4. aprīlī plkst. 13.00-15.00 Vangažu Mākslas un mūzikas skolas pagalmā (Gaujas iela 2, Vangaži) notiks Putnu dienu radošā darbnīca – putnu iepazīšana un zīmēšana. Viss nepieciešamais tiks nodrošināts, sliktos laikapstākļos pasākums notiks iekštelpās.
Piektdien, 5. aprīlī, plkst. 12.00-14.00 Ludzas Novadpētniecības muzejā (J. Kuļņeva iela 2, Ludza) Rāznas Nacionālā parka dabas centra vadītāja Regīna Indriķe stāstīs par Latvijas putniem, to migrāciju, tiem nozīmīgām vietām un putnu aizsardzību. Spēlējoties, risinot uzdevumus un sarunājoties, ikviens varēs iepazīt putnu ligzdu un būru daudzveidību, arī sikspārņu un susuru būrus. Piemērotos laikapstākļos dalībnieki dosies nelielā pastaigā muzeja brīvdabas teritorijā un vēros putnus, ieklausīsies to balsīs.
- aprīlī plkst. 17.30-20.30 notiks putnu spēļu vakars Ķemeru Nacionālā parka dabas centrā (Meža māja, Ķemeri). Aktivitātes dalībnieki varēs iepazīt un izspēlēt dažādas putniem veltītas galda spēles, tostarp spēli “Spārnotie”. Spēļu vakars piemērots dalībniekiem vecumā no 10 gadiem.
Sestdien, 6. aprīlī, 9.00-11.30 Ķemeru Nacionālajā parkā notiks putnu vērošanas ekskursija “Putni Ķemeru kūrortā”. Ekskursijā ikviens uzzinās par Ķemeru kūrorta vēsturi, kopā ar speciālistu sadzirdēs un atpazīs dažādus Ķemeru Nacionālajā parkā mītošos putnus, izrunās par to dzīvesveidu, barošanos un sastopamību. Ekskursijas dalībnieku ērtībām sākuma laiks pieskaņots vilcienu pienākšanai Ķemeru stacijā, tikšanās vieta – Ķemeru dzelzceļa stacijā pie Ķemeru Nacionālā parka stenda.
- aprīlī plkst. 10.00-12.00 Salacgrīvas pludmales stāvlaukumā (Jūrmalas iela 2, Salacgrīva) uzsāksies 2 km garais Putnu dienu pārgājiens. Ejot pa kāpu mežu, tā dalībnieki iepazīs un klausīsies līča un grīvas putnu dziesmās un vēros piekrastes ūdensputnus. Ikviens uzzinās par putnu pielāgojumiem, lai iegūtu barību, ligzdošanas vietas, lolotu jauno paaudzi, kā arī iepazīs pilsētvidē esošos putnus. Aicinām līdzi ņemt personiskos binokļus un putnu noteicējus.
- aprīlī plkst. 10.00-13.00 Rāznas Nacionālā parka dabas centrā (Skolas iela 3, Lipuški) varēs uzzināt par Latvijas putniem, to migrāciju, dzīvotnēm un mājokļiem, putniem nozīmīgām vietām un to aizsardzību, kā arī par būriem sikspārņiem un susuriem. Interesenti varēs piedalīties “Putnu balsu viktorīnā”. Piemērotos laikapstākļos notiks neliela pastaiga gar Rāznas ezeru, vērojot un ieklausoties putnos.
- aprīlī plkst. 11.00-15.00 Līgatnes dabas takāspapildus pastaigām dabā un dzīvnieku vērošanai ikviens pie pūču mājas varēs iepazīt pūču dzīves lielākos noslēpumus, klausīties stāstus par Līgatnes pūcēm, kurus atklās putnu vērotājs un veterinārārsts Arno Klevinskis. Savukārt laukumā pie bišu ekspozīcijas pirmie 70 apmeklētāji varēs pašrocīgi pagatavot savu putnu būri. Ieeja pasākumā ar Līgatnes dabas taku ieejas biļetēm, kuras ērti iegādāties iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīze”.
- aprīlī 11.00-16.00 Ķemeru Nacionālajā parkā līdzās dabas centram (Meža māja, Ķemeri) brīvā dabā varēs iziet putnu trasi ar uzdevumiem, apjaušot, ar kādiem migrācijas izaicinājumiem saskaras putni, veicot simtiem un pat tūkstošiem kilometru migrācijas ceļu.
