16. decembrī Durbes pils jau piecpadsmito reizi aicināja uz «Zelta svētdienu». Kā stāstīja Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola, tā ir viduslaiku tradīcija – pulcēties kopā svētdienā pirms Ziemassvētkiem un kopā gatavoties tiem. Savukārt grāmatnieks Atis Freināts 20. gadsimta 30. gados popularizēja šo dienu, lai iepazīstinātu tukumniekus ar jaunākajām grāmatām. Tukuma muzejs šo tradīciju pārņēmis – pulcējot klausītājus un skatītājus «Zelta svētdienā», ir iespēja pastāstīt par paveikto, dalīties iecerēs, atrādīt izdotās grāmatas. Un pēc tam – dāvināt klātesošajiem burvīgu koncertu.
Gleznu krājumā – nebijis papildinājums
Tukuma muzeja galvenā krājuma glabātāja Ināra Runkovska savā uzrunā teica, ka šis Cūkas gads tiešām bijis īstas veiksmes pilns – iegūtas 16 gleznas pamatkrājumā un divas papildkrājumā. "Citus gadus pat par četrām gleznām esam ļoti priecājušies, bet šogad esam saņēmuši astoņpadsmit!" norādīja I. Runkovska, piebilstot, ka visi darbi ir ļoti labi, turklāt četri no tiem jau tagad apskatāmi izstādē Mākslas muzejā.
Jau esam rakstījuši, ka piecas gleznas muzejam dāvināja Irlavas Sarkanā Krusta slimnīca. Šīs gleznas glabājušās no tā laika, kad kādreizējais slimnīcas vadītājs Krišjānis Katlaps kopā ar mākslinieku Ugu Skulmi mērķtiecīgi veidoja Irlavā mākslas kolekciju. Viņi 20. gadsimta 20. un 30. gados, kā arī Otrā pasaules kara laikā pulcējuši Irlavā māksliniekus, kas iemūžinājuši darbos gleznaino apkārtni.
Otrs vērtīgais ieguvums – no tukumnieces Tairas Haļāpinas. Kā teica I. Runkovska: "Tie ir divi Artumi un Jurģis Skulme. Taira Haļāpina vēlas, lai viņas kolekcija reiz nonāktu muzejā, bet mēs pat necerējām, ka tas notiks jau tagad."
Divas mākslinieka Kārļa Neiļa gleznas dāvinājusi viņa meita Gundega Langiša. Četrus savus lielformāta darbus muzejam atdāvinājis Emīls Braunbergs. I. Runkovska vērtē, ka tos varētu izvietot kādā biroju ēkā, piemēram, tajā, kas top «Granda» vietā.
Viena Leonīda Āriņa un viena Alberta Pauliņa glezna muzejā nonākusi ar Kultūrkapitāla fonda un Muzeju pārvaldes gādību.
Tērps – laikmeta liecinieks
Pasākumu atklāja Tukuma muzeja direktores vietniece zinātniskajā darbā Daiga Šmitenberga. Viņa klātesošajiem parādījās, tērpusies 19. gadsimta 70. gadu tērpā, iejutusies toreizējās pils saimnieces Evelīnes Karolīnes Marijas Luīzes fon der Rekes lomā. Pēc tam savā uzrunā viņa pastāstīja par tērpiem, kas nonākuši muzeja kolekcijā.
Ļoti nelielu daļu no tās veido tērpi, kurus kāds dāvinājis, – nelielu tādēļ, ka tērps parasti novalkājas un tiek izmests vai atdots citam valkātājam. Šogad 326 priekšmetus kolekcijai dāvinājusi Mājturības institūta pasniedzēja Nora Lūse. Tajā ir gan bērnu (kristāmkleita, zīdaiņu biksītes, lacītes, smalka jaciņa), gan pieaugušo apģērbs (piemēram, apakšveļa, kas uzskatāms par unikālu kolekcijas priekšmetu). D. Šmitenberga atgādināja, ka ikviens aicināts pārlūkot pūra lādes – varbūt aizķēries kāds muzeja kolekcijas vērts eksponāts.
