Tieši Ļvivā M. Hruševskis arī 20. gadsimta sākumā aprakstīja Ukrainas vēsturi, atainojot ukraiņus kā atsevišķu tautu ar savu vēsturi, pretēji iepriekš dominējošam krievu vēsturnieku viedoklim, ka Krievijai bijusi noteicošā loma reģiona vēsturē. Tādējādi ievērojamais valsts vīrs toreiz nostiprināja Ukrainas identitātes apziņu, tas bija vēl cariskās impērijas laikā… Neformāli M.Hruševskis Ukrainā tiek arī uzskatīts par valsts pirmo prezidentu, jo viņš bija pirmais Ukrainas Centrālās Radas priekšsēdētājs (1917—1918), kas arī pasludināja Ukrainas Tautas Republikas neatkarību. Viņa attēls šobrīd rotā 50 grivnu ukraiņu naudas zīmi. Studijas ‘Krāsmutes’ radītie ukraiņu un latviešu folklorā balstītie sieviešu simboliskie tēli joprojām veiksmīgi turpina garīgi stiprināt ukraiņus īpašajā pārbaudījumu laikā. Latvijas un visu Baltijas valstu vārdus ukraiņi izrunā ar pateicību un pietāti, jo visas trīs mazās valstis gan parādija kā veiksmīgi atgūt un nostiprināt savu neatkarību, gan arī šobrīd rāda piemēru citām Rietumeiropas valstīm kādam patiešām būtu jābūt adekvātam atbalstam Ukrainas valstij, lai tiktu panākta galīgā uzvara pār fašistisko krievijas mēri. Mazais, taču tik skaistais Tukuma novada mākslinieču solidaritātes apliecinājums krāsās un tēlos turpina nest gaismas piepildītus iedvesmas augļus. Izstādes atklāšanā ar pateicības uzrunām māksliniecēm piedalījās arī viens no ceļojošās izstādes atbalstītājiem, Latvijas goda konsuls Ļvivā Volodimirs Garcula, kā arī ievērojamais Ukrainas disidents Miroslavs Marjinovičs. Cīņa turpinās un katrs no mums lieto tos ieročus un tās atbalsta iespējas, kas ir katra mūsu rīcībā.
‘Krāsmutes’ izstāde atgriežas Ļvivā – pirmā prezidenta Hruševska muzejā …
Pēc ceļojuma dažādās pilsētās un ciematos Ukrainas Rietumos Tukuma mākslas studijas «Krāsmutes» solidaritātes atbalsta gleznu reprodukciju izstāde «Ukraiņi. Latvieši. Mīlestība. Miers» nu no jauna atgriezusies Ļvivā. Šoreiz 5. aprīlī izstāde tika atklāta simboliskā vietā – ukraiņu valstsvīra, vēsturnieka, viena no ievērojamākajiem ukraiņu nacionālās atdzimšanas līderiem Mihailo Hruševska (1866 – 1934) Ļvivas muzejā.
Ko tik pasaku jūļi nepasludinās,ka tikai būtu sponsori.
Paga paga, kvemļa naratīvs ir, ka Ukrainu esot izdomājis sifilitiķis ļeļens.
Kad sifilītiķim ļeņinam ārsti pēc nāves uztaisīja autopsiju, viņa smadzenes bija bālās treponēmas saēstas, sačokurojušās. Dzīves laikā viņš bija ļauns cilvēks. Bet arī viņa nāve bija ļauna.
Mans jaunākais piedāvājums-par cik Daugava sākas Krievijā-jāceļ dambis, un jāaptur asiņainās Krievijas ūdeņu ieplūšana Latvijā! Nost ar asiņainās Krievijas ūdeņiem!
Skolnieciņš saka: 09.04.2024 13:21 Varbūt izbeigsi mani marginalizēt ar absurdiem piedāvājumiem un stulbām idejām? Šeit tu svešus segvārdus zagt esi nasks. TAP portāla Sabiedriskās apspriešanas sadaļā tu esi par gļēvu, lai kaut ko rakstītu.
Kardināli moderns risinājums būtu izrakts Dņepras atzars uz Latviju! To varētu sākt rakt kāreiz pēc 600 dienām, kad būs gatava megabūve-žogs uz Krievijas robežas! Lai visi svētā Sakārņa dieviņi ir ar mums!
Skolnieciņš saka: 09.04.2024 13:26 Lai tādi muļķi ātrāk pamestu Latviju, te būtu jēdzīgi krievu pareizticīgās baznīcas slēgt. Tāpat maskava iecēla tos garīdzniekus.
Varbūt izbeigsi mani izsmiet?
Неаткаригас Тукума Зинас
Brīvību Jurijam Detočkinam!
Jurijs Detočkins gadījumā nav nolādēts komunists no 1966. gada spēlfilmas, kurš atbalsta jebkādus, jebkurus kompartijas noziegumus, bet cilvēkus, kuri mēģina kompartijas diktatūras laikā izdzīvot, apsaukā par spekulantiem un ir kārs sodīt? Interesanti, ka ir muļķi, kas Vikipēdijā latviski drukā slavas rakstus aplamām padomju okupācijas laika filmām.
Tu mēslumuša-liec Padomju laikiem mieru! Ne tu sūds tur esi dzīvojis, ne tu zini ko teikt! Ja tava ģimene bija dzerāji un slaisti, kam bija plika pakaļa-tad tā ir stingri viņu problēma!
fakts saka: 09.04.2024 19:06 Bet latvieši padomju okupācijas varu nudien negribēja. Tad kāpēc tu šo ļauno, svešo varu te mēģini attaisnot?
Ukraina šo karu uzvarēs un savu valstiskumu nosargās. Bet krievijas algotie troļļi un ideiskie rašisti, lai sajūk prātā un ārstējas Sarkandaugavā! Būs saspricēti. Staigās pa Sarkandaugavas koridoriem un gleznos gleznas reizi gadā mākslas terapijas ietvaros uz 9. maiju.
Nepavelc daunīt viduklīti!:DD
Es tā skatos, ka tu esi speciālists par tiem koridoriem? Nu mums ir skaidrs no kurienes tu draudziņ drukā savus gardarbus!:D
😀 saka: 09.04.2024 18:50 Tu kā krievu trollis tajā durkā ārstēsies.