Pēta invazīvo sugu ierobežošanas metodes, to skaitā – Kandavā

2024. gada vasarā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Latvijas valsts meži projektā LatViaNature pabeigusi 13 pilotteritoriju ierīkošanu invazīvo sugu ierobežošanas metožu efektivitātes pārbaudei. Tas ir pirmais un līdz šim plašākais zinātniskais pētījums par invazīvo sugu ierobežošanu, kas ļaus sagatavot vadlīnijas valsts līmenī, kā ar šīm Latvijas dabai  bīstamajām sugām cīnīties.

Pilotteritorijas visā Latvijā aizņem vairāk nekā 110 ha, tajās tiek pārbaudītas 23 ierobežošanas metodes piecām invazīvajām sugām, kurām ir zinātniski pierādīta negatīva ietekme uz Latvijas dabas daudzveidību – Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane, krokainā roze, ošlapu kļava un vārpainā korinte. Viena no šīm teritorijām –  Dabas parkā Abavas senleja (Kandavā) – 6,15 ha platībā.  Un te tiek pētīts, kā vislabāk apkarot Kanādas zeltgalvītes.
“Šis pētījums nākotnē ļaus ietaupīt laiku un līdzekļus ikvienam, kura īpašumu pārņem invazīvās sugas. Par metodēm, kas aizgūtas no ārvalstu zinātniskās literatūras un pētījumiem, mēs uzzināsim, kas Latvijā darbojas un kas nē. Tāpat izmēģinām arī Latvijā inovatīvas metodes, piemēram, invazīvo sugu tvaicēšanu. Bet par tām metodēm, kas Latvijā tiek izmantotas citos nolūkos, uzzināsim visefektīvāko to pielietojumu cīņā pret invazīvajām sugām. Kopumā jāuzsver, ka dabas aizsardzība ir zinātnē balstīta un šāds pētījums ir ļoti būtisks invazīvo sugu pārvaldības sistēmas uzlabošanai Latvijā,” skaidro Santa Rutkovska, LatViaNature Invazīvo sugu nodaļas vadītāja.
Katrā teritorijā tiek pētītas kādas invazīvās sugas trīs līdz sešas ierobežošanas metodes, lai noteiktu Latvijas apstākļos visiedarbīgāko variantu. Metožu izvēle tiek balstīta uz ārvalstu zinātniskām publikācijām un pētījumu rezultātiem, kā arī līdzšinējo Dabas aizsardzības pārvaldes un citu valstu pieredzi. Tiek pielietotas arī Latvijā jaunas vai maz izmantotas, inovatīvas metodes invazīvo sugu ierobežošanai. Piemēram, konkurentaugu piesēšana, augsnes virskārtas frēzēšana, mulčēšana, izraušana ar rokas instrumentiem un traktortehniku, nozāģēto celmu apstrāde ar augu aizsardzības līdzekļiem, tvaicēšana, stumbru gredzenošana, selektīva celmu dedzināšana u.c.
Ierobežošanas darbi tiek īstenoti dabas ekspertu vadībā saskaņā ar detalizētu ikgadējo darbu plānu. Daļā pilotteritoriju darbi tika uzsākti pērnvasar, daļā – šovasar. Ierobežošanas metožu pētījums ilgs vēl divus gadus – līdz 2026. gada nogalei.
Plašāk par projektus un metodēm, kas pētījumā tiek izmantotas: https://latvianature.daba.gov.lv/kanadas-zeltgalvites-ierobezosanas-pilotteritorijas/

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *