Virs Zentenes pamatskolas jumta atrodas vēl viens jumts, bet zem kājām – planka, pa kuru jāiet zosu gājienā, lai saudzētu veco miera laika cinkoto skārdu. Vietējie ļaudis teic, ka tā pāreja bijusi jau sen, sen. Firsts fon Līvens mēdzis pa kori pastaigāties. Skaidrs, ka tur, augšā, gaiss bijis spirgtāks nekā ļaudīm uz zemes, kas kopa parku, zemes darbus strādāja. Rīta sauli virs koku galiem kungs pirmais varēja ieraudzīt.
Skolotāja Lilioza Cirša atceras, ka pirms vairāk nekā 30 gadiem sienas un logu nav bijis. Vien margas, pie kā kungiem pieturēties, kad galva noreibst. Un jumtiņš pāri, lai lietus madāmām frizūras nesabojā.
Skolas apkopēja Marijas tante, kas te bija nostrādājusi garus gadus, ne vienu reizi vien ar spoku – Balto dāmu – vaigu vaigā tikusies. Marijas tante teica, ka dāma bijusi labsirdīga – kā jau visi Zentenes puses ļaudis.
Nekādas dižās pastaigas pa skolas jumtu nenotiek. Jumts ir jumts un nav domāts staigāšanai.
Jaunie, "zaļie" tur izžāvē dažādus dabas materiālus un tad, skolotājas Lailas Lindes mudināti, no tiem veido visvisādas jaukas lietas. Gadās, ka vēl kāds, arī skolotāji, paretam pārskrien pāri jumta korei, bet tas neskaitās.
