Visticamāk, Latvijai neizdosies izvairīties no Spānijas kailgliemežu (Arion lusitanicus) invāzijas. Šie gliemeži kopš deviņdesmito gadu sākuma ir paplašinājuši savu areālu uz ziemeļiem, aģentūrai LETA atzina Latvijas Malakologu biedrības valdes priekšsēdētāja Mudīte Rudzīte.
Malakoloģe jeb gliemju pētniece norāda, ka visticamākais veids, kā šos gliemežus Latvijā varētu ievazāt, ir ar transporta līdzekļiem, kuriem gliemezis apakšā piestiprinās un var nobraukt diezgan lielu ceļa gabalu.
"Piemēram, ģimene brauc ar savu mašīnu ar prāmi uz Zviedriju, dzīvo kempingā, noliek mašīnu laukumā blakus dārzam ar šiem gliemežiem. Kailgliemeži ir aktīvi rasas stundās, no rīta tie meklē slēptuves, tāda var būt, piemēram, mašīnas apakša, kas no gliemeža viedokļa solās būt laba slēptuve no saules un karstuma. Mašīnas īpašnieki dodas atpakaļceļā, nezinot, ka tiem ir "pasažieris"," stāsta Rudzīte.
Spānijas kailgliemezis ir tumši brūnā vai sarkanbrūnā krāsā, tā garums ir no pieciem līdz pat 15 centimetriem. Kailgliemeža mēle atgādina nelielu rīvīti. Tas ēd visu, ko ar mēli var sasmalcināt, piemēram, augus, bet parasti tie labprātāk barojas ar jau beigtiem dzīvniekiem, stāstīja speciāliste.
Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti Spānijas kailgliemežus Latvijā nav novērojuši, taču pieļauj iespēju, ka pastāv risks tos ievest ar dārzeņiem, augļiem, stādāmo materiālu, norādīja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Krastiņa.
VAAD speciālisti skaidro, ka cīņa ar tiem būtu atkarīga no nodarīto bojājumu pakāpes. Līdz šim Latvijā nav reģistrēti efektīvi augu aizsardzības līdzekļi šo gliemežu ierobežošanai, un to reģistrācija ir ļoti aktuāla.
Ārzemēs bioloģiskai ierobežošanai izmanto speciālos nematožu preparātus. Tiek rekomendēti gan mehāniski ierobežojošas pretgliemju žogbarjeras, gan izķeršana rūgstoša alus lamatās. Gliemju iznīcināšanai tiek audzētas Indijas skrejpīles.
Gliemjus medī eži, ciršļi, kurmji, glodenes, skrejvaboles un citi derīgie kukaiņi. "Protams, ja šāds gliemezis parādīsies Latvijā, mūsu dienests informēs lauksaimniekus par efektīvākajiem pieejamajiem tā ierobežošanas veidiem un līdzekļiem," sacīja Krastiņa.
Jau ziņots, ka Somijā ievazātais Spānijas kailgliemezis strauji kļūst par draudu valsts lauksaimniecībai.
Spānijas kailgliemeži gadā izdēj 200-300 olas, no kurām labvēlīgos apstākļos var izaugt liela populācija. Tie ir plēsēji, jo līdzās augiem tie ēd arī citu sugu gliemežus un arī savas sugas pārstāvjus. Ieceļotāji no vietējām sugām atšķiras ar savu oranžo krāsu un lielo izmēru, tomēr tie neizaug lielāki par desmit centimetriem.
Spānijas kailgliemeži apēduši visu šīs sezonas zemeņu ražu kādam fermerim Ālandu salās. Kā liecina gliemja nosaukums, tie nepieder pie Somijas faunas un ir ievazāti no ārienes. Tie ir pazīstami arī kā "nāvējošie gliemji", jo tie apēd beigtus un mirstošus gliemjus un izmanto viņu proteīnu, lai strauji vairotos.
Gliemju eksperts Bengts Lindkvists no institūta "Agrifood Research Finland" apmeklēja gliemju apsēsto zemeņu fermu. Viņš teica, ka situācija ir satraucoša, un mudina fermerus un valdību nekavējoties veikt preventīvus pasākumus pret šo bīstamo gliemju izplatīšanos.
"Šeit būs grūti, bet, ja agri sāksim, mums varētu izdoties novērst tik plašus postījumus kā Zviedrijā. Tur situācija bija ievērojami pasliktinājusies, kad problēma beidzot tika atzīta," brīdināja Lindkvists.
Arī Zviedrijā Spānijas kailgliemezis rada fermeriem nopietnas problēmas un ir sācis iznīcināt lopbarībai paredzētos graudaugus.
Spānijas kailgliemeži atrasti arī vairākās vietās Igaunijā – Pērnavā un Tallinā.
Igaunijas Vides ministrija ir lūgusi paziņot par visiem Igaunijas teritorijā atklātajiem svešās sugas kailgliemežiem un iznīcināt tos sālsūdenī vai vārot.