvēks no trūcīgo, maznodrošināto vai invalīdu vidus var iedzīvoties 3% lielā nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) no zemes kadastrālās vērtības. Tomēr ierēdņus var ņemt pie dziesmas un likt viņiem ieklausīties sabiedrības viedoklī. Ja šāda situācija rodas, ka pašvaldība grib iekasēt NĪN 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, tad ir jāsazinās ar pašvaldību, un pašvaldībai ir jālabo savu kļūdu. Un to var viegli izdarīt.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
Lauku lumpeņproletārietis iedomājies, ja man ir dabiskā pļava , tad tā nav jāapsaimnieko, to nopļaujot vai noganot.
Kas notiek, ja ”saimnieko” kā lauku proletārietis, varam spriest pēc parazītaugu latvāņu un zeltslotiņu plantācijām un galu galā aizaug ar kārklu brikšņiem.
“2023 saka: 22.02.2023 09:46” Vai tu esi zaļais biologs? Ja nē, tad nomierinies. Tavi spriedelējumi par kārkliem, zelta slotiņām unlatvāņiem ir nevietā. Likumā ir noteikts, ka ja tev laukos ir lauksaimniecības zeme, tad līdz 1. septembrim ir jābūt nopļautam 70% no tava īpašuma (vismaz reizi gadā). Tomēr dzīvē ierēdņi tev piesiesies arī tad, ja būs nopļauts. Vislabāk ir pļavas noganīt, kaut vai īslaicīgi, lai atbrīvotos no kūlas (pērnās zāles pavasarī). Noganīt pļavu var uz rudeni, kad lielākai daļai augu ir beigusies veģetācija un putni ir izligzdojuši. Zāles pļāvējs ir kā nāves gaļas mašīna. Mazajiem zīdītājiem – pelēm, ciršļiem, iespējams arī susuriem – tā ir nāve. Arī ķirzakām, glodenēm un čūskām tā ir nāve. Sīkā dzīvā radībiņa tiek samalta un sabraukta. Dažos gadījumos cilvēkam labāk ir neiejaukties. Ja apkārt viss ir nopļauts un noganīts vai uzarts un nomiglots, tad dabai šādas dzīvības saliņas ir zelta vērtē. Piekasīties pie šiem nebūtiskajiem sīkumiem ir stulbi. Lielākā daļa ierēdņu nav nedz zaļie biologi (tie, kas pa mežiem un grāvjiem vazājas), nedz baltie biologi (mikrobilogi, vīrusologi). Bet viņi tēlo gudros, jo viņu rokās ir likuma vara, lai gan likums ir absurds.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
2023 saka: 22.02.2023 09:46 Padomijas laikos (padumjo laikos) jeb padomju okupācijas varas laikos maskavas komunisti uzskatīja purvus par liekiem un saimnieciski nederīgiem biotopiem, un viņu domu gājiena argumentācija bija līdzīga tev. Arī kaut kādi apgalvojumi. Un tā tos purvus meliorēja jeb nosusināja. Purvu flora un fauna purvos izzuda, skābie purvi pārvērtās par uguns nedrošām pļavām, kuru augsne tik un tā nederēja graudu audzēšanai, jo to vajadzēja uzlabot un irdināt. Kūdra trūdēja un glejojās. Veidojās melna masa. Graudiem tāda zeme nederēja. Tur sāka augt niedres, meldri, purva zāle (diezgan asa, lopi to negrib). Un uzreiz rodas reāli ugunsgrēku draudi. Cilvēkam navajag līst dabā, bez galējas vajadzības. Kopumā Latvijā viss ir nopļauts. Manuprāt, angļu mauriņš Latvijas dabai nav vajadzīgs.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
2023 saka: 22.02.2023 09:46 Nu, putniem arī kaut kur ir jāligzdo? Dažām sugām der arī kārkli. Kārkli vel noder arī bitēm, ka pats pirmais ziedputekšņu un nektāra avots agrā pavasarī. Un vel kārklus vajadzības gadījumā var nocirst malkai. Manuprāt, iekasēt NĪN 3% apmērā no zemes kadastrālās vērtības ir noziegums pret trūcīgajiem, maznodrošinātajiem un invalīdiem. Pašvaldības par NĪN atvieglojumiem klusē. Un lai dabūtu jel kādu pārrēķinu, ir jāraksta iesniegumi vai pat sūdzības. Lai gan sociālajiem dienestiem ir pieejami pat viss sensitīvākie dati par cilvēku. Piemēram, ledusskapja revidēšana trūcīgai ģimenei ar bērnu.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Lai arī ar Dabu esmu lielākā kontaktā nekā tu iedomājies, bet pasarg Dievs neesmu nekāds zaļais, jo no tiem nāk cibiņveidīgo lūzeru marksistu nelabā smaka.
