Noķer iespēju – satiec Ziemassvētku vecīti Tukuma pilsētā!
Nāc uz Tukuma Pilsētas parku un satiec Ziemassvētku vecīti 24.decembrī no pulksten 11:00 līdz pulksten 13:00.
Bet no 21. decembra Tukuma pilsētas Kultūras nama foajē būs skatāma studijas “Krāsmute” apvienības “Bohēmistes” darbu izstāde “TRAUSLUMS”. Vairāk informācijas www.tukumakn.lv. Adrese: Lielā iela 1, Tukums.
Baudi svētku atmosfēru teātra izrādēs
Kandavas kultūras nams aicina uz lielizrādi “Ziemassvētku dziesma”, kas tapusi pēc Čārlza Dikensa stāsta motīviem. Lielizrādes režisors Voldemārs Šoriņš, galvenās lomas atveidos Kandavas amatierteātra aktieru sastāvs. Izrādi iespēja baudīt 26.decembrī būs divas reizes: pulksten 13:00 un 16:00.
Ziemassvētku ieskaņas pasākums ar izrādi “Sniega karaliene” Zentenes kultūras namā būs 22.decembrī pulksten 13:00.
- decembrī pulksten 18.00 Cēres pamatskolas zālē būs muzikāli dramatisks uzvedums „Ziemassvētki Cērē”. Tajā piedalīsies Cēres amatierteātris „Saime” un Cēres sieviešu vokālais ansamblis. Ieeja bez maksas. Adrese: Cēres pamatskola, Cēre, Cēres pagasts, Tukuma novads.
Arī Zemītes tautas namā 23.decembrī pulksten 12:00 būs noskatāma brīnišķīga muzikāla leļļu teātra izrāde bērniem – “Puteklītes Ziemassvētki”. Zemītes pagastā reģistrētajiem pirmsskolas vecuma bērniem un vienam no vecākiem uz pasākumu nodrošināts ielūgums un sarūpēta saldumu paciņa.
Bet Vānes kultūras nama amatierteātris 25.decembrī pulksten 19:00 iepriecinās ar izrādi “Cik dažādi esam” Vānes kultūras namā. I
Svētku gaisotnes apvīti koncerti
Ikviens aicināts uz Pāvula Jurjāna Mūzikas skolas audzēkņu Ziemassvētku koncertu, kas 21.decembrī pulksten 17:30 norisināsies Engures kultūras namā.
Bet koncertprogrammā “Ziemas vakars snieg” 21.decembrī pulksten 19:00 Šlokenbekas muižā būs iespēja piedzīvot brīnišķīgu tikšanos ar Aiju Vītoliņu, Romānu Vendiņu un Jāni Stafecki.
Kandavas deju skola piedāvā baudīt koncertuzvedumu “Svētkus meklējot” 22.decembrī pulksten 19:00 Kandavas kultūras namā. I
Koncertā “Pateicība” Tumes kultūras namā 22.decembrī pulksten 19:00 uzstāsies Tumes kultūras nama pašdarbības kolektīvi – deju kolektīvs “Mazie ķipari”, TDK “Solis”, Tumes jauktais koris, sieviešu vokālais ansamblis “Kansoneta”.
Slampes Kultūras pils 22.decembrī svinēs savus 45 gadu pastāvēšanas svētkus! Nāc uz pulksten 19:00, būs iespēja baudīt koncertuzvedumu “Vecīša cimdiņš”. Piedalīies Slampes Kultūras pils amatiermākslas kolektīvi un draugi.
Jaunpils pils Lielajā zālē 26.decembrī būs skaisti, skanīgi svētki. Tos koncertprogrammas “Sniegballīte” apmeklētājiem uzdāvinās Katrīna Gupalo ar grupu.
Savukārt Zentenes pils 26.decembrī no pulksten 13:00 aicina baudīt īpašu svētku programmu gan ar muzikāliem priekšnesumiem, gan radošām meistarklasēm un ēnu teātra darbnīcu. Svētku mērķis ir vākt līdzekļus pils atjaunošanai un lustīgi kopā ienest gaismu gada tumšajā laikā!
Grupa “Triānas Parks” decembrī dāvina klausītājiem iespēju baudīt koncertus “Es gaidu ziemu” baznīcās. 27.decembrī pulksten 20:00 viena no klusākajām koncertu sērijām grupas izpildījumā būs baudāma Tukuma Sv.Trīsvienības luterāņu baznīcā. Programma ir pielāgota decembra pārdomu laikam, koncerti būs īpaši pieklusināti, tajos piedaloties Rīgas Doma kora skolas audzēkņiem, tā papildinot koncertprogrammu ar kora elementiem.
