Valsts prezidents Valdis Zatlers, šodien atklājot Tiesībsarga biroja rīkoto konferenci par cilvēktiesībām Latvijā, norādīja uz vardarbību pret aizturētajiem, kā arī privātās dzīves un korespondences neaizskaramības pārkāpumiem.
"Pēdējā laika notikumi, kad tiek noklausītas un publicētas žurnālistu telefonsarunas, parāda, ka šīs tiesības tiek apdraudētas," uzsvēra Valsts prezidents.
Politiķis norādīja uz statistikas datiem, ka pēdējā laikā pret policijas darbiniekiem arvien vairāk tiek sākti kriminālprocesi. Zatlers atzina, ka policijas darbinieku atbildība ir ne tikai noziedznieku aizturēšana, bet arī vispārēja cilvēktiesību ievērošana ikdienas darbā. Zatlers informēja, ka pērn pret policijas darbiniekiem ir sākti aptuveni 100 kriminālprocesi, seši darbinieki jau ir saukti pie atbildības.
"Atrodoties Valsts prezidenta amatā, mēģinu uzklausīt iedzīvotāju viedokli, lasīt vēstules, kā arī piedalīties publiskos pasākumos. Redzētais un dzirdētais liek secināt, ka iedzīvotāji vēlas būt tuvāk valsts varai, viņi vēlas tikt uzklausīti. Cilvēki nevēlas klusēt, ja tiek pārkāptas viņu tiesības. Tāpēc Tiesībsarga birojs ir svarīga institūcija, kas iedzīvotājiem palīdz risināt viņu tiesību pārkāpuma problēmas. Tiesībsarga biroja izveidošana ir ieguldījums demokrātijas attīstībai valstī," uzsvēra Zatlers.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris akcentēja, ka cilvēktiesību aizsardzība ir katra cilvēka, amatpersonas un institūcijas pienākums. Viņš atzinīgi vērtēja faktu, ka Latvijā pastāv divas institūcijas, proti, Tiesībsarga birojs un Satversmes tiesa, kas nodarbojas ar cilvēktiesību aizsardzību. Tajā pašā laikā Kūtris izteica nožēlu, ka tiesībsarga statuss nav nostiprināts Satversmē.
Kūtris norādīja, ka starp Satversmes tiesu un Tiesībsarga biroju pastāv veiksmīga sadarbība, proti, tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā ar konkrētu pieteikumu gadījumā, kad cilvēktiesību apdraudējuma novēršana vairāk ir Satversmes tiesas kompetence. Tāpat Satversmes tiesa uzklausa tiesībsarga viedokli, tomēr, kā norādīja Kūtris, tas ne vienmēr sakrīt ar Satversmes tiesas galīgo lēmumu.
Kūtris atzinīgi vērtē Tiesībsarga biroja darbību, norādot, ka tas ir izpelnījies arī sabiedrības un likumdevēja cieņu. Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Tiesībsarga biroja nostiprinātā autoritāte ir jāsaglabā arī turpmāk.
Savukārt tiesībsargs Romāns Apsītis uzsvēra, ka ar šo konferenci birojs vēlas likt domāt par ikviena atbildību pret cilvēkiem, kas ir sabiedrības daļa, bet ir citādi, un tāpēc nereti izpelnās neiecietīgu attieksmi.
Tiesībsargs vērsa uzmanību uz bērnu tiesībām, arī to, kuri nedzīvo ģimenēs vai kuriem ir nepieciešams īpašs atbalsts, lai pilnvērtīgi iekļautos sabiedrībā. Apsītis norādīja, ka konferences laikā liela uzmanība tiks veltīta arī labas pārvaldības principam, kas paredz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem cienīt savus klientus.
Uzrunājot konferences dalībniekus, Apsītis izmantoja iespēju un skaidroja tiesībsarga vietu un lomu pašlaik no amata atstādinātā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta virsleitnanta Edgara Gulbja pārbaudes lietā.
"Gulbja lietā sabiedrība un mediji uzskatīja un joprojām uzskata, ka tiesībsargs darbojas kā prokurors vai tiesnesis. Vēlos paskaidrot, ka tiesībsarga uzdevums nav atrast vainīgo un saukt kādu pie atbildības. Šādas pilnvaras likums man neparedz," uzsvēra Apsītis.
"Tiesībsarga uzdevums ir analizēt, vai Valsts policijas Iekšējās drošības birojs lietu izmeklē objektīvi, un sniegt rekomendācijas par sistemātiskiem uzlabojumiem. Arī izvērtēt, vai pastāv apstākļi, kas rada bažas, ka varētu notikt spīdzināšana. Tieši tāpēc tiesībsargam ir svarīgi lietas ietvaros pašam iegūt informāciju, tad iepazīties ar atbildīgās institūcijas pārbaudes rezultātiem un tikai pēc tam sniegt savu atzinumu un ieteikumus," pastāstīja tiesībsargs.
Apsītis arī informēja, ka Gulbja lietā pašlaik pārbaudes ietvaros iegūtie lietas materiāli tiek analizēti, un norādīja, ka tiks sniegts atzinums par sistemātiskiem uzlabojumiem.
Stāstot par nākamā gada prioritātēm, tiesībsargs uzsvēra, ka "viens no svarīgākajiem uzdevumiem jebkurā tiesībsarga darbības aspektā ir pilnveidot gan ikviena cilvēka, gan iestāžu izpratni par tiesībsarga darbības mērķiem, lomu un pilnvarām. Cilvēkam izskaidrojot, kā tiesībsargs var iesaistīties sāpīgas problēmas risināšanā, tiks ātrāk un vienkāršāk rasti risinājumi un novērsti iespējamie pārpratumi un vilšanās," norādīja Apsītis.
"Cilvēktiesību aizsardzības jomā vienu "sāpju bērnu" izcelt ir grūti. Ikviena sūdzība ir svarīga," atzina tiesībsargs. Tomēr nākamajā gadā Apsītis lielāku darbu plāno ieguldīt cilvēktiesību jautājumos, kas saistīti ar mājokli, tā neaizskaramību un tiesībām uz mājokli.
Tāpat Tiesībsarga birojs gatavojas pastiprināti strādāt, lai nodrošinātu labas pārvaldības principu. "Nākamajā gadā tiks veidotas rekomendācijas atbildīgajām amatpersonām, lai ieteikumus iedzīvinātu valsts pārvaldes darbā. Turpināsim pieņemt sūdzības no iedzīvotājiem un organizēsim publiskas konferences," pastāstīja Apsītis.
Jau ziņots, ka šodien un rīt, 11.decembrī, atzīmējot Starptautisko cilvēktiesību dienu, Tiesībsarga birojs organizē konferenci par cilvēktiesībām un labu pārvaldību Latvijā.
Konferences mērķis ir diskutēt par dažādām aktuālām problēmām cilvēktiesību jomā – iekļaujošo izglītību bērnu tiesību aspektā, biedrošanās brīvību, diskriminācijas novēršanu preču un pakalpojumu pieejamības jomā, īrnieku aizsardzības mehānismiem, kā arī labas pārvaldības principu.