23. jūnijā estrādē līgos. Zantes teātra aktieri spēlēs ludziņu «Jezga Kalnmeijās». Suminās pagasta Līgas un Jāņus. Degs ugunskuru. Balli spēlēs Ainārs un Inese no Matkules. Šašlikus varēs cept uz vietas. Bufetes nebūs. Alu, sieru, prieka dziru un līgo dziesmas jāņem līdzi no mājām.
Paldies zanteniekiem
Pirmos Jāņus zantenieki ielīgoja jau otrdien. Laikā, kad lietus mākoņi pār Zanti paklaiņoja un veldzēja zemi, lai Jāņuzāles spēks ziedos un Saulgriežu naktī visi atvērušies, cik vien spēj. Lai smaržo un dullina ļaudis uz līgošanu. Ja tā godīgi, – zantenieki izpalīdzēja mums, avīžniekiem, lai taptu materiāls par līgo lietām. Pina kroņus no lapām, kas augušas dižozola zaru galotnēs. Folkloras kopas «Vācelīte» ļaudis – Vizma Lipena, Antra Grundmane, kultūras cilvēks Daiga Poška, Aivara Fībiga akordeona skaņu rosināti, pielīgoja teju visu Zanti. Ļaudis droši vien nodomāja: "Kadzi, Jāņi jau sākušies?! Jāvīkšas mums arī. Jaunajā Eiropā visvisādus brīnumus var sagaidīt." Mani arī aplīgoja. Bija piemirsies, ka pats esmu Jānis vārdā. Paldies zanteniekiem arī par… turpmāko izpalīdzēšanu!
Trejjāņi «Kazukalnos»
«Kazukalnos» dzīvo Jāņi trejās paaudzēs. Kālis Jānis – vectēvs, dēls un mazdēls arī Jānis. Iebraucām pagalmā, bet tur tikai vistas mēslu kaudzē kašājas. Četri gaiļi vistām pa vidu dižojas. Viens no viņiem – kaudzes augšā uzkāpis. Pieskata vistas un pārējos, lai pārlieku neblēņojas. Dzen no "našķu" kaudzes projām zvirbuļus. Tie arī kāro treknos tārpiņus, mušiņas, kas kaudzē mīt.
Visi treji Kāļi – darbiņā. Vecais Jānis naglo jaunu šķūnīti. Tajā noliks darbarīkus. Arī zivju lietas. Kāļiem piemājā saulītē spoguļojas zivju dīķi. Tāds rūpals.
Sienu «Kazukalnos» nevāc. Eiropa arī šaipusē atnākusi, un kam gan to sienu, ja tas noder vien Jāņubērnu izguldīšanai. Zivīm dīķī Jāņos iemetīs kādu garozu. Alu tak nelies. Mazais Jānis kopā ar tēvu darbojas pie bišu stropiem. Laiciņš maijā bija silts, saulains. Bites čaklītes magazīnas pienesušas pilnas ar meža ziedu medu. Varētu darīt medalu, bet nav vērts. Svētkos dzers veikala alu. Medu ēdīs pa tiešo – ar karotēm.
Mazais Jānis ir labinieks. Zantes Gada skolnieks. Cītīgi mācījies, labi uzvedies, piedalījies mācību olimpiādēs. Blēņas?! Jāpadomā… Gadoties, bet, kad labi mācoties, tad blēņas nekrīt acīs.
To nevar aizmirst
«Gravniekos» dzīvo Jānis Dišlers. Līgotāji Jāni ielīgo un mauc vainagu galvā pie malkas strēķa zem dižkļavas. Jānis puktīgs – vecuma kaite pienākusi, kas gan cits. "Kas jauns pagastā? Kā Zantē dzīvojas?" – vaicājām Jānim. "Ko es zinu?! Es taču nevaru nekur tālu aiziet. Vedekla ar' neko nestāsta. Cita paaudze. Jāņus kā sagaidīšu?! Visticamāk – gultā. Nav vairs jaunības. Tad spēlēju ballēs. Taurēs pūtu. Visās, kādas vien gadījās pa rokai. Placī meitenes kā bombongas. Bruncīši pa gaisu, gaisu vien, bet tas taču bija tik sen. Nevar vairs lāgā atcerēties." Dižozols, kas kuplojas «Gravnieku» sētā, iešalcās lapotnē. Jānim pačukst ausīs: "Atceries gan un itin labi! To jau nevar aizmirst nekad."
Visi līgotāji – Līgas un Jāņi
Holšteinu Jāni sastapām «Jaundziru» vecēkā. Nav zināms, kas te atradies sendienās – muižas laikā. Vācu laikā remontēti fīgeri (bija tādi tanki). Ēkas galā izsistas sienas. Seši fīgeri vienlaikus lāpīti. Krievi fīgerus pārkausēja lemešos, bet ēkā govis turēja. Tagad vecā ēkā pieder Rosickiem. Bet Holštienu Jānis, kas prot visus darbiņus, pagatavo vajadzīgas lietas no koka, metāla. Jānim dēls arī ir Jānis. Trīs meitas. Līgu nav. Svētkus svinēs kārtīgi. Kā nu bez līgošanas, un patiesībā visi līgotāji ir Jāņi un Līgas.
Kas to būtu domājis…
Antra Grundmane piedzimusi Līgo vakarā. Pati labi zina: "Mamma bija iejaukusi mīklu raušiem. Alus mucās duckojas, bet es ļoti gribēju redzēt, kā Līgo vakarā saulīte aiziet aiz meža galiem. Klauvēju mammai: "Laid mani pasaulē, laid!" Kas atlika?! Tēvs veda mammu uz Irlavas slimnīcu. Akurāt 18.45 pirmoreiz brēcu skanīgu līgo. Viss Studentkalns līgojās, un es līdzi, kamēr piekusu un saldi aizmigu." Antras meita ir Līga, un Jāņi allaž tiek svinēti ar vērienu. Brūvēts miestiņš, cepts, šmorēts, kā jau latviešiem pieņemts. Pati Antra Jāņos jūtoties apdalīta. Visi līgo, priecājas, mielojas. Jāņi – latviešu nacionālie svētki, lepnums. Bet Antru, kam dzimšanas diena, nedaudzinot tik, cik viņa gribētu.
Antra ir skolotāja. Bērniem māca latviešu valodu un literatūru. Vispār nopietna skolotāja. Spēlē arī teātri. Bērni šausminoties, kad lūkojuši Antru Spīganas lomā: "Kas to būtu domājis?!"
