Dabas aizsardzības pārvalde ar partneriem 2021. gadā uzsāka projektu aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanai. Pāris gados kopumā veikta Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošana 1 786 hektāros 30 īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jeb NATURA 2000, vienā mikroliegumā un 13 īpaši aizsargājamās alejās. Proti, atjaunotas lielas zālāju, virsāju un pelēko kāpu platības, attīrītas upju straujteces Ventā un Gaujas Nacionālajā parkā, izpļautas plašas niedru audzes Rāznas ezerā, sakopti apmēram 3 600 aleju koki, kā arī dabiskoti osu mežu un mežaino piejūras kāpu biotopi vairāku simtu hektāru platībā.
Projekts vienlaikus sniedzis ieguldījumu piecu Latvijai raksturīgo ekosistēmu – zālāju, mežu, saldūdeņu, purvu un jūras piekrastes – nodrošināto ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanā, jo ir radīti piemēroti apstākļi dažādu sugu pastāvēšanai un attīstībai, tostarp vairākām aizsargājamām sugām. Piemēram, meža silpurenei, lapkoku praulgrauzim, mednim, Sibīrijas mēlziedei un lašveidīgajām zivīm.
“Projektā iekļāvām teritorijas ar sliktas kvalitātes biotopiem un aizsargājamo sugu dzīvotnēm, kur neatliekami jāveic dzīvotņu kopšanas darbi sugu pastāvēšanai un saglabāšanai. Šo teritoriju pasliktināšanos veicinājusi teritoriju nepieejamība, sarežģītā apsaimniekošana un saimniekošanas pieeju maiņa pēdējo 100 gadu laikā. Lai atjaunotu 457 hektāru dažādu veidu zālāju, eksperti izmantoja apmēram 20 dažādas metodes. Piemēram, kāds zālāju biotops atradās tehnikai nepieejamā nogāzē, cits bija tik mitrs, ka traktors noslīktu, vēl kāds stipri aizaudzis, tādēļ vispirms jānovāc apaugums un jāfrēzē krūmu saknes, citviet, lai ierobežotu mitrumu, būvējām caurtekas. Darbs bija grūts, brīžiem pat ļoti grūts. Taču tā kā ikviens biotops nodrošina cilvēces ikdienas komfortu, piemēram, gādājot par skābekli, apputeksnētājiem, plūdu mazināšanu, ir vērts veikt arī tik apjomīgus dabas renovācijas darbus,” atzīst projekta vadītāja Inga Hoņavko.
Bioloģiski vērtīgie zālāji šobrīd Latvijā ir visapdraudētākā biotopu grupa un aizņem vien nepilnu procentu no valsts teritorijas. Vēsturiski zālāju platības bija iekļautas laukos dzīvojošo cilvēku ikdienas saimnieciskajā dzīvē. Zālāju uzturēšana notika dabiski, jo ganījās lopi, zāle tika pļauta un vākts siens. Mainoties lauku reģionu apdzīvotības struktūrai, saimniekošanā aizvien vairāk ienāca tehnika un tās iespējas. Tādēļ daudzas mazas, attālas, mitras un “neērtas” pļavas vairs netika apsaimniekotas. Ar laiku tās pārņēma krūmi, bebri un niedres. Taču zālāji prasa regulāru un piemērotu apsaimniekošanu, tie ir jāuztur un jāsaglabā kā nelielās, tā plašās teritorijās, jo ir vērtīgas no bioloģiskā un ainavas aspekta.
Ne mazāk nozīmīgi ir veiktie darbi purvos (149 ha) un slapjajos virsājos (207 ha), kur galvenais uzdevums bija apturēt to aizaugšanu. Novācot lieko krūmu un koku apaugumu, ir bremzēta ūdens iztvaikošana caur lapotnēm, uzlaboti gaismas apstākļi, radīti priekšnoteikumi īpaši aizsargājamo sugu, piemēram, dažādu orhideju, un raksturīgo sugu izplatībai lielākā biotopa platībā. Tāpat veikto pasākumu rezultātā ir nodrošinātas barošanās un dzīves vietas zīdītāju, kukaiņu un putnu sugām, kuru eksistence ir atkarīga no atklātām mitrām teritorijām.
Plaši apsaimniekošanas darbi veikti arī saldūdens biotopos teju 82 ha platībā. Ezeros lielākoties pļautas niedres, bet upēs – atbrīvotas straujteces. Plašākie darbi veikti Rāznas ezerā, kur niedres izpļautas ~ 35 ha. Tādējādi ir panākta vienlaidus niedrāju fragmentācija, kas veicina ūdens viļņošanos, bagātināšanos ar skābekli un pašattīrīšanos. Bet Kuldīgā, veicot Ventas upes tīrīšanu teju trīs km garumā, ir sakopta ikoniskā Ventas rumba, atjaunota vietas ainaviskā vērtība un attīrītas zivju nārsta vietas.
Piekrastes un osu meži ir gaismu un siltumu prasoši meža biotopi. Lai radītu tumšos un biezos mežos vairāk gaismas, 702 ha platībā ir veikti ļoti daudzveidīgi darbi, kas savā veidā aizstāj savulaik dabiskos procesus. Piemēram, tika veidoti atvērumi, būtiski retināta paauga un pamežs, atēnotas vecas un lielu dimensiju priedes, veidota dažāda vecuma kokaudzes struktūra, palielināta mirušās koksnes klātbūtne, izvāktas ieviesušās invazīvās krūmu sugas un veidoti atklātas minerālgrunts laukumi. Šo darbu kopums uzlabo dzīves apstākļus tādām Latvijas dabas pērlēm kā meža silpurene, smiltāju neļķe, Ruiša pūķgalve, smiltāja esparsete un plakanstaipeknis.
Ikvienai biotopu grupai nepietiek ar vienreizēju apsaimniekošanu, tādēļ projekta teritorijas eksperti uzraudzīs arī turpmāk. Tāpat atsāksies atjaunoto zālāju ikgadēja pļaušana vai ganīšana, turpināsies invazīvo sugu ierobežošana, regulāri būs jāpļauj krūmu atvases un niedrāji, arī sakoptās alejas prasa regulāru uzraudzību, jo īpaši pēc spēcīgām vētrām vai negaisiem.
Darbi paveikti Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projektā jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektā “Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai”; Nr.5.4.3.0/20/I/001. Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanu un apsaimniekošanu veica Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar AS “Latvijas valsts meži”, VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, pašvaldībām un privāto zemju īpašniekiem. Plašāka informācija par projektu pieejama interneta vietnes www.daba.gov.lv sadaļā “Projekti”.
