Vieni maksā par gaisa sildīšanu, citi – par aukstiem radiatoriem (nobeigums)

Trešdien, 22. oktobrī, Tukuma ledus hallē notika iedzīvotāju un Tukuma domes, apsaimniekošanas uzņēmumu SIA «Tukuma nami» un SIA «Jauntukums», SIA «Tukuma siltums», a/s «Komforts» un Rīgas reģiona sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvju tikšanās, kurā sprieda par siltuma jautājumiem.
Kā atzina Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs, ja tik daudz cilvēku (Halles konferenču zāle bija cilvēku piepildīta. – Red.) sanācis, šis jautājums ir sāpīgs un visus interesējošs.

Par renovāciju jālemj iedzīvotājiem

– Kā pareizāk tikt līdz ēkas sakārtošanai?

Ē. Lukmans, domes izpilddirektors:

– Lielākā daļa daudzdzīvokļu māju celta pagājušā gadsimta 60., 70. un 80. gados, nevienā nav tādas siltuma padeves sistēmas, kāda ir jaunuzceltajās mājās. Lai veiktu komplekso renovāciju, jāveido dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem jāvienojas, ko viņi vēlas darīt, jo katram pieder savs dzīvoklis un pašvaldībai nav tiesību noteikt, kas jādara; pašvaldība ir tāds pats īpašnieks, kā visi citi. Un biedrība jāveido, lai iegūtu līdzekļus renovācijai. Ar apsaimniekošanas naudu tam nepietiek; būs jāņem liels kredīts. Un tad varēs sakārtot sistēmas, uzlikt siltuma skaitītājus katrā dzīvoklī. Uz vecajām sistēmām skaitītājus likt nevar.

– Cik šādi darbi varētu izmaksāt?

– Daudz.

– Varbūt kāds var pateikt, cik liela aptuveni ir šī summa?

– Mājai jāveic energoaudits, lai novērtētu tās stāvokli, tad varēs zināt, cik liela būs šī summa.

– Ja ir zināms, ka jāmaina caurules, kāpēc vēl jāveic audits?

Ē. Lukmans, J. Šulcs:

– Ja uz vecām sistēmām uzliks skaitītāju, tas neatrisinās problēmas. Ja būs biedrība, tā varēs runāt ar firmām un noskaidrot cenas. Jautājums, vai grib atrisināt viena dzīvokļa problēmas, vai rīkojas kā dzīvokļu kopums. Ja uzskatīs, kāda man daļa gar otru, tad tāpat vien turpināsim dzīvot. Labi zinām, kāda ir sistēma – katrs pats liek radiatorus, kādus vēlas, ar apsaimniekotāju nesaskaņo, tāpēc mājās ir haoss. Un kā lai šādā sistēmā noregulē pareizu plūsmu?

– Vai pašvaldība savos dzīvokļos ir gatava šiem ieguldījumiem?

– Ar pašvaldību nebūs problēmu. Drīzāk, lai vienojas pārējie īpašnieki. Negadījums Alīnes ielā 6 parādīja, cik daudz laika vajag, lai vienotos seši īpašnieki. Rīgas dzīvokļu apsaimniekotājs stāstīja, ka vajag trīs gadus, lai iedzīvotājus pārliecinātu. Jāņem vērā, – apsaimniekotājs ir privāta firma, kas neņems kredītu; tas jādara iedzīvotājiem, veidojot biedrību. Savukārt pašvaldība var palīdzēt ar dokumentiem to veidošanā.

– Bet lai apsaimniekotājs apstaigā dzīvokļus un runā ar iedzīvotājiem.

– Bet, cik daudz cilvēku uz sapulcēm aiziet, lai galarezultātā kāda māja par kaut ko vienotos? Bez aktīviem palīgiem no katras mājas apsaimniekotājs neko neizdarīs, jo ļoti daudziem ir viss vienalga. Tā ir lielākā daudzdzīvokļu māju traģēdija – atļaujot privatizēt dzīvokļus, izveidoja kolhozu, kurā, kā kādreiz kopsapulcē – ne par ko nevar vienoties.

