Zentenes pagasta «Jānīšu» kūtī pavasaris ir klāt. Gaiļi dzied visās malās – i dien', i nakt'. Laikam pavasara dullums kikerīgo galvās. Vistas apdomājas. Nolūko perēkļus un gatavojas perēšanai.
Saimnieki Arta un Leons Livcāni teic: "Pavasaris vai rudens tagad, ziema jau nemaz nav bijusi. Drūmas dienas. Mērens saliņš un baltums nebūtu par skādi, bet no mums tas nav atkarīgs. Par lietām, kuras nevaram grozīt, nevajag galvu lauzīt. Kūtī teliņu krietns pulks saskrējis – raibi, brūni, melni kā oglītes. Vēl visu februāri nāks jauni klāt. Jēriņu vēl nav – rudenī bišķi sugas teķiem iznākusi aizķeršanās, bet dienās jau jēriņi aizgaldā spriņģos."
«Jānīšu» kūts dzīvības pilna. Govis gremo, pa laikam kāda grūši nopūšas. Tītartēviņš noskaidro attiecības ar kādu zīda šķirnes gaili. Lielais, melnais gailis labprāt gribētu kādu augumā mazāku vistiņu, taču šī pamūk. Gan nākamreiz.