Visā pasaulē zaļie ir marksistiski teroristi, kuri savā lūzerismā aizgājuši tik tālu, ka pat gleznas tiem traucē.
2023 saka: 22.02.2023 13:11 “bet pasarg Dievs neesmu nekāds zaļais” Tātad tu esi neizglītots cilvēks, kurš neko ārpus pamaskolas kursa bioloģijā nav apguvis. Un tu vel mēģini markismu piedēvēt cilvēkam, kurš kategoriski iestājas pret komunistiem un komunistiskās partijas (iekārtas, okupācijas varas) noziegumiem. Vai tu esi savā prātā?
Daļa vidusskolēnu ģimāzijās, piemēram, valodu klasēs, bioloģijas vietā apgūst dabaszinības. Bet arodskolu un tehnikumu audzēkņi dažkārt vispār neapgūst bioloģiju vidējās izglītības laikā, jo programmā tās nav. Tu neesi apguvis botānikas, zooloģijas un ekoloģijas pamatkursus, ne arī lauka kursus semināru veidā laboratorijā un kā darbu brīvā dabā. Tā ir dzīve. Es uzskatu, ka normatīvie akti par obligāto zāles pļaušanu visur un vienmēr ir absurdi. Lauki nav pilsēta. Un citreiz ļaudīm nav finansiālas rocības, lai uzturētu angļu mauriņu. Vienkārši piekasīšanās par nekoptu īpašumu ir iegansts, lai no cilvēkiem ikgadu noplēstu 3% no zemes kadastrālās vērtības NĪN veidā.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš™ ®Skolnieciņš
“zaļie ir marksistiski teroristi” Vispār markisti bija sarkanie. Gan kompartija maskavā, gan kompartija Pekinā, gan kompartijas citur valkāja tieši sarkano krāsu, nevis zaļo. Te ir faktu kļūda un nepareiza datu kolerācija. Lūdzu, nejauc dabaspētniekus ar visādiem provokātoriem, kuri ar savu esamību nonivilē un marginalizē pat labas un cēlas lietas. Manuprāt, Pobjedobjesijas apsēstie 9. maija svinētāji ir lielāki markisti par mani. Ar markismu man nav it nekāda sakara.
Ar cieņu, Skolnieciņš
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙂
Skolnieciņš™ ®Skolnieciņš
Kurš tad visu laiku gaudo par savu nabadzību, kurš visu laiku lamā tos , kas bagātāki un veiksmīgāki?
Tā vietā lai kaunētos par savu nabadzību- lūzerismu, to pasniedz kā nezin kādu vērtību.
Kaut pats noliedz, esi visīstākais komunists, tiesa gan, latentais komunists.
”2023 saka: 22.02.2023 14:20” Un? Tu domā, ka students paralēli studijām var pelnīt lielu naudu? Tātad tu nekad neesi neko mācījies tālāk par skolu. Studiju procesā ir svarīgi studēt, nevis nodarboties ar blakus lietām. Līdzīgi ir arī skolā.
Valstij patīk nabagus māžot, jo nabagi lielākoties nezina savas tiesības un nav gatavi par tām cīnīties. Tas arī ir attiecināms par NĪN atlaidēm. Tā ir dzīve. Bet komunisms man riebjas, jo komunistu rokas ir asinīs slacītas līdzīgi kā ir ar kristiešiem (viduslaiku kristiešiem).
Tāpēc jau rakstīju, ka esi latentais komunists, tas ir tāds komunists, kurš negrib atzīt komunistu sevī, kaut visi spriedumi ir komunistiski.
Tu esi riktīgs gaisa grābslis cibiņš, vienu studiju pametis, iestājies kaut kādos nepraktiskos kosmonautos.
