Konkursa «Laukiem būt!» uzvarētāja – Evita Ose no Pūres

Kad rīdziniecei tuvāki lauki un daba

Evita ir dzimusi rīdziniece, mācījusies un kādu laiku arī strādājusi Rīgā. Viņa pabeigusi Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikumu. 13 gadus strādājusi Rīgas lidostā, aviācijas ēdināšanas uzņēmumā. Par šo darbu viņa stāsta, ka sapratusi  – trūkst atgriezeniskās saites no cilvēkiem, kas viņai bijis ļoti svarīgi. Tāpēc pārcēlusies strādāt pie Lienes Zemītes uz pilsētrestorānu «Lapsas māja». Pēc diviem gadiem sākās pandēmija. Restorāni aizvērās, un nevienam šos pakalpojumus nevajadzēja…  Kad beidzās bezdarbnieku pabalsti, Evita bija gatava strādāt jebkuru darbu, jo bija nepieciešami līdzekļi iztikai. Turklāt viņai vajadzēja arī gādāt par trim atvasēm, jo kāds likteņa pavērsiens bija ģimeni izšķīris. Tā Evita nonāca galdniecībā. Nācās darīt dažādus smalkos darbiņus: špaktelēt, slīpēt…  Atbildot uz izbrīna pilno jautājumu par to, ka tas taču ir pilnīgi kaut kas cits, salīdzinājumā ar izvēlētos profesiju, Evita atbild, ka nebijis izvēles, rēķini jāmaksā… Esot nācies mācīties šos darbus, turklāt mācīties vajadzēja ātri… Strādājot galdniecībā, Evita sāka sarakstīties ar savu tagadējo vīru Rolandu Osi. Turklāt Evitas māsa dzīvo mūsu novadā, Jaunsātos. Sarakstē noskaidrojās, ka Rolands dzīvo Evitas māsai kaimiņos. Kad Evita brīvdienās brauca pie māsas, nolēmuši iepazīties klātienē. Tā arī sākās jauns ģimenes stāsts. Pūrē Evitai šobrīd jau aizrit trešais gads. Jautāta, vai nav skumjas pēc Rīgas dzīves, Evita atsmej, ka viņu pat mācot šausmas, ja kādreiz esot jābrauc uz Rīgu. Viņas sapnis vienmēr bijis par pašai savu māju, jo dzīvoklī dzīvot nekad nav paticis. ”Man vajag dabu, man vajag, lai nebūtu kaimiņu, kas aiz sienas klauvē, lai uzvedies klusāk,” saka Evita. Arī dēlam Rolandam (vārds tāds pat kā Evitas vīram) labāk patīkot dzīve laukos. Evita smejas, ka katru rītu tagad varot celties, nostāties starp diviem Rolandiem un ievēlēties vēlēšanos. Pēc 2. klases, kad Rolands pārcēlies uz Pūri, viņam šeit esot daudz vairāk draugu un arī brālēns tepat blakus dzīvojot. Evitas meitas Ketija un Sindija dzīvo Rīgā: vecākā mācās un strādā zobārstniecībā, jaunākā turpina izglītoties mākslas jomā.

 «Oļas» atgūst jaunu dzīvi

Evita arī pastāstīja, ka ģimene pašlaik ir ceļā uz tās mājas iegādi, kurā viņi jau pašlaik dzīvojot. Mājas nosaukums ir «Oļas». Arī šis ir skaists stāsts, kā «Oļas» atguvušas jaunu dzīvi. Evita un Rolands kādus divus gadus skatījušies, kur varētu būt viņu ģimenes māja. Viņus vieno arī kāda kopīga aizraušanas: abi ir mednieki. „Kad es iepazinos ar vīru, viņš jau bija mednieks. Tā kā man šī nodarbe iepatikās, jo man patīk daba, patīk mežs, es apguvu nepieciešamas zināšanas, nokārtoju eksāmenus, un tā nu mums ir kopīgs ģimenes hobijs. Kādu dienu, apbraukājot medību platības, uzgājām pamestu māju. Mēs vēl izstaigājam dārzu, apskatījāmies un nodomājam, kā var tik skaistā vietā nedzīvot!? Sākam runāt ar draugiem, stāstīt par to māju, ka tur neviens nedzīvo, ka žēl mājas… Draugi teica, ka zinot, kam tā māja pieder. Izrādījās, ka māja pieder mūsu medību kolēģim no medību kolektīva. Viņš audzē gaļas šķirnes lopus un bija pircis zemi savam ganāmpulkam. Māja pie šīs zemes bija klāt, bet tā viņam nebija vajadzīga.

«Oļas» četrus gadus bija nostāvējušas tukšas, kad vērsāmies pie to saimnieka, un viņš bija priecīgs, – lai tikai mēs te dzīvojot. Tā arī sākām te dzīvot,” stāstu par «Oļu» jauno likteni nobeidz Evita.

Vairāk lasāms piektdienas, 22. marta laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>>>>