– Vai var piesaistīt Eiropas savienības (ES) finansējumu?

– ES ne, bet Ekonomikas ministrijai iepriekš bija paredzēta nauda šādiem ieguldījumiem. Nezinu, vai tādas iespējas būs arī turpmāk.

U. Eglītis, SIA «Tukuma nami» valdes priekšsēdētājs:

– Piedalos darba grupā Mājokļu aģentūrā par ēku renovāciju. Banku asociācija bija šādas grupas izveides iniciators. Cik zinu, ES piešķir 20%, pārējais jāņem kā kredīts no bankas. Ēkas pilna renovācija, kā rāda Rīgas projektu pieredze, atmaksājas kādos 80 gados. Tāpēc stingri jārēķina, kāds ir šādu darbu ekonomiskais efekts.

J. Šulcs:

– Es domāju, ja kāda māja par to vienotos, pašvaldības politiķi varētu lemt par līdzfinansējumu.

Visa vara iedzīvotājiem

Komentējot zālē izteikto repliku, ka regulatoram esot gluži vienalga, kādus tarifus apstiprina, jo pats ir no Rīgas, Rīgas reģiona Sabiedrisko pakalpojumu komisijas priekšsēdētājs Antons Baranovskis stāstīja, ka tā gluži neesot:

– Ražotājiem tarifus vairākkārt atmetam atpakaļ, kamēr nepierāda reālos izdevumus. Turklāt pirms dažiem gadiem pat bija tā, ka iedzīvotāji saņēma naudu atpakaļ, ja bija pārmaksājuši. Tagad viņi nepārmaksā, jo regulators ļoti stingri visu kontrolē.

– Kurš maksā par zudumiem?

– Zudumi ir ierēķināti tarifā un to strikti pārbaudām pēc skaitītāja pie ražotāja un skaitītājiem mājās. To varam labi kontrolēt, lai netiktu šmaukts iedzīvotājs. Turklāt zudumi nav lielāki kā citās pilsētās – vidēji 15%, jo trases ir sakārtotas.

– Domāju, ka zudumi ir lieli, ja reiz mājām līdz galam atvērti logi.

– Jums ar apsaimniekotāju jāvienojas, kādai temperatūrai jābūt. Un jāraugās nevis uz radiatoriem – silti vai auksti, bet – kāda ir gaisa temperatūra dzīvoklī. Tāpēc ir automātiskie siltummezgli, kuri jāregulē, ieliekot dienai un naktij atbilstošu režīmu. Un jāņem vērā, ka katrs grāds, par kuru gribat paaugstināt temperatūru dzīvoklī, izmaksā 6% no apkures maksas.

J. Šulcs:

– Vai tiešām ir tik daudz zvanu apsaimniekotājam, uz kuriem viņš nereaģē? Iznāk tā – dzīvokļus pārkurina, bet jūs, īpašnieki, uz to nereaģējat.

U. Eglītis:

– Runāsim konkrēti par konkrētām adresēm.

– Es pati Dārzniecības ielā 20 regulēju siltumu; mezglā ielieku +18°C, bet zemāk par +24°C istabā dabūt nevaru.

J. Šulcs

– Bet tad mezgls jātaisa ciet.

– Kāda ir tā temperatūra, kas tiek uzskatīta par normālu?

– +18; +/- 2°C.

– Ja manā dzīvoklī ir vairāk, tad jāzvana apsaimniekotājam?

J. Šulcs:

– Redziet, kādā dzīvoklī būs silts, citā – aukstāks. Tāpēc būtu labi, ja dzīvoklī būtu regulējami radiatori. Ja kādam ir ļoti silts, viņš arī nogriež temperatūru mazāku; jo vairāk cilvēku to izdarīs, jau vairāk māja kopumā ieekonomēs. Ja kādam ir aukstāks, tam varētu samazināt kādu % no maksas un par šo daļu viņš piekurina dzīvokli ar sildītāju. Tādējādi māju nepārkurinās. Protams, par to ir jāvienojas; ja vienoties nevar, jāuzticas apsaimniekotājam.