- aprīlī plkst. 20.00-1.00 Ances pagastā notiks 9 km pūču pārgājiens “Pa pēdām bikšainajam apogam”. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista, dabas gida un ornitologa Ritvara Rekmaņa vadībā pārgājiena dalībnieki iepazīs dabu naktī un mācīsies atpazīt Latvijas pūces. Tikšanās vieta Ances pagasta Ierciemā pie Lonastes upes.
Svētdien, 7. aprīlī, plkst. 9.00-11.00 notiks pārgājiens pa Klāņu purva dabas taku. Pārgājienā ikviens iepazīs Latvijas meža un ūdeņu putnus un dabas procesus pavasarī. Tikšanās vieta Muižnieku ciemā pie Klāņu purva.
- aprīlī 10.00-14.00 Ķemeru Nacionālā parka apmeklētāji būs gaidīti Kaņiera ezera putnu tornī, lai kopā ar biologu Viesturu Vintuli ieraudzītu un atpazītu daudzveidīgo putnu populāciju, kas sastopama Kaņierī. Torņa pakājē plkst. 11.00-14.00 notiks izzinošas aktivitātes par putniem “Kur brauksieti, jūs putniņi?”.
Brīvdabas pasākumu dalībnieki aicināti ģērbties ērtā, aktivitātēm dabā un laikapstākļiem piemērotā apģērbā. Ja dalībniekiem ir pieejami binokļi putnu vērošanai un putnu noteicēji, aicinām tos ņemt līdzi.
Ikgadējā putnu izzināšanas iniciatīva Putnu dienas ir kļuvušas teju par ikgadēju festivālu, kas ne tikai ļauj gūt jaunas zināšanas, bet savā ziņā arī vēstī par pavasara atnākšanu. Šogad Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina vērot un ziņot par putnu novērojumiem, jo īpaši par balto stārķu ligzdvietām. Putnu novērojumus ikviens aicināts reģistrēt dabas novērojumu portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv.
Putnu dienas aizsāktas teju pirms gadsimta, kad 1928. gada pavasarī Mežu dienās tika organizēta putnu būrīšu izvietošanas akcija. Ar laiku pasākumi notika visās Latvijas virsmežniecībās un piesaistīja lielu skolēnu un jauniešu interesi un līdzdalību. Padomju gados tika pārņemta tradīcija rīkot atsevišķas pavasara Putnu dienas, kuras veltītas savvaļas putnu iepazīšanai un palīdzībai. Sākot ar 1952. gadu, LPSR Tautas izglītības ministrija pavasara Putnu dienas iekļāva skolu programmā kā obligātus pasākumus skolēniem. Tajā pašā gadā iznāca arī leģendārā putnu popularizētāja Kārļa Griguļa grāmata “Putnu novērošana dabā”, kas veicināja bērnu un jauniešu interesi par putnu pasauli. Kopš 1995. gada Putnu dienu rīkošanas aktivitātes uzsāka Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Vairāk nekā 10 gadus šai iniciatīvai pievienojās arī Dabas aizsardzības pārvalde, organizējot dažādus izziņas pasākumus dabā un dabas centros.
Jauki.cilveeki ir jaatuvina dabai..jo daudzi ir no tas attalinajusies…viss dzivaa radiba uz zemes ir radita lai mes to miletu lai musu planeta butu daudzveidigaka skaistaka un mes kluutu harmoniskaki labaki..jo daudz ko varam saskatit putnos un macities no tiem..pirmam kartam brivibu..ko var tikai apskaust..putni viens otram to neatnem.. ta ir neierobezota…man pagalmaa atgriezies staarkis…tik balts tik skaists tik brivs un tik miilss…vini vienmer atgriezas.dzimtenee un ka ir ar mums pasaules laimes mekletajiem….
Kad atlido dzeerves un klaigaa es apstajos un raugos debesiis..manaa dveselee ielist skiet tads nieks…tas ir liels un savilnojoss atgriesanas prieks uz majam…vinas dzivo purvainas plavaa.pie manas maajas un katru riitu pastaigajas un klaigaa..tik maestatiski ceelas…kad rudeni vinas aizlido un klaigaa..vinas panem no manis ko liidz..prieku..jo mani mac skumjas..es gribu doties tam lidz…bet man maja un dzimtene viena….