Krāšņās Ziemassvētku balles aicina –
Ziemassvētku balle Tumes kultūras namā būs 22.decembrī pulksten 21:00. Muzicēs grupa “Dialogs trijatā”.
Slampes Kultūras pils aicina uz savu 45 gadu jubilejas svētku balli kopā ar Normundu Cielavu 22.decembrī pulksten 21:00. Balles laikā Tradīciju zālē būs pieejama 360 grādu kamera, kurā būs iespēja iemūžināt video mirkļus no jubilejas pasākuma.
Ziemassvētku balle Šlokenbekas muižā būs 25.decembrī no pulksten 21:00. Par mūziku ballē rūpēsies grupa “Zelta kniede”.
Arī Zemītes tautas namā Ziemassvētku balle būs 25.decembrī no pulksten 21:00. Par labu deju mūziku tajā rūpēsies Māris Blāze. Gal
Ziemassvētku balle Vānes kultūras namā būs 25.decembrī no pulksten 22:00. Par mūziku rūpēsies Artūrs Bānis.
Pārgājiens un radošās nodarbes
23.decembrī pulksten 9.00 notiks pārgājiens pa III Kurzemes kauju vietām maršrutā Rumbu mājas – Lestene. Ekskursiju vadīs majors Jānis Slaidiņš. Informācija pa tālruni 26247095.
Šlokenbekas muižā 23.decembrī pulksten 12:00 būs jau otrā piparkūku meistarklase bērniem. Tiks ceptas piparkūkas, greznotas, varēs cienāties ar karsto šokolādi. Vecāki varēs pavadīt laiku krodziņā, gaidot savas atvases.
Ziemassvētku dievkalpojumi baznīcās
Brīnišķīgu Ziemassvētku noskaņu koncertu “Gaidot Ziemassvētkus” varēs baudīt Jaunpils ev.luterāņu baznīcā 23.decembrī pulksten 17:00. Koncertā uzstāsies vokālā grupa “Vocalica” un vokālais ansamblis “Procesā”.
23.decembrī pulksten 18:00 pie Džūkstes baznīcas būs svētku dievkalpojums. Labdarības koncertā piedalīsies Džūkstes kultūras nama amatiermākslas kolektīvi, kā arī Kristīne Šomase.
Savukārt Tukuma Sv.Trīsvienības baznīcā Ziemassvētku dievkalpojumi būs 24.decembrī pulksten 11:00 (4.Adventees dievkalpojums) un pulksten 18:00 (Ziemsvētku dievkalpojums), bet 25.decembrī – pulksten 11:00.
Engures luterāņu baznīcā 24.decembrī pulksten 11:00 būs dievkalpojums ar draudzes kora dziedājumu, bet pulksten 17:00 – Ziemassvētku dievkalpojums.
- decembrī pulksten 18.00 Kandavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs Kristus dzimšanas svētvakara dievkalpojums. Tajā piedalīsies Kandavas jauktais koris „Kandava” (diriģents Rūdolfs Bacāns). Bet 25. decembrī pulksten 10.00 Kandavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā būs Ziemassvētku dievkalpojums. Savukārt pulksten 12:00 – koncerts „Un atkal klusa nakts”. Koncertā piedalīsies Tukuma pilsētas Kultūras nama Raiņa skolas absolventu jauktais koris „SAVĒJIE” (diriģente Dace Perševica), Tukuma pilsētas Kultūras nama Raiņa skolas absolventu sieviešu koris „SAVĒJĀS” (diriģente Andra Vilkauša), Talsu Tautas nama Ziemeļkurzemes kamerorķestris vadītāja Dace Šplīte-Lisova), Dace Pētersone (flauta) un Emīls Lisovs (sitaminstrumenti).
Vānes luterāņu baznīcā Ziemassvētku dievkalpojums būs 24.decembrī pulksten 15:00. Muzicēs vijolnieks Edgars Ziņģe.
Arī Jaunpils ev.lut.baznīcā 24. decembrī pulksten 17.00 būs Ziemassvētku svētvakara dievkalpojums. Apmeklētājiem lūgums saģērbties silti, jo baznīca šobrīd nav apkurināma.
Lai Ziemassvētku gaišums, miers un klusums uzdāvina spēku visu cerību un domu piepildījumam Jaunajā gadā!
Man kādreiz skolā mācīja,ka nav Ziemassvētki ,bet ir Ziemsvētki. Jo ir taču arī Vasarsvētki,nevis vasarai svētki. Kā tad ir pareizi Tukuma Ziņas?
Nē. Ir svētki Ziemai. Ziema ir reāla, tā ir reāla. Bet senebreju mitoloģijas patiesums ir diskutabls, to pārbaudīt nevar.
Cik labi, ka tavējie asatri nav diskutabli un ir pārbaudāmi katrā alternatīvā iestādē.
