Zemenes, avenes, kazenes, mellenes un citas ogas
Zemenes vācam mēneša pirmajās dienās, bet gluži nemanot pienāk brīdis, kad nogatavojas ķirši, avenes, jāņogas, upenes, ērkšķogas, krūmmellenes un citas ogas. Visa šī bagātība jāsavāc, jābauda, bet tas, ko nevar apēst, jāsaliek burciņās ziemas dienām. Saldētavās jau savu vietu aizņēmušas zemenes, bet ogas no vēlīnajām šķirnēm, mēnešzemenēm un remontantzemeņu šķirnēm baudīsim līdz pat rudenim. Savukārt zemenāju pēc ražas novākšanas nepieciešams sakopt. Aizvien tiek uzdots jautājums, vai pēc ražas novākšanas zemenēm jānogriež lapas, vai tās tomēr labāk atstāt. Te katram jāizvērtē pašam. Ja lapas veselīgas, bez plankumiem, nav bijis postošs zemeņu ziedu smecernieks, tad labāk lapas atstāt. Bet, ja konstatē iepriekš nosauktās slimības un kaitēkļus, tad lapas var nogriezt. Tas gan jādara savlaicīgi, lai zemenei pēc iespējas ātrāk ataug lapas un augustā tām var ieriesties ziedpumpuri nākamajam gadam. No jaunajiem stādījumiem ieteicams ņemt stādus, lai kādu zemeņu dobi iestādītu no jauna vecās nomaiņai. Bet, ja stādi nav nepieciešami, tad zemenājs jāravē, jānogriež vecās stīgas, nepieciešamības gadījumā jālaista un tam jādod rudens mēslojums. Savukārt, ja gribēsiet kādu jaunu šķirni dārzā pamēģināt, tad jālūkojas stādaudzētavu piedāvājumā.
Pēc aveņu ražas novākšanas, avenēm jāizgriež noražojušie dzinumi, arī jāretina sabiezinātie jaunie dzinumi, lai paliekošie nobriestu un varētu sagatavoties nākamajam ražas periodam. Tas pats attiecināms arī uz kazenēm. Bet rudens avenēm jāturpina augt un sākt ziedēt.
Ražu briedina ābeles, bumbieres, plūmes. Karstā un sausā laikā augļu koki gribēs, lai tos salaista, citādi var zaudēt daļu ražas, kas nobirs nenogatavojusies. Mēneša beigās ap augļu kociņiem ir vērts aplikt kukaiņu ķeramās jostas, jo smecernieki un ābolu lapu tinēji sāks meklēt ziemošanas vietas. Jostām labi var izmantot gofrēto kartonu, kas sastopams daudzos iepakojumos.
Mēneša otrajā pusē vīnkoku ražojošajiem zariem nokniebj galotnes. Ja ir vēlme pašiem pavairot dekoratīvos krūmus, arī ērkšķogas, upenes, jāņogas ar lapainiem spraudeņiem, tad jūlija sākumā no izvēlētajiem augiem jāņem spraudeņi. Vislabāk tos ņemt brīdī, kad augs vēl aktīvi aug, bet dzinumi sāk pārkoksnēties. Šo darbiņu nepieciešams veikt agri no rīta, kad augi ir sadzērušies nakts rasu. Spraudeņi līdz spraušanai jātur mitri. Spraužot nedaudz apgriež lapas plātni. Ja pie rokas ir augšanas stimulators, tad spraudeni der iemērkt tajā (dažkārt kā augšanas stimulatoru iesaka izmantot alvejas sulu), sprauž mitrā substrātā zem plēves vai stikla seguma. Nepieciešams noēnojums.
Vāc ražu un sēj
Arī dārzeņu dobēs darāmā netrūkst. Mēneša vidū būs vācami ziemas sīpoli, kamēr pavasarī stādītie vēl briedina zaļus un sulīgus lociņus. Vēl zaļāki ir tie sīpoli, kuri iesēti podiņā un pēc tam izpiķēti dārzā. Parasti šādā veidā cenšas izaudzēt saldos sīpolus, kuriem sīksīpoliņus – vismaz pie mums – pavasaros nav iespējams iegādāties. Tas gan jāteic par visiem sīpoliem: jo ilgāk turēsies zaļi loki, jo sīpoli labāk augs un piebriedīs. Bet dažkārt siltās un mitrās vasarās ir tā, ka lokiem uzmetas miltrasa, tad, protams, tie diez ko ilgi neturēsies un arī raža nebūs pārāk liela. Lai sīpolus labāk izžāvētu, kad tos novāc, nogriež to, kas palicis no loka, turklāt nenogriež līdz sīpolam, bet atstāj kādus piecus centimetrus garu astīti , lai sīpolu var iepīt virtenē. Savukārt šo astīti vajadzētu sagriezt vairākas daļas vertikāli, tā vieta, no kuras auga loki, labāk izžūst un sīpols labāk glabājas. Protams, lielražošanā katru sīpolu ar nazi neapstrādā, noliktavās lieto ķimikālijas, kas novērš sīpolu bojāšanos un loku dīgšanu. Bet… tieši ar to jau arī pašu audzētie sīpoli ir vērtīgāki un veselīgāki, ka iespējams iztikt bez šādas ķīmiskās apstrādes.