Kad kukos dzeguze un ziedes maijpukites..manis vairs nebus maajas..es pazudisu mezaa…taa dzeguzes balss kas mani noburs un naijpukisu smarza kas panems savaa varaa un nelaidis maajaas…bet es jau esmu savas dveseles majas.mezaa..pavasaris un vasara..tas ir mans meza laumas laiks un paradize…lasot pukes klausoties dzeguzes balsii…es norebstu no laimes.
Palasiju horoskopus un visadus padomus velreiz gribu atgadinat ka saja sakaraaa ar komentesanu man nav ne planu ne merku ne karjeras ne partneru ne sadarbibas un nebuus jo es neesmu algotne un seit tijai atpuusos…mana profesionalaa darbiba ir lauksaimnieciba….ludzu nerakstiet mulkibas…izklaide ir un paliek izklaide..starp citu manus komentarus citur dzess…man vairs nav pretenziju varat dzest ari seit…tas vien pierada ka satversme nedarbojas.velu veiksmi.dzesanas darbos..tikai vairs nebus ko dzest..man sodien daudz darba siltumnicaa..jasej pukes un darzeni japikee garsvielas..laiks skrien loti aatri. Jauku dieninu..katrs tak sanem algu par savu darbu….ari neliesi..vai ne.. skumji.
Sodien dienina izradas pavisam tumsa un auksta..tik druma.ka lauka iet negribas. Sola minusus .ari siltumnicaa visu sasedzu un hepikesu sodien.gulu gultaa un pa logu veroju ligzdu ar starku pari…tiem ir labi ne viniem lietus ne vesums kaitee..vai nav laba dzive ko….
Starki ir mani miilakie putni..reiz piedzivoju pavisam neparastu pavasari un starku attieksmi..pret manim.un jus domajiet ka starki nesaprot milestibu pret viniem un ka.vel saprot…bija gads ka starki atgriezas loti agri…aprili bija dzila ziema aizsalis dikis..nabaga starks sedeja uz ligzdas badaa un ziemas aukstumaa…man sapeja sirds un biju izmisumaa…domaju kaa palidzet..braucu uz pilsetu pec rengem…tas izmetaju gar dika malu uz ledus…pec laika atbnacu raenges bija apestas..ta es jadu nedelu baroju starku ar rengem…vasaraa starkis izpereja bernus..pienaca august’a vidus….es darza raku kartupelus…un ieveroju ka darza galaa pastaigajas visa starka gimene..paligi atnakusi pie sevis nosmejos..nesapratu kas notiek jo ko tadu dzive redzeju pirmo reizi..kad starki atrodas tik tuvu cilvekam…nakamajaa dienaa ligzda bija tuksa…vini aizlidoja..un tikai tad es sapratu ka vini atnaca no manis atvadities..kadas skumjas mani parnema un asaras..ka es vareju to nesaprast..bet ka es vareju to saprast ..jo nekad to nebiju puedzivojusi ..tagad saprotu ka starki ta izradija pateicibu par izglabto dzivibu tos barojot.sniegaa..
Kapec es to rakstu…atminas ir vienigas kas mums pieder un tas mez panemsim muzibaa lidz…cilveka dzivei ir tris svarigi laiki..pagatne tagadne un nakotne..man skaistakais laiks bija pagatne un to es velos paturet atminaa..tagadne man skiet sausminosa.nezinu pilna nemiera pilna..par covidlaiku par karu ukaonaa un notikumiem pasaulee..un latvijaa..to atcereties es negribetu.un kalt kautkadus planus un merkus..par nakotni es negribu runat jo izriteot no tagades notikumiem manuprat tas cilvecei bus druumaa…nu tad atliesk dzivot tikai pagatnee..kuram patik rozaa brilles un ierakt galvu smiltiis lai dzivo tagadnee un priecajas par to..un dzivo nakotneei kas nezinama naak
Palasot portalus sapratu ka mani vairs sabiedriskaa dzive neinteresee..nakotnee..buvesu lielu zemenu audzesanas angaru..kura rast interesi un dzivesprieku..sitie portalini vairs nav prieks manim..labi ka te vel kads raksts par dabu