Otru kolekcijas daļu veido tērpi, kas speciāli šūti kādam muzejiskam mērķim, piemēram, kleitas Durbes pils darbiniecēm, kas vada ekskursijas. Pirmās šādas kleitas sašūtas pirms pieciem gadiem, nu tās skaitās novalkātas, tādēļ top jaunas. Speciāla kolekcija veidota no 20. gadsimta sākuma tērpiem – tie saistīti ar 1905. gada notikumiem, kuru simtgadei bija veltīti daudzi pasākumi. «Zelta svētdienas» apmeklētājiem vienu no šiem tērpiem bija iespējams redzēt dzīvajā – to demonstrēja «Pils torņa» vadītāja Ingrīda Vistapola.
Futbols populārs arī 20. gados
I. Vistapola aizvadāmajā gadā iedziļinājusies sportiskajās aktivitātēs, kas Tukumu pārņēmušas 20. gadsimta 20. gados. Muzeja krājumā ir ļoti daudz fotogrāfiju par šo tēmu, tukumnieks Māris Grinšteins sarakstījis grāmatu, kura, protams, izmantota pētījumos.
Tukumā tolaik bijušas ļoti daudzas sporta biedrības, piemēram, Riteņbraukšanas biedrība, Latvijas Jaunatnes savienības Tukuma organizācija, Strādnieku Sporta savienības Tukuma nodaļa (vēlāk – Strādnieku sports un sargs, saīsināti SSS jeb tā sauktie siseņi), «Makabi» ebreju sporta biedrība un citas. Kad 30. gados politisko pārmaiņu dēļ daudzas biedrības slēgtas, sportisti pārgājuši 11. Tukuma aizsargu pulka sporta klubā.
Kā teica I. Vistapola, vispopulārākais tolaik, šķiet, bijis futbols (arī mūsdienās tas pulcē daudz sportistu). Plaši ļaudis nodarbojušies ar vieglatlētiku, vingrošanu, boksu, hokeju; popularitāti pamazām ieguvis novuss. Treniņiem un sacensībām izmantots Tukuma ezers, pilsētas un Durbes parks, pilsētas stadions, skolu un biedrību telpas.
Pastariņa muzejs pārtop
Jau esam rakstījuši, ka šogad Pastariņa muzejs ieguvis "jaunu" ēku – pirti-dāri, kas gandrīz vesela, tikai daļēji izjaukta atvesta no Kaives muižas vecsaimniecības «Sudmaļi». Muzeja vadītāja Gunta Frišfelde, rādot bildes, vēlreiz klausītājiem atgādināja, kā tas noticis un izskatījies. Vēl viņa ļoti slavēja igauņu firmas «Kabi» puišus, kas pirtij pēc tam jumtu uzlikuši, – esot strādājuši tik labi, ka pēc tam nofraktēti arī lielās ēkas jumta un griestu rekonstrukcijai.
«Ceļojums laikā» – tizli vai aizraujoši?
Par šo izglītojošo metodi muzeja darbā stāstīja tā direktore A. Ozola. Projekts «Historia Magistra Vitae» (tulkojumā no latīņu valodas: «Vēsture – dzīves skolotāja») turpinās jau piecus gadus, tā laikā muzejs sadraudzējies ar kolēģiem no Amerikas, Islandes, Somijas, Zviedrijas, Dienvidāfrikas un citiem. Beigās tapusi izglītojošā metode «Ceļojums laikā».
Tukuma rajona skolēni ar to jau iepazinušies – viņi piedalījušies programmā «Piedzīvosim Piekto gadu». Programmas īstenošanā un iepriekšējā materiāla izpētē lielu darbu ieguldījuši toreizējie muzeja speciālisti Inta Dišlere un Agris Dzenis (viņš pēc tam programmu arī vadījis, iejūtoties Rīgas aģitatora lomā). Vērtējot programmas norisi, iepazīstoties ar skolēnu spriedumiem iegūti secinājumi, kas būtu uzlabojams vai darāms citādāk.
