Slampes pagasta zemnieku saimniecības «Gaiķi» ļaudis stāda zemenes. Visapkārt zelto rudens. Zemeņu lauks dziļi ieelpo rudenīgo gaisu. Saimnieci Helēnu Kokareviču, kura bažījās, vai nav par vēlu, stādi mierina: "Labi būs. Atvasara vēl lablaiku līdzās vaļosies un vispār, šķiet, ka ziema nebūs barga. Izdzīvosim.
Nakamvasar jau ogas sārtos un stādi vairosies. Un pēc tam gadus trīs, četrus būsim saldo zemeņu lauks." "Pavēlu," atzīst H. Kokareviča, bet augustā, kad labākais stādīšanas laiks, vēl nebija izauguši stādi. Ja zemenes stāda pavasarī, tad stādi izaug pavēlu. «Gaiķu» ļaudis saldo ogu dēstus stāda ar paštaisītu mašīnīti. Andris Cābulis uzmanīgi – tieši tik ātri, cik nepieciešams, brauc ar traktorīti. Aizmugurē uz stādāmā agregāta sēž Inta. Viņai līdzās kastes ar zemeņu dēstiem. Stādītājs – caps – izkārpa bedrīti. Inita tajā ieliek dēstu. Lieta darīta?! Nekā nebija. Helēnas kundze, talcinieki zemi ar rokām aprauš. Stāds cilvēka roku pieskārienu gaida un tikai tad ogas sola.
