Aizvadītās nedēļas nogalē Rāmavā notika 17. lauksaimniecības rudens izstāde. Tajā piedalījās 220 firmas, kas piedāvā tehniku, tehnoloģijas un materiālus zemkopībai, bija pārstāvētas visas pasaules traktorrūpniecības firmas. Tie, kuri izstādi apmeklēja sestdien un svētdien, varēja apskatīt lamas, alpakus, šetlandes ponijus, kā arī noskatīties pavāra Mārtiņa Sirmā un arī spēkavīru šovu.
Nāksies apvienoties
Izstādi atklājot, preses konferencē ar žurnālistiem runāja SIA «Hipoolīzings» pārstāvis, kurš bilda, ka ar lauksaimniekiem ir ļoti labi strādāt, jo tā ir visstabilākā nozare. Tomēr viņš aicināja, lai pirkumi būtu pārdomāti un lai zemnieki tiešām iegādātos to, kas tiešām ir vajadzīgs, kas atmaksājas. Līzinga speciālists prognozēja – lai turpmāk varētu izdzīvot, daudziem nāksies apvienoties un strādāt kopā.
No stādiem līdz vēja ģeneratoriem
Izstādē bija ļoti plašs stādu piedāvājums, izstādes rīkotāji pat teica, ka līdz šim tik daudz stādu vienā izstādē neesot piedāvāts.
Interesanti bija Vācijā ražotie profesionālie zāles pļāvēji nogāžu, ceļu un slēpošanas trašu kopšanai. Pirmo reizi piedāvājumā – vēja ģenerators, kas domāts nelielām saimniecībām, tā jauda – 2 līdz 15 KW. Šo vēja ģeneratoru iespējams arī likt kombinācijā ar saules paneļiem. "Ja uzstāda šādu iekārtu, saimniecība sevi ar elektroenerģiju pilnībā ir nodrošinājusi," skaidroja viens no izstādes pārstāvjiem Gunārs Zalcmanis. Pēc līdzšinējiem neoficiāliem datiem šāda elektroeneģijas apgāde ir trīs līdz četras reizes lētāka nekā «Latvenergo» pašlaik piedāvātā.
Lauku sieviešu veikums
Kā jau pēdējos gados tas kļuvis par tradīciju, ļoti daudz interesantu ideju varēja gūt pie Latvijas lauku sieviešu apvienības ekspozīcijas: zeķītes, dūraiņi, cimdiņi, šallītes, džemperīši, dekori, rotas lietas, grīdceliņi. Apvienības pārstāve Iveta Meiere pastāstīja, ka lauku sievietes šogad savus darbus parādījušas divās izstādēs Briselē, Ungārijas un Igaunijas vēstniecībā, bijušas arī Norvēģijā ar rokdarbu izstādi. Tuvākajā laikā apvienībā tiks uzsākts projekts «Sieviete politikā». Tā ietvaros sievietes tiks apmācītas, lai varētu sekmīgi iesaistīties politikā. Lauku sieviešu izstādē šogad jaunu darbu jaunā tehnikā – ne tamborētu, ne austu, bet gan izšūtu greznu lakatiņu – piedāvāja baušķinieces.
Traktori un milzu piekabes
SIA «MTZ seviss» kombainservisu pārstāvēja Dzintra Medvedeva Viņa pastāstīja, ka Latvijā ir izveidoti trīs MTZ servisa centri, arī pārstāvniecības rajonos, lai pakalpojumi zemniekiem būtu tuvāk pie dzīves vietas. Minskas traktoru rūpnīca (MTZ) piedāvā tehniku ar jaudu no 34 līdz 156 zirgspēkiem. Ar šo piedāvājumu var iepazīties Gulbenē, Stradu pagastā, un Rīgā, Ezermalas ielā 6. Izstādē tika rādīti mazākas jaudas traktori ar agregātiem fermām, dārzkopības saimniecībām. Tik piedāvāti arī divi jauni kombaini, kas atbilst ES prasībām. Dz. Medvedeva preses konferencē aicināja bankas būt atsaucīgākām zemniekiem, jo pēdējos gados zemnieki cenšas izvēlēties to, kas viņiem tiešām nepieciešams, taču bankas mainījušas savu attieksmi – kad zemnieki sāka rakstīt savu projektu, bija vieni nosacījumi, bet, kad tagad vēršas pie bankas, lai varētu iegādāties tehniku, tie ir pavisam citi.
Daumants Mētriņš no «Serviss AT» slavēja lielo transporta piekabi ar 49 kubikmetru tilpumu un ar 35 t kravnesību – viena šāda piekabe aizvietojot smago automašīnu ar visu piekabi.
Laba, noderīga, bet dārga tehnika
Ar panākumiem lepojās arī lietuvieši. SIA «Laumetris» pārstāvis stāstīja, ka Latvijā jau strādā astoņus gadus, bet Lietuvā firma pastāv 16 gadus. Firmai par labiem lauksaimniecības mašīnu risinājumiem ir divas izstādes «Agrobalt» zelta medaļas. Šajā gadā Austrijā notika pasaules aršanas sacensības, kurās Lietuvas komanda piedalījās 10. reizi un, arot zālāju ar «Laumetris» arklu, saņēma bronzas medaļu. 15 gadus strādājot firmas konstruktoru birojs, ar kura starpniecību varot izpildīt jebkura zemnieka pasūtījumu. Sevišķi svarīgi šie uzlabojumi esot mašīnām, kurām jāstrādā smagos darba apstākļos, laukos, kur smaga augsne. Tāpēc «Laumetrim» sevišķi daudz klientu esot no Dobeles rajona
SIA «Preis» pārstāvis izstādes dalībniekus pārsteidza ar uzstādīto pasaules rekordu kulšanā: astoņās stundās nokūla ar «Neww Holland» kombainu 580 t labību. Tas ir Ginesa rekorda cienīgs rādītājs. Tādu kombainu var pasūtīt, taču nav daudz saimniecību, kas tādu var atļauties. Firma attīstās un jaunu servisu ceļ «Jelgavā». Savukārt SIA «Silja» piedāvāja «Deutschfar» traktorus, no tiem lielāko «Agrotrons X 720», kas ir kopā ar tiešās sējas sešmetrīgo KUN sējmašīnu.
Prieks par savējiem
Kā vienmēr varējām priecājoties par izstādē sastaptajiem mūsu rajona pārstāvjiem, vēl lielāks prieks, ka to skaits aug: Pūres dārzkopības izmēģinājumus stacija, Tukuma gaļas kombināts LAT, SIA «Smārdes GPC», CSK «Steel», zemnieku saimniecība «Birzgaļi», SIA «Grauzdulis» ar zivīm un vēl citi.
Žēl, bet Latvija pārvērsta par lielu veikalu
Preses konference žurnālistiem izskanēja uz diezgan skumjas nots, tajā savu sāpi par Latvijā notiekošo izteica bijušais Jelgavas lauktehnikas priekšsēdētājs Jāzeps Kivlenieks: "Polija, Lietuva, Igaunija – visas šīs valstis ir saglabājušas un noturējušas lauksaimniecības mašīnu ražošanu. Diemžēl Latvija šajā ziņā ir tik nožēlojamā stāvokli: kaut ko Rēzeknē ražo slaukšanai, Jelgavā vēl piekabes taisa, arī «Azena» ražo piekabes, un – tas arī viss. Latvija pārvērsta par lielu veikalu, un te pretenzijas varētu būt pret visām valdībām, sākot ar Godmaņa pirmo. Daudzas lauksaimniecības mašīnas varēja ražot, jo bijušo lauktehniku darbnīcās bāze tam bija."