Labāk būtu apguvis noderīgu profesiju, kura ir pieprasīta.
Ja galva strādā, esi gatavs apgūt jaunas tehnoloģijas, abas rokas nav kreisās un neaug no pēcpuses, apgūsti apkures katlu uzstādīšanu un apkalpošanu vai kļūsti par elektriķi- automātiķi.
No privātklientiem nevarēsi atkauties, visi krāmē granulu katlus, uzstāda visādas viedās sistēmas.
Saņemsi naudu gan skaidrā, gan uz kartes, ja būsi sociāli atbildīgs, pats varēsi iemaksāt savai sociālajai nodrošināšanai.
Bet ko es stāstu tukšam gaisam , tu nemaz negribi izrauties no sava zaņķa ,tu gribi tikai pagaudot par grūto lūzera cibiņa dzīvi.
2023 saka: 22.02.2023 19:07 RTU ir baiss studentu atbirums. 2017./2018. m.g. RTU ĶMLF ķīmiķos un ķīmijas tehnologos bija 105 budžeta studiju vietas. Uz vienu studiju vietu bija aptuveni virs 3 cilvēku liels konkurss. Ja vidējā atzīme vidusskolā bija virs 7,5 ballēm, tad varēja tur iekļūt. Ķīmiķos tolaik bija 35 budžeta studiju vietas jeb 3 studentu pusgrupas. RTU laboratorijās drīkst vienlaikus strādāt ne vairāk par padsmit cilvēku, jaunajā Laboratoriju mājā laikam ir savādāk, tur var būt 20 cilvēki. Līdz 3. kursa beigām tur visi ķīmiķi izkrita, četrgadīgos bakalaurus tur neviens neabsolvē. Ķīmijas tehnologos no 75 studentiem sākumā diplomus ieguva nedaudz virs 20 absolventiem. Daži četrgadīgo programmu beidz piecos gados, katrā kursā ir viens šāds cilvēks. 2018./2019. m.g. ķīmiķu skaitu samazināja, bet tik un tā tur kurss ilgi neturējās. Bet aizvadītajā semestrī ķīmiķi vairs netika docēti, bija vien ķīmijas tehnologi jeb ķīmijas inženieri. ”abas rokas nav kreisās un neaug no pēcpuses, apgūsti apkures katlu uzstādīšanu un apkalpošanu vai kļūsti par elektriķi- automātiķi. No privātklientiem nevarēsi atkauties, visi krāmē granulu katlus, uzstāda visādas viedās sistēmas.” par LĶMF tev ir nepareizs priekšstats. 2017./2018. m.g. ex.dekāns Valdis Kokars nopelnīja 36957.88 eiro algā gadā bruto, bet pensijā 15746.10 eiro gadā bruto. Bet viņam nav ko pārmest, jo inženieri ar ievirzi organiskajā ķīmijā pēc 10 gadus ilgām studijām (4 gadi bakalaurs + 2 gadi maģistrs + 4 gadi doktorantūra) pelna firmās virs 3000 eiro. Tas ir normāli. Jo ķīmiķim bez latviešu valodas zināšanām un diploma ir jābūt labai angļu valodai. Bet nav normāli nodarboties ar negodīgu mārketingu. Tagad es studēju citur. Bet man ir puspabeigts bakalaurs šajā jomā.
”2023 saka: 22.02.2023 19:07” Ja tu par RTU kā papagailis atkārto viņu reklāmu, tad Laimdotas ielas 2A mājīgo, sociālistisko interjeru un eksterjeru neesi redzējis. Rīga ir super. Bet kur ERAF nauda pazūd, to Dievi vien zina. RTU ĶMLF ir maz studentu, bet ir divi dekanāti un daudz dekāna vietnieku. Studenti ir vajadzīgi skaitam. ERAF naudu ir jāapgūst, vai ne? Un ar nedaudz virs 20 skolēnu lielo RTU inženierzinātņu vidusskolas klasi ir par maz, lai piepildītu visas RTU fakultātes. Taču RTU skolēni ir izcili, jo viņi dabū godalgas starptautiskajās olimpiādēs. Taču viņiem tur parasto skolotāju vietā strādā docenti. Bet šie skolēni ir super. Tā nelielā klase ir spējīga izkonkurēt pat Rīgas 1. ģimnāziju un privātskolas.
