Šobrīd apzināts ir 51 ceļa posms uz Latvijas autoceļiem, kur ik gadu notiek aktīva abinieku migrācija un diemžēl liela daļa no viņiem iet bojā. Brīvprātīgie tiek aicināti izvēlēties kādu no 24 Vidzemes, 15 Kurzemes, 7 Latgales un 5 Zemgales ceļu posmiem misijas īstenošanai. Precīzāka migrācijas punktu atrašanās vieta pieejama pārvaldes vietnē https://www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis. Turpat pieejama arī rokasgrāmata, kuru pirms pieteikšanās ieteicams izlasīt ikvienam brīvprātīgajam.
“Krupis, lai gan neliels dzīvnieks, var sasniegt 40 gadu vecumu. Savvaļas dzīvniekiem tas ir ievērojams vecums! Diemžēl viņu mūžu, kā arī vairošanās iespējas samazina mūsu – cilvēku – izbūvētie autoceļi un mašīnas, kas šķērso abinieku migrācijas ceļus. Ceļa šķērsošana krupim var aizņemt pat 15 minūtes, līdz ar to pastāv liels risks tikt sabrauktam,” skaidro pārvaldes Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa. Viņa turpina: “Līdzīgas sabiedrības iesaistes kampaņas tiek īstenotas arī citviet pasaulē, jo abinieku, īpaši krupju, skaits būtiski samazinās visā pasaulē, tādējādi apdraudot arī citas savvaļas dzīvnieku sugas, kam savukārt abinieki ir maltītes pamatsastāvdaļa.”
Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Pirmais darbs ir sameklēt dzīvesvietai tuvāko migrācijas ceļu posmu, pieteikties par krupju glābēju, sekot līdzi tālākai saziņai savā e-pastā, uz kuru tiks nosūtīta papildinformācija, un būt gatavam turpmākajās nedēļās pāris vakarus aktīvi apsekot migrācijas posmus un fiziski pārnest lēnos rāpotājus ceļa otrajā pusē.
Tā kā krupji lielākoties migrē diennakts tumšajā laikā (starp plkst. 21-23), drošības apsvērumu dēļ aicinām ikvienu glābēju vilkt gaismu atstarojošu vesti, bet bērnus doties glābšanas darbos tikai pieaugušo pavadībā!
Krupji ir nozīmīgi dzīvības jeb barības ķēdes dalībnieki, to maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji un sliekas. Bet viņus pašus labprāt ēd daudzi plēsīgie dzīvnieki, tostarp mazais ērglis, meža pūce, sermulis, sesks, āpsis u.c. Krupjiem izzūdot, var tikt izjaukts dabiskais līdzsvars, kopumā var samazināties bioloģiskā daudzveidība, izzust augstākas klases sugas.
Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos, lauku sētās, bet pavasarī mostas un dodas turpināt savu dzimtu uz tuvējo ūdenstilpi. Tā kā daudzviet krupju vēsturiskos migrācijas ceļus tagad šķērso cilvēku būvēti autoceļi, liela daļa krupju aiziet bojā zem auto riteņiem, nārsta vietu nesasniedzot.
