21. janvārī Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua Briselē piedalīsies Eiropas savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kuras gaitā tiks diskutēts par vairākiem nozīmīgiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas jautājumiem. Sanāksmes galvenais pārrunu temats – Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) efektivitātes pārbaude.
Kā informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Elīna Olante, prezidējošā valsts Slovēnija plāno iepazīstināt dalībvalstis ar darba programmu savas prezidentūras laikā, kā arī informēt par prioritārajiem darba kārtībā esošajiem jautājumiem.
Sanāksmē diskutēs par Kopējās lauksaimniecības politikas savstarpējo atbilstību. Tā nodrošina saikni starp tiešajiem maksājumiem un atbilstību noteiktiem nosacījumiem, kas attiecas uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi, lauksaimniecisko ražošanu un aktivitātēm attiecībā uz vidi, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, prasībām dzīvnieku labturībai, kā arī laba lauksaimniecības un vides stāvokļa ievērošanu.
E. Olante norādīja, – Latvija uzstās, ka savstarpējās atbilstības standartu kopumam jaunajās dalībvalstīs jāstājas spēkā piecu gadu pārejas periodā, sākot no 2009. gada un līdz 2013. gadam, jo jaunajās dalībvalstīs lauksaimniekiem ir jāiegulda papildus investīcijas, sevišķi cūkkopības un putnkopības sektorā, lai izpildītu savstarpējās atbilstības prasības.
Sanāksmes gaitā plānotas arī politiskas debates par kopējās lauksaimniecības politikas "veselības pārbaudes" mērķiem. D. Lucaua paudīs, ka ir būtiski izlīdzināt atbalsta atšķirības dalībvalstu starpā, respektīvi, ir jādefinē pēc iespējas ātrāku un skaidru virzību uz atteikšanos no vēsturiskās bāzes naudas sadales principa starp dalībvalstīm.
Latvija atbalsta maksājumu atdalīšanu no ražošanas, bet tikai ar vienu nosacījumu – visās dalībvalstīs vienlaikus un vienādi, nosakot līdzvērtīgu atbalsta līmeni starp dalībvalstīm. Respektīvi, visām dalībvalstīm vienādi jauni atbalsta piešķiršanas kritēriji, kas nav balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem.
D. Lucaua arī norādīs, ka nepieciešams pārskatīt modulācijas principus – 80% finansējuma tiek novirzīti dalībvalstij. Tam jākalpo kā instrumentam, kas samazinātu atšķirības starp lauku reģioniem Kopienā.
D. Lucaua sanāksmes gaitā uzsvērs, ka pie izaicinājumiem noteikti vajadzētu skatīt arī atbalsta ietekmi uz galvenā lauksaimniecības ražošanas resursa – zemes – cenām un tās optimālu izmantošanu. Lai veicinātu zemes optimālu apsaimniekošanu, jāatceļ vienotā platību maksājuma shēmas nosacījums par labu lauksaimniecības stāvokli uz 2003. gada 30. jūniju. Jaunajos atdalīto maksājumu apstākļos tas ir nesamērīgs administratīvais slogs un zemes resursu izmantošanas ierobežojošs faktors.
Sanāksmē diskutēs arī par protokola piemērošanas izbeigšanu, kurā noteiktas Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē paredzētās zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums. Eiropas Komisija uzsāk sarunas ar Mauritānijas Islāma Republiku par jauna Protokola noslēgšanu. Dalībvalstis neizmanto visas Mauritānijas Islāma Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā piedāvātās zvejas iespējas, tāpēc šis protokols Eiropas Kopienai ir ekonomiski un finansiāli neizdevīgs.
Kā informē E. Olante, Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kas visveiksmīgāk apgūst tai piešķirtās zvejas iespējas Mauritānijas EEZ ūdeņos. Šobrīd Mauritānijas EEZ zvejo Latvijas kuģi, kuru nozveja viena gada laikā ir aptuveni 55 000 tonnas augstvērtīgu zivju (makrele, sardīne, sardinella un citas sugas). Šie zivju nozvejas un pārdošanas apjomi norāda, ka šis tāljūras zvejas segments ir ļoti svarīgs Latvijas tautsaimniecībai.
Tāpēc D. Lucaua paudīs Latvijas nostāju, ka neatbalsta Nolīguma Protokola darbības pārtraukšanu līdz jauna protokola noslēgšanai un iebilst pret piedāvāto lēmuma projektu. Jāizvairās no situācijas, ka uz laiku tiek apturētas un apdraudētas ilgtermiņa zvejas iespējas šajos ūdeņos.