Ko darīt, ja nokavēju autobusu un nevaru paspēt uz skolu? Ko darīt, ja automašīnas neapstājas uz gājēju pārejas? Ko darīt, ja pa ceļam uz skolu pēkšņi apstājas auto un aicina kāpt iekšā? Ceļš uz skolu vairāk nekā pusei 1. līdz 9.klašu skolēnu ir krietni biedējošāks, nekā vecāki un skolotāji to spēj iedomāties – tā liecina apkoptie skolēnu aptaujas dati par satiksmes drošību skolu apkārtnē.
Uz ietves guļ savainots cilvēks
71% pamatskolēnu uztrauc jautājumi, kā rīkoties, ja viņi ir kļuvuši par ceļu satiksmes negadījuma aculieciniekiem. Savukārt 62% gadījumu šo pašu vecuma grupu uztrauc, ko darīt, ja pa ceļam uz skolu noticis nelaimes gadījums. Piemēram, ko darīt, ja kāds nokritis un izmežģījis potīti tā, ka nevar pastaigāt? Ko man darīt, ja redzu, ka pāri ielai iet cilvēks un viņam virsū brauc auto? Kā man rīkoties, ja luksoforā ir sarkanā gaismā, taču ceļš ir brīvs? Ko man darīt, ja uz ceļa ieraugu nokritušu cilvēku.
54% pamatskolēnu, īpaši pirmajās klasēs, uztraucas par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Anketās uzdoti jautājumi, ko man darīt, ja pats nepaskatījos un, ejot pāri ielai, brauc mašīna? Ko darīt, ja es vakarā eju no skolas un man nav atstarotāja? Ko darīt, ja pārgāju pāri ielai pie sarkanās gaismas?
Skolēni savās anketās norādījuši, ka bieži ir jāšķērso ceļš bez gājēju pārejas, ka ceļš nav drošs, vai arī „cilvēks iet pāri ceļam un viņam brauc virsū auto“. Nereti vecākiem nav citas iespējas, kā vien likt bērnam doties uz skolu, taču ir vieglprātīgi paļauties, ka nekas nenotiks. Bērni atzīst, ka viņiem ir bail no mašīnām un klaiņojošiem suņiem, kā arī bail šķērsot ceļu.
2012./2013. mācību gadā akcijas «Ko darīt, ja…» ietvaros visās Latvijas skolās skolēniem tika lūgts atbildēt uz jautājumiem, kas skar satiksmes, personiskās un cita veida drošības jautājumus. Apkopotie dati liecina, ka tieši pamatskolu skolēnus šie jautājumi nodarbina visvairāk. „Eksperti to skaidro ar faktu, ka tieši pamatskolēniem vēl ir palikusi sajūta, kā tas ir – darīt visu pareizi, tā kā mācīts ģimenē un skolā. Tai pat laikā viņi redz, ka pasaule ir iekārtota savādāk, situācijas mēdz būt dažādas. Pirmajās klasēs šie jautājumi vēl nav radušies, jo vecāki bērnus uz skolu aizved paši, bet vidusskolēni jautājumus par savu un citu drošību jau ir atbildējusi. Savukārt skolēniem, visbiežāk, sākot no 3. klases, pašiem jāplāno savs laiks un ceļš uz skolu, kas rada stresu,“ norāda a/s «If P&C Insurance» valdes locekle Dace Ivaska.
Nokavēju autobusu, pazuda nauda
Skolēnu aptauja liecina, ka pamatskolēniem ir daudz jautājumu par sabiedrisko transportu (55%). Piemēram, ko darīt, ja man nav bezmaksas talona, lai dotos uz skolu? Ko darīt, ja iekāpju nepareizajā autobusā? Ko darīt, ja gaidu tramvaju, bet viņš pabrauc garām pieturai? Ko darīt, ja autobuss kavē, vai, ko darīt, ja es autobusā aizmiegu?
„Vērtējot anketu rezultātus, bija zināms pārsteigums, ka bērnus nereti nodarbina arī ļoti ikdienišķas situācijas, kurās viņi jūtas nedroši. Tā 48% pamatskolas skolēnu uztrauca pavisam sadzīviskas situācijas, piemēram, ko darīt, ja esmu aizgulējies un nokavējis skolas autobusu? Ko darīt, ja nokavēju stundas sākumu un tiku pie piezīmes dienasgrāmatā? Tas tikai lieku reizi pierāda, ka nav nesvarīgu jautājumu par bērna ikdienas skolas gaitām un jauna mācību gada sākums noteikti ir iemesls tam, lai ar savu pirmklasnieku vai pusaudzi tomēr izrunātu ikdienas gaitas,“ norāda D. Ivaska.
Liela daļa neskaidro jautājumu ir saistīti ar personisko drošību – skolēni vēlētos zināt kā rīkoties, ja pa ceļam uz skolu piedāvā uzpīpēt zālīti, ja uz ceļa „piesienas“ nepazīstami jaunieši, ja kāds seko, ja citi skolēni aizskar, ja pieprasa atdot telefonu, ja nepazīstams cilvēks piedāvā aizvest mājās.
