Izstādē skatāmas vairāk nekā 500 trofejas – visvairāk pārstāvēti staltbriežu ragi. Apskatāmi arī aļņu un stirnāžu ragi, meža kuiļu ilkņi, bebru un plēsēju galvaskausi, mežacūku, stirnu, zaķu, āpšu, putnu un citi izbāzeņi. Izstādē var apskatīt arī dabas fotogrāfa Andra Eglīša un Ivara Freimaņa fotogrāfijas, kurās redzami dzīvnieki to dabiskajā vidē.
Pirms izstādes atklāšanas notikusi trofeju vērtēšana. Trofejas, kuras sasniedz noteiktu punktu skaitu vērtējumā, iegūst medaļas. Izstādē var apskatīt 66 zelta medaļai atbilstošas staltbriežu trofejas, 12 zelta medaļai atbilstošas stirnu trofejas, 11 zelta medaļai atbilstoši ilkņi un 7 sudraba medaļai atbilstošas aļņu ragu trofejas.
Valsts mēroga Latvijas medību trofeju izstāde tiek rīkota reizi 3 gados un tradicionāli tā norisinās Jaunmoku pils Kolonnu zālē. Izstādē piedalās mednieki no visas Latvijas ar Latvijas savvaļā 2021./2022.; 2022./2023. un 2023./2024. gada medību sezonās iegūtām medību trofejām.
Izstāde tiek rīkota, lai informētu un izglītotu sabiedrību par medībām kā ekoloģiski un saimnieciski nepieciešanu nodarbošanos savvaļas medījamo dzīvnieku populāciju skaita regulēšanai. Tāpat izstāde ļauj iegūt un apkopot datus par Latvijas medījamo dzīvnieku populāciju kvalitāti. Vienlaikus šī ir iespēja popularizēt selektīvas medības kā paņēmienu augstvērtīgu medību trofeju iegūšanai.
Paralēli iespējams apmeklēt arī Jaunmoku pils muzeju, kurā apskatāmas vairākas jaunas izstādes – monētu un naudas zīmju kolekcija “Maksā ragā”, ornitoloģes un fotogrāfes Ēvas Krēslas izstāde “Ar un par putniem”, mākslinieces Anda_abstract gleznu izstāde “BŪT MEŽĀ”, kā arī medību piederumu izstāde.
Trofeju izstādi var apskatīt katru dienu no plkst. 10.00 līdz 18.00. Ieejas biļetes pieejamas www.jaunmokupils.lv un Jaunmoku pils Informācijas centrā.
Tiekamies Jaunmoku pilī!
Man ragi Nepatik.un majaa tos nevajadzetu likt..savadak tev milais uzliks ragus.tads ticejums
Nu riktigs dzivnieku jaunmoku kambaris..fui.tiem medniekiem pasiem vajadzetu tos ragus aplaust.slekavnieki tadi..labak ejiet rigaa zurkas kert un saut pilnas ielas dienas laikaa..cilveki no bailem kliedz…kauns..jaa kur nabadziba un nesakoptiba tur zurku bari.cilvek no rigasi aizbrauc bet daba nemil tuksumu
Ja zurkas apstaj maaju vai vietu..tas ir uz karu vai nelaimi….tads ticejums.Zurkas nevar ne noindet ne izsaut ..tas var uzvaret tikai dabigie ienaidnieki kakisi…bet ari tos riigaa vajaa un mieru nedod..labak barojiet tos nekaa zurkas..driz.visi turisti rigu pametis.
Kaķīši Latvijā nav dabīgi. Dabīgi te ir vien lūši, kurus pieradināt ir nereāli. Viņi ir plēsēji.
Klaiņojoši kaķi rij mazos rāpuļus, rij abiniekus, rij putnus, izposta uz zemes ligzdojošu putnu ligzdas. Un tie žurkas vietā var nogalēt arī kādu cirsli, kas ir retāka suga par žurku. Nemētā visur pārtikas atkritumus, tad žurkām nebūs, ar ko baroties. Tālāk seko mājokļa remonts, lai nekur nebūtu caurumu un atvērtu šķirbu. Durvis turi ciet. Vēdina vien ar logu vai ventilācijas sistēmu, kas suknē gaisu.
..kad jus mednieki beigsiet skepjavot alnus un briezus un vel lielities izstades ar saviem nedarbiem
Mednieki ir dzīvnieku slepkavas.
Mednieki ir Dabas Mātes zaimotāji.
Man medības riebjas. Esmu laucinieks. Mednieki mežos auro kā prātā jukuši narkomāni dzinējmedību laikā. Un viņi tiem zvētiem klūp barā virsū ar suņiem. Tas ir pretīgi. Tā nav godīga cīņa. Tas ir slaktiņš, soda ekspedīcija pret dzīvo dabu; dzīvās dabas zaimošanas akts.
Mežam būt! Medniekiem nebūt! Dabas Mātes vārdā lai top!