Neskatoties uz viedokļu dažādību un arī protestiem, 18. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma grozījumus ĢMO aprites likumā. Ņemot vērā, ka valstij nav naudas, lai zinātniski pierādītu konkrētu ĢMO bīstamību, pašvaldībām būs iespēja pašām savā teritorijā veidot no ĢMO brīvas zonas. Pārtikas un Veterinārajam dienestam un Augu aizsardzības dienestam jāveido reģistrs, kurā obligāti jāreģistrējas tiem, kas vēlas audzēt ĢMO. Turpmāk pārtikas produktus, kas satur ĢMO, tirdzniecības vietās būs jānodala atsevišķi no citiem produktiem.
Pāris dienu pirms šī balsojuma, 16. jūnijā, laikā, kad pie Saeimas durvīm gāja skaļi, Zemkopības ministrijas 23 stāvā notika lietišķa diskusija par ģenētiski modificētajiem organismiem jeb ĢMO. Pirmo reizi, kopš Latvijā tiek runāts par šo tēmu, pie sarunu galda bija aicināti triju pušu pārstāvji – gēnu inženierijas aizstāvji, pretinieki un žurnālisti.
Par to, kas īsti ir gēnu inženierija un kā tā, iespējams, ietekmē mūs – cilvēkus, vairāk lasiet laikraksta «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» 27. jūnija nummurā.
He-he…kādreiz jau arī astronomu atklājumus sauca par ķecerību…bet te, mūsdienās par minerālmēslu ražotāju naudiņu cilvēki vēsta par briesmīgo mutantu barību…
Kartupelis jau šodien arī nav tāds kāds tas bija pirms gadsimtiem, jo modificēšanās ir notikusi šajā laikā…varbūt arī pret kartupeļiem būtu jāuzstāj, kā nekā, bet neko nezinām…varbūt vēl paprotestēt vajag, ne?
Bilde gan super! Paldies, Vent!
Bet par tiem modificētajiem nopietni – nav jau žēl, ka ļautiņi ēd ģenētiski modificēto pārtiku, jo tā acīmredzot ir lētāka. Galvenais ir informēt pircēju, kurā plauktā modificētā un kurā – nemodificētā pārtika. Lai var izvēlēties. Un zemniekam tirgū nevis brīnīties, kad pircējs jautā, kurā pagastā un kādos apstākļos gurķis audzis, bet godīgi atzīties. Un lepoties, ka gurķis ir īsts gurķis, nevis kaut kāds ĢMO.