Kas gan ir svētki un ciemiņu uzņemšana bez garda ēdiena un vietējo sarūpētiem labumiem? Viesiem būs iespēja apmeklēt Vakartirgu laika posmā no pl.14.00 līdz 20.00, kurā tuvākās apkārtnes un Latgales amatnieki, mājražotāji būs atveduši andelei pašu rokām darinātos priekšmetus un gardumus. Īpaši tirdziņam tiek aicināti pieteikties mājražotāji no Latgales. Tirdziņa nolikums un anketa pieejams
No pl. 14.00 līdz 23.00 – apmeklētājiem būs baudāmas “Latgales garšas”. Varēs nobaudīt tādus tradicionālos latgaliešu ēdienus kā asuškas – kļockas saldā krējuma mērcē, buļbu bleiņu skābā krējuma u.c.
Pl.15.00 viesus ar kurzemnieku viesmīlību un dzīvesprieku sagaidīs pils ļaudis, bet ar jestru danci sveiks Tukuma E. Birznieka – Upīša 1. pamatskolas deju kolektīvs “Pastariņi”.
Ekskursijas gida pavadībā Jaunmoku pilī ir izskanējušas dažādās valodās, taču šajā dienā pl. 16.00 pasākuma viesus aicinās izzināt pils vēsturi, stāstu un noslēpumus latgaliski. Dalības maksa – ieeja muzejā – 3.00 EUR/ personai.
Pl.18.00 būs dienas centrālais notikums – Baltinavas dramatiskā kolektīva “Palādas” izrāde Danskovīte “Ontans i Anne” 5. daļa “Ontans i plāšnīki”. Pie Annas un Ontana ciemos ierodas Annas dēla ģimenes draugi – laulāts pāris no Rīgas. Ontans jūt, ka mājās sāk notikt dīvainas lietas. Izrādās, ka atbraukusī kundze ir zīlniece un ekstrasense.
Komēdija “Ontans i Anne” savulaik tā iepatikusies režisoram Valdim Lūriņam, ka pirmās trīs komēdijas sērijas izrādē “Latgola.lv” tika uzvestas uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves.
Tāpat kā Latgalē, bez kārtīgas balles neiztikt! Pl. 21.00 “Bals ar muzykantīm nu Gaigalovys” jeb Zaļumballe. Muzikanti no Gaigalavas- Rasma un Gunārs Igauņi ir bijuši dalībnieki raidījumos “Latvijas šlāgeraptauja” un tagad arī “Latvijas sirdsdziesma”. Muzikanti pieskandinās pils teritoriju ar sirsnīgām latgaliešu tautasdziesmām, latviešu oriģināldziesmām, kā arī tautā iemīļotām ziņģēm. B
Svētku baudītājiem Torņa zālē būs iespēja apskatīt Zaigas Siliņas ar adatiņu darinātas gleznas par dabas tematiku jeb krustdūrienu izšuvumu izstādi – “Es dzīvoju, lai radītu un radot, dzīvoju“.
Plašāka informācija, tostarp par biļetēm : www.jaunmokupils.lv
Bēda manim, liela bēda,
Uz tām bēdām atkal bēda:
Pirmo vīru vilks apēda,
Otru zaķis nobadija,
Tas trešais tecēdams
Uz smildziņas nodūrās.
Mums čivļiem tie čangaļ jāved pie apgaismības un novad reform ar līdz viņiem jāaizzved,lai nebūtu vairs sādžu un gorodoku. Skolniecinš@lgbt&dievturu co mūžam
Skolnieciņš saka: 01.08.2023 11:52 Aizver muti.
skolnieciņ. Īstais. Mūžam nabags, visa dzimta nabagi, mūžam apdalīts, sists, stulbs, apvainots utt. Bet nepātraukti min, ka viņam pienākas. Ja piedāvā, tad neder, slikts, par maz. Pie visa vainîgi devēji, tie nav sapratuši, ko vajag. Vajag vairāk! Visi, kas centušies un neslinkojuši, viņaprāt, zagļi.
Jebkurā sabiedrībā būs šādi “uz astes sēdētāji” , bet šis eksemplāra izpaužas ar apbrīnojamu negausīgumu.
Un? Bet kas tu tāds esi? Ja nakti neguli, tad esi slims. Paskaties uz sevi spogulī!
Precīzs pacienta raksturojums.
Šādi tipi ir ar deformētu psihi, viņi nicina visus, kas veiksmīgāki par šiem, visu noliedzošais pagānisms viņam kalpo par veiksmīgās pasaules nicinājuma formu.
No šādiem mērgļiem veidojas nežēlīgi maniaki, jo kura gan labprātīgi gribēs saistīties ar tādu.
