Kaķim blusas parasti uzturas galvas, muguras un astes rajonā. Par blusu klātbūtni var pārliecināties pēc apmatojumā esošajiem izdalījumiem, tie parasti ir tumši brūnā krāsā. Gaišas krāsas dzīvniekiem blusas ir labi redzamas, bet tumšiem vēlams ar samitrinātu vates tamponu pabraucīt kaķa ķermeni un apskatīt, vai vate nekļūst brūna. Ja uz vates būs sarkanīgi brūns krāsojums, visticamāk, kaķim ir blusas. “Blusu kodieni var izraisīt ne tikai alerģiju, radot stipru ādas kairinājumu, niezi, iekaisumus un pat apmatojuma izkrišanu, bet tās arī pārnēsā lenteņu kāpurus. Dzīvnieku pārnēsātās blusas var pārlēkt uz cilvēkiem, iekost un radīt alerģiskus izsitumus. Savukārt ērce, kamēr nav piesūkusies, var pārrāpot uz cilvēku, pārnesot bīstamu slimību – ērču encefalīta un Laimas slimības – ierosinātājus,“ brīdina felinoloģe.
Kā izvairīties no blusām un ērcēm?
- Kaķis noteikti regulāri jāattārpo un jālieto pretblusu un pretērču iedarbības līdzeklis, kas pieejams veterinārajās aptiekās un specializētajos zooveikalos. Tas var būt gan skaustā pilināms, gan izsmidzināms aerosola veidā. Visneefektīvākās un iekaisumu radošas ir speciālās kakla siksnas. Ieteicams izmantot tikai veterinārajās iestādēs iegādātos pretblusu līdzekļus, stingri ievērojot ražotāja norādījumus.
- Pēc pastaigas ārā kaķa kažoku vēlams apskatīt un izsukāt, lai mazinātu iespēju, ka uz kaķa ķermeņa atrodas ērces.
- Ar pretblusu līdzekļiem regulāri jāapstrādā arī kaķa guļvieta un mīkstās mēbeles, ieteicams tās izsūkt ar putekļu sūcēju, bet grīdu izmazgāt ar ūdeni, kam pievienots Neostomosan concentrate (veterinārās zāles) vai cits efektīvs dezinfekcijas līdzeklis. Jāievēro, ka blusu kūniņas var atrasties paklājos, mīkstajās mēbelēs un citur apkārtējā vidē pat līdz gadam, un blusa izlēks tad, kad nonāks saskarē ar savu iecienīto subjektu (kaķi, cilvēku), kurš izdala ogļskābo gāzi.
Čūsku kodumi
Kaķa satikšanās ar čūskām ne vienmēr beidzas labi, lai arī bīstami dzīvībai ir tikai indīgo čūsku kodumi. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte atgādina, ka iekost var arī it kā nekaitīgs rāpulis. “Šādi čūsku kodumi var būt sāpīgi un nepatīkami. Ja iekodusi čūska, koduma vietā gandrīz uzreiz izveidojas tūska, kaķis var arī klibot, ja čūska ir iekodusi ķepā. Smagākos gadījumos var novērot vemšanu, caureju, drebuļus, vājumu, ātru elpošanu. Īpaši smagos gadījumos dzīvniekam var būt asiņošana, elpošanas traucējumi, krampji un paralīze. Ja asiņošana ir spēcīga, brūci nepieciešams pārsiet ar spiedošu pārsēju, bet nekādā gadījumā nedrīkst izmantot žņaugu. Šādos gadījumos galvenais ir pēc iespējas ātrāk nogādāt kaķi veterinārajā klīnikā. Pa ceļam uz klīniku sazinies ar veterinārārstu un informē par iemeslu, kāpēc ved kaķi uz veterināro klīniku,” iesaka Anita Štelfa.
Ja iekož odze, viss nav tik vienkārši – kaķis var aiziet bojā dienas laikā, it īpaši tad, ja ir zaudēts laiks.
Bites, lapsenes un citi lidojošie “dzēlēji”
Kaķi pēc savas būtības ir mednieki – tiem ļoti patīk kustīgi objekti un visdažādākie insekti. Nekas ļauns nenotiks, ja kaķis noķers mušu, bet kaķa dzīvība var tikt apdraudēta, ja viņu sakodīs bite, lapsene vai pat irsis. Ja kukainis ir iedzēlis ķepā vai ķermenī, vēlams novērot veselības stāvokli un raudzīties, vai nav izveidojusies tūska. Uz koduma vietām var likt aukstas kompreses, kas palīdzētu mazināt tūsku,vai iedot kādu antihistamīna līdzekli. Ja kaķi ir sadzēlusi bite, rūpīgi jāizņem bites dzelonis, jo arī tas rada sāpes un diskomfortu.
“Kaķa mednieka instinkti nosaka, ka tas savu medījumu mēģinās apēst. Šis ir bīstams moments, jo insekts var iedzelt mēlē, mutē vai rīklē, kur sāksies tūska. Ja kaķim steidzami netiks sniegta veterinārā palīdzība, kaķis var nosmakt,” uzsver Anita Štelfa.
Rūpīgi izvērtē, vai kaķim ļaut staigāt, kur pašam tīk, it īpaši, ja tuvumā ir mežs vai pļava ar garu zāli. Savukārt, ja vēlies turēt atvērtu logu, vēlams to aprīkot ar speciālu sietu, kas telpās neļaus iekļūt lidojošiem insektiem.