Ja visu laiku jāskatās citu makos un ar gariem palagiem jāatbild uz sev neglaimojošiem komentiem, tad nav jābrīnās, ka pliks un nabags, jo noderīgu darbu darīt negribi.
Kam tev augstākā izglītība, ja nevari būt zinātnes korifejs, jau pilna Latvija ar nekam nederīgu diplomu īpašniekiem, kuriem pat elementārs divciparu rēķins galvā ir problēma un abas rokas kreisās aug no pēcpuses.
Lai tev veicas ar kosmonauta diploma un 10kg makaronu pakas iegūšanu!
LR MINISTRU PREZIDENTA STIPENDIJA. Citāts: ”Dombrovska izvēle – naudas balvas ziedošana izglītība un konkrēti RTU studentiem nav bijusi nejaušība. Premjers uzskata, ka izglītību ir vērts atbalstīt gan valstiskā līmenī, gan arī individuāli. Patlaban valsts līmenī liels uzsvars tiek likts uz eksaktajām zinātnēm, inženierzinātnēm. Premjers arī ir RTU absolvents, un šī universitāte patlaban atzīmē 150. gadadienu. Premjers RTU Inženierekonomikas fakultātē 2005. gadā ieguvis arī profesionālo maģistra grādu muitas un nodokļu administrēšanā. Stipendiju konkursā varēja pieteikties Latvijas augstākās izglītības iestāžu pamatstudiju 2. kursa studenti, kuri nāk no trūcīgām ģimenēm (piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss uz pieteikuma iesniegšanas brīdi), sekmīgi nokārtojuši 2011./2012. studiju gada pavasara eksāmenu sesiju un turpina studijas 2012./2013. studiju gadā.”. Citāts no RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes stipendiātes: ”…Augstu vērtēju to, ka veicot kandidātu atlasi stipendijai tika ņemtas vērā ne tikai studentu sekmes, bet arī to finansiālais stāvoklis un nepieiciešamība pēc finansiāla atbalsta…”.
Valdis Kokars, Māris Turks un Leonīds Ribickis labi dzīvo, jo nav ne trūcīgi, nez maznodrošinātie. Uh, kāda ir RTU pašreklāma. Lai veicas RTU senātam un administrācijai un 10kg makaronu pakas iegūšanu!
2023 saka: 22.02.2023 20:19 Būvē manā lauku ciemā kosmētikas rūpnīcu vai laku un krāsas rūpnīcu. Derēs arī cementa un apmetuma rūpnīca. Investē naudu, gudrais! Tad strādāšu tur par ķīmijas tehnologu. Darba vidē pašmācībā apgūšu vajadzīgos papildkursus, tu varēsi docēt, ja jau esi gudrs. Mani apgūtie kredītpunkti atbilst koledžai. Vel man ir darba pieredze pa vasarām veikalā, vienīgi man nav izsniegts diploms. Bet es varu aizpildīt prakses darba atskaiti 4KP apjomā.
Uz dumjiem komentāriem ir dumjas atbildes.
Valdis Kokars 2014./2015. m.g. : alga 30302.56 eiro, citi ienākumi (haltūra Maximā pa vasaru!) 1565.17 eiro, (stāvēšana uz gar Rumbulas šoseju) 142.29 eiro, trūcīga penša pensija 10748.19 eiro.
What’s up to all, it’s truly a good for me to pay a quick
visit this web site, it consists of valuable Information.
Hey I know this is off topic but I was wondering if you knew of any widgets I could add to my blog that
automatically tweet my newest twitter updates. I’ve been looking for a plug-in like this for
quite some time and was hoping maybe you would
have some experience with something like this.
Please let me know if you run into anything. I truly enjoy reading your blog
and I look forward to your new updates.
Great web site you have got here.. It’s difficult
to find high quality writing like yours these days. I
seriously appreciate people like you! Take care!!
What’s up, this weekend is fastidious designed for me, for the reason that
this moment i am reading this enormous educational paragraph here at
my residence.
Great post. I am facing a couple of these problems.
Please let me know if you’re looking for a author for your site. You have some really great articles and I feel I would be a good asset. If you ever want to take some of the load off, I’d really like to write some articles for your blog in exchange for a link back to mine. Please send me an email if interested. Thanks!