Ravēšanas darbi turpinās arī jūlijā. Parasti ir tā, ka, ja viss labi aug, tad labi aug arī nezāles, un – gribot negribot – jāķeras pie ravēšanas. Jūlijā novācam puķkāpostus, agros kāpostus, brokoļus, ienākas tomāti, paprika, un gurķi jau ražo pilnā sparā. Ja laiks ir sauss, dārzeņi jālaista. Tā kā lielākoties audzējam intensīvās gurķu un tomātu šķirnes, kas intensīvi ražo, tas nozīmē, ka augam nepieciešams arī vairāk barības vielu. Tāpēc reizi nedēļā gan intensīvi ražojošos tomātus, gan gurķus nepieciešams pabarot ar izšķīdinātu mēslojumu. Šim nolūkam vislabāk noderēs speciāli ražas laikam paredzētie minerālmēsli ar palielinātu kālija un fosfora saturu. Lai gurķu sezonu pagarinātu, dažus gurķus der iesēt mēneša sākumā. Tā kā rudeņi ir silti, tad arī svaigus, pašu audzētus gurķīšus varēsim likt galdā ilgāk. Runājot par sējas darbiem, mēneša sākumā jāsēj melnie rutki, kurus tad arī varēs saglabāt ziemas dienām, kad citi dārzeņi būs mazāk pieejami. Tomātu siltumnīcā regulāri jāuzrauga tomāti, tiem jāizlauž pazarītes. Jūlijā varam jau iemēģināt jauno kartupeļu ražu.
Kad novāc ķiplokus, sīpolus, vieta dārzā atbrīvojas. Tur vērts iesēt redīsus, dilles, salātus rudens patēriņam. Ja vēl paliek brīvi zemes laukumiņi, tad tajos var iesēt zaļmēslojumu – sinepes, rudzus, samtenes, kliņģerītes, kuru zaļo masu pēc tam rudenī iestrādā augsnē.
Vasara – visu ziedu zaļumballe
Vasara ir visu ziedu zaļumballe, tā savās epifānijās rakstījis Imants Ziedonis. Ja ieejam dārzā un paskatāmies, tad tas tā arī ir. Pēc Jāņiem uzzied aizvien vairāk un vairāk puķu. Jūlijs ir liliju laiks. Zied puķu zirņi, citas tik dažādās vasaras puķes, arī Holandes sīpolīrisi, dārza kallas jau daudzos dārzos ieņēmušas stabilu vietu. Arī to dažādo krāsu seglapas vilina apputeksnētājus. Taču jūlijā ir ne tikai jāpriecājas par ziedošos skaistumu, bet arī jāparūpējas, lai tāds pat skaistums mūs iepriecinātu nākamajā gadā. Tāpēc peonijām nogriež noziedējušo ziedu auglenīcas, lai tās savus spēkus velti neiztērētu sēklu audzēšanai.
Daudzas korekcijas dārza darbos nosaka laika apstākļi. Vēsais pavasaris šogad ļāva netipiski ilgi ziedēt atraitnītēm. Savā dārzā, kur katru augu var apmīļot un apčubināt, ja regulāri atraitnītēm norauj pogaļas ar sēklām, ja tās aug atklātā, vējainā vietā, tās var ziedēt visu vasaru. Augs gan nebūs vairs tik kompakts un skaists. Tomēr nereti tam uzmetas arī miltrasa. Tad gan no tā nekavējoties jāšķiras. Bet prestižā vietā, kur jāpanāk tūlītējs efekts, vasaras puķes jānomaina līdz Jāņiem, kaut arī tad vēl atraitnītes šogad izskatījās gluži labas. Karstums pie mums parasti sākas jūlijā un līdz tam laikam atraitnīšu vietā iestādītajām puķēm jāieaugas, jāiesakņojas, lai tās labāk pārciestu karstumu un dobe izskatītos nevainojami. Arī vasaras puķes selekcionāri ir veidojuši tā, lai tās nepārtraukti ziedētu un tāpēc tām ir nepieciešama regulāra papildmēslošana kaut vai, piemēram, reizi nedēļā ar «Vito». Uz terasēm, balkoniem puķes regulāri laista un, protams, iepriecinājums kopējam ir lielais ziedēšanas brīnums.
Tomēr šajā laikā nedrīkst aizmirst arī par nākama gada ziedēšanu, tāpēc vēl ir laiks iesēt un izaudzēt dēstus divgadīgām puķēm, kā, piemēram, kāršu rozēm, studentneļķēm, uzpirkstenītēm, neaizmirstulītēm, dārza margrietiņām. Ja sēklu veikala piedāvājumā ir kāda iekārojama daudzgadīgā puķe, tad arī tās dēstu vēl ir iespējams izaudzēt pašiem un tādējādi ietaupīt uz pērkamo stādu rēķina. Un kur tad vēl lielā augšanas brīnuma baudījums, kas ir svarīgs katram dārzkopim!
Jūlijs ir arī rožu ziedēšanas laiks. Šajā laikā augiem vajadzīgs spēks, ko varam dot ar papildmēslojumu. Tomēr jāatceras, ka pēc 20. datuma vairs nevajadzētu dot tādu papildmēslojumu, kas satur daudz slāpekļa, jo vasara sāk iet uz otru pusi un augiem pamazām jānobriest ziemošanai.
Jāraugās, lai dārzā neiedzīvotos kaitēkļi. Pret laputīm noderēs 2-3% zaļo ziepju emulsija. Nereti laputis uzmetas uz saldo ķiršu jaunajiem dzinumiem. Dažkārt pat ir vērts to daļu, ko apsēdušas laputis, nogriezt.
Vairāk par darbiem un labvēlīgām dienām, piemēram, ravēšanai lasāms 5. jūlija laikrakstā ŠEIT======>>>>>>>>>>