2023 saka: 21.12.2023 18:45 Nevis asatri, bet asatru (butiskā nozīmē tuvāk Dieviem). Toties tu pielūdz mironi uz koka dēļiem. Trūdošu un agonējošu mironi. Īsta nekrotika. Ebreju melnā maģija: kabala. Katram sava izvēle kā dzīvi dzīvot.
Slikti, Maigonīt, mācījuši:)… Tiek jau lietoti abi varianti, bet kā pirmais tomēr šis: Ziemassvētki; tas ir divu vārdu – `ziema` un `svētki` – saliktenis… Bet Vasarsvētki, jā, – tie jāraksta ar vienu `s`. Kāpēc tā? Ir vairāki atbilžu varianti. Viena no tām: tā kā `vasara` atšķirībā no `ziemas` ir trīs zilbju vārds, tad tai sastingusī Ģ galotne -as saliktenī atmesta vienkāršošanas dēļ… Vasarsvētki ir tikai reliģiski svētki – draudžu dibināšanas, baznīcas dzimšanas diena, bet Ziemassvētki ir gan Kristietības, gan astronomiski noteikti ziemas Saulgriežu svētki.
Nē. Ziemassvētki nav astronomiski noteikti. Saulgrieži teju vienmēr ir darba diena. Ja runā par Sol Inviktum, tad liela daļa latviešu Dievu Solu (sauktu arī par Dievu Hēliju) nepazīst un par hellēnismu jeb grieķu neopagānismu nezina. Baltiem šodien ir svētki. Bet… Darba diena. Ja svin Jūles svētkus (eng: Yule), tad tie tiek svinēti teju divu nedēļu periodā. Ir izvēle starp baltu, grieķu, skandināvu vai ķeltu tradīcijām.
Se būdā mēslēdāj!
Skolniekzelli, tik daudz vajadzēja zināt, ka latviešu valodā nav vārdu ar galotni ”u”.
Tādu valodu varbūt lieto tavu pustrako sekta, lai tā būtu, turpmāk tu būsi ”Skolniekzellu”.
2023 saka: 22.12.2023 11:01 Tas nav latviešu valodas vārds (Icelandic: Ásatrú). Latviski var teikt skandināvu neopagāni, tas būtu kā sinonīms. Varbūt tu pats esi traks?
Ak saki latviski ir neopagāni?
Kurš no šī salikteņa vārdiem ir latvisks? NEO vai PAGĀNS ?
Pateikšu priekšā, tas tavs neopagāns latviski ir JAUNMEŽONIS.
2023 saka: 22.12.2023 16:16 Ja tev teoloģijā izmantotie jēdzieni ir sveši, tad tu parādi, ka esi kādā kristīgajā sektā.
Vienīgais šeit esošais sektants esi tu, kuram var palīdzēt tikai Van Der Grāfa Ģenerators ar 33,2kV impulsu sēriju, lai izdzītu to dullumu no tava paura.
2023 saka: 22.12.2023 23:34 Es ar senču pagānismu naudu neubagoju. Toties mans klasesbiedrs no pamatskolas laikiem ir adventistu sektas lokālas filiāles līderis – mācītājs. Kamēr es RTU studēju, viņš apguva kristīgos bulšitus. Un viņam Draudzīgā aicinājuma fonds skolas laikā deva stipendiju, bet man nē, lai gan sekmība bija līdzīga. Tikai viņam vecāki ir biezie, bet es trūcīgais. Pret kristīgajām sektām nav pietātes nav.
Sen nebiju dzirdējis lumpeņu iecienīto vārdu ”biezais”.
Ķas tev traucē kļūt ”biezam”, ej strādāt noderīgu amatu, par kuru labi maksā, nevis nodarbojies ar jaunmežoņu bulšitu.
Ko tev nejēgam dos diploms, jau pilna Latvija ar tev līdzīgiem diplomētiem nejēgām, kuri stumda papīrus no viena galda malas uz otru, bet augsti kvalificētu tehnisku darbinieku ir deficīts.
He he, pat ja notiksies brīnums un naudu dabūsi, kas tevi vedīs uz Islandi astrāloties, pats jau neteleportēsies, bet citu tev tanī laikā vairs nebūs.
2023 saka: 23.12.2023 08:06 Bet mans pamatskolas klases biedrs adventistu sektā sprediķus stumda un viņš saubagoja naudu adventistu misionarizācijas misijai Indijā. 3500 eiro balamute izubagoja. Laikam misionāra pozā meičās šo naudu nolaida.
Man kā studentam it neko neviens neziedo. Nenosodu. Es ar darītu tāpat.
Ak saki neubago, bet kas visu laiku diedelē brīvpusdienas un nelabi kviec par nabadzību.