U. Eglītis:

– Daļa dzīvokļu īpašnieku savā dzīvoklī izdarījusi visu – nomainījuši logus, nosiltinājuši, bet citi – neko, tāpēc vienam ir karsti, bet citam salst.

– Kāpēc apsaimniekotājs ļauj likt dažādus radiatorus?

U. Eglītis:

– Labi, ka pajautājāt. Kad konstatējam, ka uzlikts neatbilstošs radiators, noformējam aktu un iesniedzam domes administratīvajai komisijai, un ar to viss beidzas. Mums kā apsaimniekotājam nav tiesību kādu sodīt. Un to nevar arī neviens cits, jo pēc tam saka, lūk, akts izrakstīts nepareizi un tā tālāk.

– Tā nenotiek; cilvēki tiek sodīti.

– Meža ielā 11, 4. stāvā, kāds iedzīvotājs nepareizi uzlika radiatorus. Vai viņš ir sodīts?

– Visi, kas nonāk līdz komisijai, tiek sodīti.

– Bet to jau vajadzēja darīt desmit gadus atpakaļ darīt, kad visi šie remonti sākās.

A. Baranovskis:

– Kas attiecas uz siltuma skaitītājiem, ko jūs gribat uzlikt, jāņem vērā dažas lietas. Ir māja, ir dzīvokļi un āra sienas. Vidējos dzīvokļos temperatūra nekad nenokritīs zemāk par +7°C, arī tad, ja neapkurinās. Taču gala dzīvokļiem siltuma vajag daudz vairāk, jo tas aizsargā vidējos no aukstuma. Ja uzliksiet siltuma skaitītāju vidējā un gala dzīvoklī, starpība būs milzīga, un gala dzīvokļu īpašnieki par siltumu maksās daudz vairāk. Ja māja nebūs izolēta, šādiem skaitītājiem nebūs jēgas.

– Ko jūs ieteiktu?

– Sakārtot sistēmas, logus un siltināt mājas. Ieliekot pakešu logus, var ieekonomēt no 20 līdz 30% siltuma. Un, protams, mezglā regulēt siltuma padevi atbilstoši savām vēlmēm, jo jums ir tādas iespējas. «Tukuma siltums» piegādā siltumu līdz mājai, par pārējo gadā apsaimniekotājs. Jā mājai ārdurvis stāv vaļā, ja logi dzīvokļos un kāpņu telpās nav sakārtoti, ja atverat logu, nevis regulējat mezglu, tad neviens neko nevarēs līdzēt, tikai jūs paši.

Tarifu neapstiprina vienā dienā

– Ja iedzīvotāji maksā par noteiktu patērētā siltuma daudzumu, kādēļ nemitīgi tiek teikts, ka uzņēmums cieš zaudējumus?

– Uz jums zaudējums neattiecas. Zaudējumi ir tāpēc, ka tarifa pastāvīgās izmaksas nav atkarīgas no siltuma patēriņa.

– Tas mūs skar vistiešāk, jo tad, kad pateica, ka cels tarifus, teica arī, ka «Tukuma siltumam» ir zaudējumi.

A. Baranovskis, J. Šulcs:

– Zaudējumi tāpēc, ka apkures sezonas laikā pieauga šķeldas un mazuta cena. Uzņēmums plāno, cik apkures sezonā MWh saražos, taču siltās ziemas dēļ saražoja mazāk, tā ka neieguva tik lielu naudas masu, kā tas bija plānots. Tomēr regulators ātrāk neļāva pacelt tarifu, kamēr nebija zināms, par cik palielināsies kurināmā cena. Turklāt – vajag 2,5 mēnešus, lai tarifu iesniegtu, publicētu, izskatītu, apstiprinātu un vēl laiku, kamēr tas stājas spēkā. Likums pieļauj, ja atšķirība tarifā un izmaksās ir lielāka par 5%, regulatoram ir tiesības mainīt tarifu, liekot iedzīvotājiem piemaksāt (vai arī viņiem naudu atmaksā), bet jūs neesat saņēmuši nevienu papildu rēķinu par nepieciešamību piemaksāt.

