Pagājušo svētdien, 15. augustā, apritēja 20 gadi kopš Sēmes pagastā, ceļa Sloka-Talsi 35. km pie Starpupītes, autoavārijā dzīvību zaudēja dziesminieks un to gadu jauniešu elks Viktors Cojs.
Viņa dievinātāji katru gadu šajā dienā pulcējas te, pie Starpupītes. Muzicē, klausās un arī skatās ierakstus. Protams, tuvējo «Dreimaņu» māju ļaudis nav ar to apmierināti, jo atbraucēji zāli nobradā – kā jau visās vietās, kur daudz ļaužu apgrozās. Vakar, 16. augustā, satikām arī mājas saimnieci Pārslu Štrodahu. Kundze piktojas. Coja fanu pulkā esot arī gana kārtīgi ļaudis, un arī ne visai. Kas tagad vākšot visas drazas un prezervatīvus!? Tie pļavā, tā apkaimē nu ik uz soļa mētājoties.
Bet sastaptie rīdzinieki – Aļona, Svetlana, Viktors, Sergejs un Aleksandrs – stāsta, ka uz piemiņas pasākumu atbraukuši svētdien ar autobusu. Daudz ļaužu te bijis. (Novērotāji liecina, ka šogad piemiņas pasākumā piedalījies rekordliels dalībnieku skaits – ap 500 fanu no kādreizējās plašās valsts. – Red.) Arī no Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas un Krievijas. Gājis jautri. Dziesminieka pielūdzēji esot dažādi. Visi vien cilvēki. Aļonai bez diviem mēnešiem 20. Viņa Coju nekad dzīvu nav redzējusi, bet tomēr… Cojs, Aļonasprāt, ir vienīgais cilvēks, kurš vārdiem pateicis to, ko meitene jūt savā dvēselē. "Dvēselē," tā arī Aļona teica. Svētlana ir Coja vienaudze. Arī viņai tuvas elka dziesmas, to teksti. Visi jaunieši vienisprātis, ka šādi cilvēki nemirstot. Dziesmas taču esot mūžam dzīvas. Rīdzinieki te brauc jau desmit, vairāk gadu. Viņi lūdza ar avīzes starpniecību sava, visu un arī dziesminieka Viktora Cija vārdā «Dreimaņu» ļaudīm atvainoties par neērtībām, kas piemiņas pasākuma laikā iespējams sagādātas…