Projekts šī gada oktobra sākumā vainagojās ar starptautisku konferenci «Ceļojums laikā». Un tās dalībniekiem tika piedāvāts iejusties 1928. gada Tukumā, kur tiek sarīkoti Pirmie apriņķa Dziesmu svētki (par to varējāt lasīt mūsu laikrakstā). Kā «Zelta svētdienā» stāstīja A. Ozola, sākumā ārzemju zinātnieki raustījuši degunus, sak, kas tas par tizlu pasākumu, taču vēlāk, sākot darboties – zīmējot karogus, pārrakstot notis, ejot gājienā, klausoties dziesmās -, secinājuši, ka šāda metode var būt ļoti aizraujoša! Zviedru kolēģi uzdevumus izpildījuši pat pārlieku precīzi. Proti, viņiem iedalīta sociāldemokrātu loma; kad saimes meitas lūgušas palīdzību solu un galdu nešanā, viņi izlikušies aizņemti, tieši atteikušies vai arī aizbildinājušies ar galvassāpēm…
Durbes pils – pati skaistākā!
Par Durbes pils atdzimšanu stāstīja interjera ekspozīcijas autors Dainis Bruģis. Viņš sāka ar ļoti uzskatāmu salīdzinājumu, sak, redziet, kādas izskatās citas pilis, ko savulaik pārbūvējis arhitekts Berlics, un cik skaista uz šī fona ir Durbe! Krāsota fasāde, cokolstāvs, kārniņu jumts, atjaunotās lauvas, parādes ārdurvis… Par ārdurvīm – īpašs stāsts. Kad vecajām durvīm izjaukti dubultie pildiņi, atklājies, ka amatnieki atstājuši par sevi zīmes: ar zīmuli ievilkts datums (1904. gada 23. jūnijs), Tukuma amatnieku vārdi un daži komentāri (acīmredzot radušies pēc tam, kad vīri ieņēmuši kādu alus kausu un vēlējušies izrādīt dusmas par piespiedu darbu Līgo vakarā).
To, kāds pa šo gadu tapis Durbes pils interjers, katram pašam jāiet skatīties. Piemēram, novērtēt nesen no Rundāles pils atvesto restaurēto sofu, kā arī guļamistabu ar krāsoto dēļu grīdu, kas izskatās pēc parketa. Starp citu, šī istaba nebūs izstaigājama – apmeklētājiem tiks noklāts grīdceliņš, lai pa to varētu nokļūt intīmākās telpās (tualetē, vannas istabā).
Pateicība sadarbības partneriem
Pasākuma laikā muzeja direktore pateicās cilvēkiem, ar kuriem izveidojusies laba sadarbība. Kā viņa pati teica, – dāvaniņas mazliet bērnišķīgas (saldumi), taču Ziemassvētkiem īsti atbilstošas. Pateicību saņēma: Irlavas Sarkanā Krusta slimnīcas vadītāja Dr. Valentija Embure, mākslinieka Leonīda Āriņa meita Monika Bērzs-Bērziņa; Ina Līne, kas palīdzējusi tapt muzeja tērpu kolekcijām; Māris Grinšteins – par ieguldījumu sporta vēstures pētīšanā; ugunsdzēsēju vēstures pētnieks Arnolds Šulcs; vēstures skolotāja Skaidrīte Prancāne; Durbes pils interjera ekspozīcijas autors Dainis Bruģis un restaurators Jānis Ceklis; Speciālās internātpamatskolas skolotāja Alda Vircavniece, Agris Dzenis, Tukuma Mākslas skolas direktore Lita Kāposta, māksliniece Gunta Čivle, jaunais muzeja darbinieks Juris Kibermanis.
***
Pēc lekcijām ikviens varēja veldzēt dvēseli, klausoties burvīgu koncertu «Liepājas trio» izpildījumā. Pēc tam – saviesīgas sarunas pie karstvīna vai ūdens glāzes un pīrādziņiem. Un tad – šķiršanās, novēlot priecīgus Ziemassvētkus. Un zinot, ka nākamgad visi atkal tiksies Durbes pilī – lai redzētu, kas kopīgiem pūliņiem paveikts kārtējā gadā.
