Līganā valša solī sadejojušies
Viss notika pēkšņi. Viņi viens otru nekad agrāk nebija redzējuši. Ziedonis – pilsētas centrā dzīvojošs puisis, bet Aija – pansionāta darbiniece no Raudas, kas Tukumu apmeklēja paretam. Uz romantiski liktenīgo balli viņa atbrauca, lai uzstātos koncertā kopā ar sieviešu vokālo ansambli, bet pēc tam pabaudītu mūziku un saviesīgu kopā būšanu pie galdiņiem ar savu kolektīvu.
Nez, vai tā mīlestība nāca kā zibens spēriens no februāra debesīm, vai piezagās tā piesardzīgi un pamazām, līganā valša solī – par to abi kautrējas runāt. Bet fakts bija tāds, ka Ziedonis, allaž (un arī tagad) sirdī jauns draiskulis būdams, ballē dancināja vispirms vienu dāmu, tad otru, trešo… Bet, kolīdz uzlūdza Aiju, tā – viss, uz citām kundzēm pat skatīties vairs nevēlējās. Tikai uz viņu – savu iecerēto – vien.
“Tā nu mēs sadejojāmies,” ar smaidu atceras Aija. “Nezinu, kas īsti, bet kaut kas no manis viņam sirdī iekrita. Bet tajā vakarā viss beidzās. Pēc balles es biju ļoti godīga meitene,” viņa smejas. “Ziedonis gan pie sevis aicināja, bet es – ne, ne! Līdz nākamai tikšanās reizei pagāja kāds mēnesis, un tikai tad simpātijas pārtapa mīlestībā…”
“Viņa mani apmānīja,” sūdzas Ziedonis.
“Jā gan!” Aija atsmej. “Tīšām iedevu viņam nepareizu telefona numuru. Nevar tā uzreiz svešam cilvēkam savu privāto informāciju uzticēt, jāpagaida, jāpaskatās…”
“Bet es viņu tomēr atradu,” Ziedonis piebilst.
Un nepagāja ilgs laiks, kad tā paša gada 8. jūlijā jaunais pāris jau devās pie altāra.
Intervija pilnā apjomā lasāma otrdienas, 13. februāra laikrakstā ŠEIT=========>>>>>>>>>>>>>
Nav mila jameklee taa atnaks pati..un nezinu vai vakars bus vai rits.ta uzliesmot var spraigaa ziemas salaa.neko tai tveice nevar padarit…skaista dziesma vai ne…kas attiecas uz jums divam vientulam sirdim satiekoties muuza pilnbriedaa..biezi vien cilveki satiekas tiesi ballites valsa satverienaa..kas savieno sirdis muuza garumaa..bet ne vienmer..jums tas izdevas.jo tas bija liktena satveriens..kurs saved jus kopaa…un no kura neviens nevar ne izvairities ne aizmukt…lai jums daudz kopigu skaistu mirklu merku domu un darbu un saskanu ka cimdam ar roku..lai dzivesprieks dejotprieks butu vienner kopaa ar jums ka jusu tiksanas vedejtevam.. jusu liktenigajam valsim..lai tas turpinas muuza garumaa.
Cik jauki !! Lūk ko arī vajag Tukumā, balles vairāk, būs mazāk vientuļu cilvēku !!
Tīkko raksts bija par senjoru lētticību, ka tādā vecumā jāskatās jau uz kapu pusi ne jāmeklē romantika.Mēs katrs esam savas laimes kalējs.Kaut kas jauks .
Mīlestība atnāk,kad to nemaz negaida. Arī pusmūžā.