2009. gada februārī Tukumā notiks ikgadējais rajona labāko sportistu godināšanas pasākums «Sporta laureāts 2008», tāpēc turpmākajās mūsu laikraksta Sporta lapās uz sarunu aicināsim vairākus jaunās paaudzes sportistus, kas var lepoties ar panākumiem 2008. gada sezonā.
Šoreiz saruna ar 17 gadus jauno pūrenieci Vinetu Moču, kas trenējas akadēmiskajā airēšanā, ir Murjāņu sporta ģimnāzijas audzēkne un arī Latvijas Republikas izlases dalībniece.
– Vineta, cik ilgi jau trenējaties akadēmiskajā airēšanā
– Airēšanā sāku trenēties, kad vēl mācījos Pūres pamatskolas 8. klasē (tad man bija 15 gadu). Toreiz mūsu skolā ieradās mana tagadējā trenere Elita Krūmiņa. Biju saistīta ar vieglatlētiku, tāpēc trenere, ieraugot manu salīdzinoši lielo augumu, piedāvāja nodarboties ar airēšanu. Šobrīd mans augums ir 1 m 77 cm, un airēšanā auguma parametriem ir liela nozīme. Kad ierados Jūrmalā, ūdens sporta veidu centrā, man uzreiz airēšana iepatikās. Drīz vien arī izturēju iestājeksāmenus Murjāņu sporta ģimnāzijā.
– Kuri ir tie panākumi, ar ko jūs šobrīd varētu lepoties?
– 2008. gada sezona man tiešām bija notikumiem un sacensībām bagāta. Ja runā par starptautiskajiem startiem, noteikti vēlos pieminēt līdzdalību Baltijas valstu airēšanas kausa izcīņā, kas notika Somijā. Startējot Latvijas izlases sastāvā, mūsu četrinieka ekipāža (bez manis tajā airēja arī Viktorija Volkova, Madara Strautmane un Lolita Ūdre) izcīnīja sudraba medaļas. Labi izdevās starts arī Baltijas airēšanas čempionātā. Vieniniekos izcīnīju 2. vietu, bet nepāra četriniekā (četrinieks startēja tādā pašā sastāvā kā Somijā) kļuvām par čempionēm. 2008. gada vasarā es pirmo reizi pārstāvēju arī Tukuma rajonu, piedaloties LR vasaras Olimpiādē, kur ieņēmu 4. vietu vieniniekos.
– Kādi ir jūsu nākamās airēšanas sezonas plāni?
– Bez dažādām Latvijas un Baltijas mēroga airēšanas sacensībām 2009. gada jūlijā notiks Pasaules junioru airēšanas čempionāts. Lai tajā piedalītos, man būs teicami jāstartē Latvijas jauno airētāju atlases braucienā, kurā tad arī tiks sadalītas ceļazīmes uz Franciju. Ceru, ka man izdosies kādu no tām iegūt. Lai uzturētu sportisko formu, man tagad labi jātrenējas ziemas sezonas posmā.
– Ko airētājiem nozīmē ziemas sezona?
– Murjāņu sporta ģimnāzijas Jūrmalas filiālē airēšanas treniņi notiek visu gadu. Filiāle bāzējas Majoros. Dzīvojam internātā, mācības notiek Majoru vidusskolā (esmu šīs skolas 11. klases audzēkne), bet sezonas gaitas treniņi – Lielupē. Trenējamies gan vairāk trenažieru zālē.
– Kāds ir airētāja dienas režīms?
– Mums ir diezgan saspringts treniņgrafiks: no 8.00 līdz 11.00 trenējamies, tad dodamies uz mācībām – līdz 17.30, bet no 18.00 piedalāmies vakara treniņā. Sestdienās un svētdienās grafiks ir nedaudz brīvāks, jo sestdien ir viens treniņš, bet svētdiena mums ir brīva.
– Vai airēšanā trenējas vēl kāds no Tukuma rajona?
– Jā, šobrīd airēšanā darbojas arī vāneniece Elza Gulbe, kas treniņus uzsāka 2008. gada septembrī. Par viņas panākumiem runāt vēl pāragri, jo meitene vēl nav startējusi sacensībās.
– Kāds ir jūsu mērķis sportā?
– Ja man izdosies izcīnīt tiesības piedalīties Pasaules airēšanas čempionātā junioriem, noteikti vēlētos tajā izcīnīt kādu no medaļām. Ja tas izdosies, tad varēs domāt arī par nākamajiem mērķiem. Ja veselība atļaus un turpināšu trenēties arī vēlāk, tad, protams, vēlētos sasniegt arī citas sportiskās virsotnes. Vasarā skatījos translācijas no Pekinas olimpiskajām spēlēm un, teikšu godīgi, – vēlētos startēt arī Olimpiādē. Latvijā airētājiem pēc Murjāņu ģimnāzijas absolvēšanas gan ir jāpārvar arī citas problēmas. Lieta tāda, ka, sasniedzot 19 gadu vecumu, airētājam pašam nākas meklēt sponsoru un trenēties, vienlaikus nodrošinot sev ikdienas uzturu. Ne visiem tas mūsdienās ir pa spēkam. Ja ņem vēl vērā sūro Latvijas ekonomisko situāciju, tad… Jāsaka, ka citos sporta veidos šī sistēma, kas saistās ar jauniešu pāreju uz junioriem un pieaugušajiem, ir sakārtotāka.
– Ar kādām īpašībām jābūt apveltītam airētājam?
– Kā jau ikvienā sporta veidā, arī airēšanā ir jābūt apveltītam ar gribasspēku un izturību. Airēšanas distance, kurā startēju es, ir gara – 2000 metri, tāpēc jābūt lielai neatlaidībai un arī fiziskai izturībai. Jāņem vērā arī tas, ka airēšanā, kad notiek sacensības, nereti ārā ir vēss, bez tam mums bieži nākas uzturēties uz ūdeņiem, tāpēc jābūt arī dzelžainai veselībai.
– Man kā cilvēkam no malas vērojot airēšanas sacensības, nereti rodas jautājums, – cik bieži airētājs, piemēram, treniņnodarbībās, apgāžoties laivai, iekrīt aukstajā upes vai kanāla ūdenī?
– Ir komandas biedri, kam šī ķibele pa retam gadās (dzīvībai gan šī iekrišana ūdenī bīstama nav), tomēr mana laiva vēl nekad apgāzusies nav.
– Ar ko nodarbojaties ārpus sporta un airēšanas?
– Dzīve šobrīd ir tik noslogota, ka laiks atliek tikai sportam un mācībām. Brīvajos mirkļos pačatoju internetā (draugiem.lv) vai palasu kādu grāmatu. Šobrīd esmu ļoti noslogota. Kā būs tālāk?! To rādīs laiks.
malacitis ta turpinat