Vēsturiski lauku piekūns (saukts arī par “peļu vanadziņu”) Latvijā bija plaši sastopams, taču 1960. gadā šo putnu populācija strauji saruka, 20. gadsimta beigās sasniedzot vēsturiski mazāko indivīdu skaitu. Šobrīd lauku piekūns ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā kā īpaši aizsargājama putnu suga.
Sadarbības ar LOB laikā uz “Sadales tīkla” zemsprieguma balstiem paredzēts uzstādīt līdz 300 putnu būriem (vidēji 50 būru gadā), kuros lauka piekūnu pētnieki – ornitologi Edgars Lediņš un Aigars Kalvāns – izvietos arī treilkameras putnu novērošanai. Būri atradīsies septiņos parauglaukumos: Grobiņā, Ventspilī, Talsos, Saldū, Skrīveros, Tukumā un Elejā. Kā informē ornitologi, seši Grobiņas apkārtnē uzstādītie būri jau ir apdzīvoti.
“Iespēju robežās vēlamies gan palīdzēt dzīvajai radībai sadzīvot ar elektroapgādes infrastruktūru, gan arī sniegt sabiedrībai iespēju vērot procesus dabā un gūt izpratni par notiekošo. Līdz šim mūsu infrastruktūrā esam uzņēmuši baltos stārķus, stabu galos, kur tas droši, izvietojot metāla ligzdu pamatnes, kā arī kopā ar Latvijas Dabas fondu nodrošinot tiešraidi no svēteļu ligzdas uz viena no mūsu elektroapgādes balstiem. Šogad atsaucāmies arī ornitologu aicinājumam sniegt palīdzīgu roku lauku piekūnu populācijas atjaunošanā Latvijā. Kopā ar putnu ekspertiem atlasījām vispiemērotākos elektrības stabus zemsprieguma elektrotīklā, izvietojot būrus tā, lai tie netraucētu drošai elektroapgādei,” norāda “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
“Lai varētu netraucēti ligzdot un baroties, lauku piekūnam nepieciešama atklāta teritorija, nostāk no apdzīvotām vietām. Elektrības stabi nereti atrodas klajos laukos, pie tiem var ērti un stabili piestiprināt būrus, sarūpējot lauku piekūnam piemērotu mājvietu. Atbilstošas ligzdošanas vietas ir priekšnosacījums sugas saglabāšanai – paldies “Sadales tīklam” par aktīvu iesaisti šī majestātiskā putna sugas atjaunošanā,” pauž ornitologi Edgars Lediņš un Aigars Kalvāns.
Lai arī plēsīgs, lauku piekūns ir miermīlīgs putns, kas apmetas klajās vietās ar kokiem un krūmiem, atstatus no cilvēkiem. Barojas no dažādiem mazajiem grauzējiem, rāpuļiem un mazo putnu sugām. Ligzdošanas sezona šiem putniem sākas aprīlī, dējumā parasti ir trīs līdz sešas olas. Mazuļi izšķiļas maija beigās vai jūnija sākumā, taču līdz lidspējas vecumam parasti izaug divi līdz trīs. Ligzdošanas vietu jaunie putni ierasti pamet jūlijā, lai jau augusta otrajā pusē dotos pārziemot uz Dienvideiropu.
“Sadales tīkls” ar LOB aktīvi sadarbojas jau kopš 2019. gada, kad tika noslēgts nodomu protokols ar mērķi veicināt putnu aizsardzību, sabiedrības informētību un līdzdalību putnu populācijas saglabāšanā. “Sadales tīkls” arī finansiāli atbalsta LOB baltā stārķa ligzdošanas monitoringu, kas Latvijā tiek veikts kopš 1934. gada. Šogad notiek jau 8. starptautiskā balto stārķu ligzdu uzskaite. Baltā stārķa dzīvi tuvplānā ikviens var vērot tiešraidē no ligzdas, kas uzvīta “Sadales tīkla” elektroapgādes balstā Tukuma pusē – to jau trešo gadu organizē “Sadales tīkls” kopā ar Latvijas Dabas fondu.