Šis tips nāk no galīgo lumpeņu vidus, pabijis bērnu namā, visu mūžu pavadījis pusbadā, ne velti, visu laiku runā par brīvpusdienām skolā un Maximā, pat Latvijas Armija viņa ieskatā ir tikai bezmaksas pierīšanās vieta.
2023 saka: 03.08.2023 07:35 Neapsaukā mani par maniaku. Savā dzīvē es nevienam pāri neesmu izdarījis. Pamatskolā par mani nežēlīgi ņirgājās uz Velna paraušanu. Vienīgi pēc izlaiduma pamatskolā es ieraku savu ex.klasesbiedru un skolas administrācijas (starp kurām bija arī mana klases audzinātāja un vienlaicīgi arī mācību pārzine) bildes kapos. Izdrukāju bildes no izlaiduma un viņu soctīkliem, apzīmēju ar rūnu lāstu, ielaminēju un ieraku kapos. Bet par to manu māju kratīja Valsts policija neilgi pirms eksāmeniem vidusskolā. Bariņš ar bruņotiem ļautiņiem bruka virsū vienam vidusskolēnam. Bet tā bija tāda parasta iebaidīšana. Un, jā. Sipendijas man aizgāja secēm. Es domāju saņemt “Simtagades” stipendiju, bet man to atteica. Lai gan mana vidējā atzīme vidusskolā bija 8 balles un atzinības un godalgotās vietas mācību priekšmetu olimpiādēs. Klasē tas bija labākais rezultāts.
Bet es neko nenožēloju. Es nožēloju, ka tolaik pamatskolā es biju fiziski vājš un ka nevarēju saviem pāridarītājiem iesist pa purnu. To es nožēloju. Bet tā ir pagātne. Jocīgi bija šos cilvēkus apkalpot vasarās, kad es pirms RTU un RTU laikā strādāju par kasieri lielveikalā. Es pret visiem izturējos laipni. Ir jocīgi, kad cilvēks, kurš par tevi ņirgājās pamatskolā, jautā, kā tev iet. Būtu labi, ja es uz RTU nekad nebūtu gājis, netērētu naudu RTU sagatavošanās kursos, nestrādātu pa vasarām, bet gan izstrādātu labu ZPD kādā zinātniskajā institūtā. Varbūt stipendija tad man būtu. Tagad es studēju citur dabaszinātnes. Pagājušogad man bija lauka kurss jeb prakses kurss, tas ilga pusmēnesi. Vajadzēja pa mežiem vazāties. Uz pusotru mēnesi tevi neviens kā speciālistu nekad darbā neņemtu. Bet šogad es nolēmu paņemt brīvlaiku. Kāda jēga ir strādāt, ja tevi pēc darbiņa izmetīs par nesekmību? RTU ir vienalga, vai tu esi noguris vai nē. RTU visu dabaszinātņu ķīmiķu kursu izdzina! Neviens tajā studiju programmā tā arī neieguva diplomu. Bet ķīmijas inženieros 1/3 no budžeta grupas studentiem tikai ieguva diplomu. LU ĶF atbirums bakalauros ir zem 50%. Par to es LU cienu. Vienīgi studēt pa vienam ķīmijas priekšmetam vecākajos kursos ir grūti, kad tu esi pilnas slodzes neķīmiķis.
Bet brīvpusdienām ir jābūt. Man oficiāli bija trūcīgā statuss, bet pašvaldība man atteicās piešķirt brīvpusdienas. Vienkārši sociālais dienests atsaka, ka laukos visi tādi. Tagad brīvpusdienas dod pa labi un pa kreisi un nebūt tikai trūcīgo ģimeņu bērniem. Bet humors sākas, ka es esmu students, nevis skolēns. Tātad nepienākas. Maniem vecākiem arī NĪN nodokļa atlaidi neviens nepiešķira, lai gan tas ir pašvaldības pienākums saskaņā ar likumu. Bet likums nav rakstīts, likums ir tualetes papīra vērtē.
Mani it neviens, izņemot manus vecākus, universitātē neatbalsta. Es ietu strādāt, ja universitāte pārvāktos uz manu dzimto pilsētu, kur ir pat šīs pašas universitātes filiāle. Tad man uz Rīgu nevajadzēs braukāties. Tad var sākt domāt par darbu zinātniskajā institūtā par zinātnisko asistentu uz nepilnu slodzi par 8,1€ lielu stundas likmi. Tā kā man semestrī nāksies bieži braukāties uz Rīgu un atpakaļ, arī B daļas kursu dēļ grafiks būs neērts, tad nu es nevaru sevi pārslogot ar slikti apmaksātu darbu.