Viena tante teica

Šķiet, reti kuram nav nācies izbaudīt mazpilsētām un vēl mazākiem ģeogrāfiskiem veidojumiem raksturīgo ziņu izplatību. Kā pa diedziņu pat tavas personiskās dzīves sīkās nedieniņas ļaužu mutēs var tik pārvērstas par īstām katastrofām, ja vien nelaikā vai neformā gadījies satikt kādu garlaicības māktu, bet allaž runātīgu kaimiņieni.

Aizcirtīsi mazliet spēcīgāk durvis…"Aha, laikam šie šķiras? Bet tāds labs pāris bija!" Mazliet pārspīlēsi ar meikapu…"Es tā dzirdēju, ka šī spēcīgi met!" Un ja vēl īstajās rokās vai – drīzāk jāsaka – mutēs nonāk informācija ar kriminālu pieskaņu – būs mums te Tukumā gan savi "maniaki – slepkavas", gan "kriminālie grupējumi", kaut patiesībā ir tikai pa skuju taku aizgājuši dzērāji un izkauties kāri jaunieši.
Baumošana tiešām reizēm izplatās kā sērga, bet tādā kaimiņtantiņlīmenī tas lielākoties nav bīstami – aptrūksies vielas jeb informācijas dažādiem izdomājumiem un interpretācijām, aizmirsīsies vai nebūs vairs interesants baumotājiem arī konkrētais temats. Daudz uzmanīgāk jāizturas pret baumām lielākos, īpaši – valstiskos apmēros. Ja sākas publiska šausmināšanās, šķendēšanās vai kāda nomelnošanas kampaņa, pieķeru sevi pie domas, ka kaut kas tur nav īsti tīrs. (Paranoja, vai?) Īpaši jau pēdējā laikā – kad krīze aug augumā, bet ticamība valdībai rūk; kad par vietu zem saules cīnās gan jauni, gan jau visvisādu valstisku krīžu un valdību apbružāti politiskie spēki. Ak jā, un pašvaldību vēlēšanas arī vairs nav aiz kalniem! Vai tā ir ziņa par banku krīzi, par eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura nu izrādās…muļķe (ziņā par eksprezidentes konsultācijas firmas darbošanos Liepājā!), vai nu sižetiņš par nu ļoti sagurušo un gandrīz sadegušo premjeru, nesteidzos noticēt. Mazums – kāds ar mani mēģina manipulē? Un vai tad tas būtu tik sarežģīti? Ja jau sistēma "viena tante teica" tik lieliski darbojas sētas līmenī, kādēļ informācija, prasmīgu roku vadīta un pārveidota, labi nekalpotu kāda palielāka grupējuma, partijas personīgajiem un nebūt ne cēlajiem mērķiem?