– Vai nav iespējams kurināmo iepirkt uz priekšu?

– Vai maizi jūs varat nopirkt uz gadu?

– Bet mazuts jau nebojājas?

– Ja iedzīvotāji ir parādā par siltumu, kā lai uzņēmums iepērk mazutu, šķeldu?

– Bet iedzīvotāji taču samaksājuši vasaras maksājumu.

– Tas nav tik liels, lai varētu iepirkt kurināmo. Rēķiniet – 48% no tarifa aizņem maksa par energoresursiem.

– Kāpēc maksas pieaugumu vērtē pēc tā, cik valstī kopumā ir lielākais pieaugums nevis zemākais?

– Zemākā cena Latvijā ir Mālpils katlu mājai, un tikai tāpēc, ka tā bija dāvana no Dānijas, līdz ar to iedzīvotājiem nav par to jāmaksā.

– Kāpēc «Tukuma siltums» izvēlas tādu šķeldu, kādu atved, vienalga, labu vai sliktu?

J. Kancāns, SIA «Tukuma siltums» direktors:

– Tā var runāt cilvēks, kas nezina, cik daudz mēs patērējam. Pagājušajā gadā patērējām 58 000 m³ šķeldas. Viena lielā kravas automašīna var piegādāt 70 m³, rēķiniet, cik daudz mums šādu kravu vajag. Savulaik Tukumā bija daudz gateru, tagad to vairs nav; šķeldu ved no mūsu rajona, Dobeles, Saldus, arī no Rīgas.

– Kurš kontrolē, vai izber visu kravu vai ne?

– Iesaku atnākt un paskatīties. Šogad uzstādījām kameras, lai redzētu, kas pa vārtiem iebrauc un vai mašīnai ir pilna krava.

J. Šulcs:

– Varbūt jārīko atvērto durvju stundas, kad iedzīvotāji var to visu apskatīties.

A. Baranovskis:

– Ir noteikts, cik viena megavata saražošanai vajag šķeldu, un to nošmaukt nevar. Ja uzņēmums uzrādīs vairāk, es prasīšu, kur ir saražotais siltums. Nevar tā, ka pusi izgāž te, bet otru pusi kaut kur citur.

– Bet pat Ventspilī tarifs ir mazāks? Tāpat kā Ogrē.

J. Kancāns:

– Ja mēs varētu atteikties no mazuta, MWh cena samazinātos vairāk nekā par Ls 7, taču ar šķeldu vien nepietiek. Tukumā ir izstrādāts projekts jaunai šķeldas katlu mājai, taču atkal prasīs ieguldījumus, kredītus.

– Cik lieli ir kredīti?

– «Tukuma siltuma» kopējie kredīti ir Ls 977 000 – gan trasēm, gan katlu mājai. Jārēķinās, ka darbu izmaksas dažu gadu laikā augušas trīs līdz četras reizes. Tāpēc jābūt mēra sajūtai, ņemot kredītus, jo pretī ir patērētāji. Varbūt šobrīd ekonomiski izdevīgāk ir nopirkt dārgo mazutu, nevis ieguldīt divus līdz trīs miljonus latu jaunā katlu mājā.

– Lauktehnikā nav siltā ūdens, bet mēs maksājam par siltumu tikpat, cik Tukumā arī par silto ūdeni.

U. Eglītis:

– Lauktehnikā par ūdens uzsildīšanu nemaksā, maksā tikai par apkuri apkures sezonā pēc patērētajām megavatstundām, ko mājā noskaita siltuma skaitītājs.

Pilsētā karstā ūdens cenu nosaka atkarībā no tā – ir vai nav cirkulācija. Ūdens uzsildīšanas maksas katrā mājā atšķiras – dažā tā ir augstāka par noteikto Ls 5,50 par m³, dažā zemāka, bet mēs paņēmām vidējo.